vakarienis
vakarienis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vakarienis | vakarieņi |
| Ģen. | vakarieņa | vakarieņu |
| Dat. | vakarienim | vakarieņiem |
| Akuz. | vakarieni | vakarieņus |
| Lok. | vakarienī | vakarieņos |
1.Vakarainis – kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
2.Vieta, kur kaimiņu jaunieši pulcējas vakaros, lai spēlētu un dejotu.
3.Rietumu vējš.
Avoti: TlV, ME