Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
auzene
auzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.auzeneauzenes
Ģen.auzenesauzeņu
Dat.auzeneiauzenēm
Akuz.auzeniauzenes
Lok.auzenēauzenēs
1.Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") – pļavu zāle.
Stabili vārdu savienojumiAitu auzene. Daudzziedu auzene. Kāpu auzene.
  • Aitu auzene taksons auzeņu suga ("Festuca ovina")
  • Daudzziedu auzene taksons auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora")
  • Kāpu auzene taksons auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
  • Meža auzene taksons auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama
  • Milzu auzene taksons auzeņu suga ("Festuca gigantea")
  • Niedru auzene taksons auzeņu suga ("Festuca arundinacea")
  • Pļavas auzene taksons auzeņu suga ("Festuca pratensis")
  • Poļesjes auzene taksons auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
  • Raupjā auzene taksons auzeņu suga ("Festuca trachyphylla")
  • Sarkanā auzene taksons auzeņu suga ("Festuca rubra")
  • Slotiņu auzene taksons auzeņu suga ("Festuca gautieri")
  • Smalklapu auzene taksons auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
  • Smilts auzene taksons auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
  • Zilganā auzene taksons auzeņu suga ("Festuca glauca")
2.apvidvārds Rudzu lāčauza ("Bromus secalinus").
3.Pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
Stabili vārdu savienojumiMaija auzene.
  • Maija auzene taksons skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii")
4.žargonisms Auzu tume.
Avoti: DaE, Lsg, LLVV, Aug2, LLx, LE1, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • 1.12. sarkanās auzenes šķirni " Lifalla"*, " Lirosy"*
  • Lai to izdarītu iesēj rozā un balto āboltiņu, auzenes vai skarenes.
  • Te ir zālīšu sēklas - sarkanā auzene jeb „ festuca rubra”.
  • Galvenais augs, ar ko barojas vikunjas, ir auzenes.
  • Arī auzene, kas piecu hektāru platībā sakritusi veldrē, aizies to pašu ceļu.