vakarēt
vakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vakarēju | vakarējam | vakarēju | vakarējām | vakarēšu | vakarēsim |
| 2. pers. | vakarē | vakarējat | vakarēji | vakarējāt | vakarēsi | vakarēsiet, vakarēsit |
| 3. pers. | vakarē | vakarēja | vakarēs | |||
Pavēles izteiksme: vakarē (vsk. 2. pers.), vakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vakarējot (tag.), vakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vakarētu
Vajadzības izteiksme: jāvakarē
1.Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
1.1.transitīvs; lieto: reti Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Jūs uz randiņiem, bet es kā vecmeita viena vakarēšu.
- Vakaros visi apsēžas pie virtuves galda, lai kopīgi vakarētu.
- Malvīne nodeklamēja vakarējošajai Rīgai tieši ausī un apmierināti aizvēra logu.
- Nē, vakarēšot citu reizi — šoreiz ielūgti pie draugiem.
- Tajos apstākļos dziesma bija kā signāls, ka jābeidz vakarēt un jāiet gulēt.