vagars
vagars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vagars | vagari |
| Ģen. | vagara | vagaru |
| Dat. | vagaram | vagariem |
| Akuz. | vagaru | vagarus |
| Lok. | vagarā | vagaros |
vagare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vagare | vagares |
| Ģen. | vagares | vagaru |
| Dat. | vagarei | vagarēm |
| Akuz. | vagari | vagares |
| Lok. | vagarē | vagarēs |
1.Pagasta vecākā nosaukums Latvijas teritorijā 16.-19. gs.
2.Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
Avoti: LLVV, TlV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja to nevarēja izdarīt, tad vagars ar rungu pa muguru.
- Piedzima 1814. gada 3. jūlijā Cimzes pusmuižas vagara ģimenē Raunas draudzē.
- Ievēro noteikumus, tu pats esi reizē vergs un reizē vagars.
- Muižas vagars tur reizēm ielīda, jo meitiešiem niķis strādājot tērgāt.
- Tad rodas iekarsiens un interese pašam darīt bez vagara blakus.