Vasaras versija 2022
385 555 šķirkļi
vakarēt
vakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
1.1.transitīvs; lieto: reti Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri