cukurūdens
cukurūdens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cukurūdens | cukurūdeņi |
| Ģen. | cukurūdens | cukurūdeņu |
| Dat. | cukurūdenim | cukurūdeņiem |
| Akuz. | cukurūdeni | cukurūdeņus |
| Lok. | cukurūdenī | cukurūdeņos |
Ar cukuru saldināts ūdens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs vēlamies gatavot nevis cukurūdeni ar garšiņu, bet tīru mantu.
- Var uztaisīt vieglu cukurūdeni, lai gan viņam ne īpaši garšo.
- Uzturam pie dzīvības ar cukurūdeni, kamēr medu atņemam savām vajadzībām.
- Saimniece atnesa cukurūdeni un vēl kaut ko pēc vecmāmiņu pilēm smaržojošu.
- Dažu labu dienu es toziem neēdu, cukurūdeni vien padzēros.