vagārs
vagārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vagārs | vagāri |
| Ģen. | vagāra | vagāru |
| Dat. | vagāram | vagāriem |
| Akuz. | vagāru | vagārus |
| Lok. | vagārā | vagāros |
vagāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vagāre | vagāres |
| Ģen. | vagāres | vagāru |
| Dat. | vagārei | vagārēm |
| Akuz. | vagāri | vagāres |
| Lok. | vagārē | vagārēs |
Vagars – galvenais muižas darbu uzraugs.
Avoti: TlV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc diensvidus pats kungs , zināt dabūjis vārgulīša varas darbus , nosaka vagāram
- Kungs nu līda pa dziju vien , bet vagārs iečukstēja
- Kad mācītājs atbraucis , vagārs tam pastāstījis pagājušās nakts piedzīvojumu
- Tomēr vagāram , kas tam gar izkaptim par daļu
- Par traucējumu kungs vagāru ļoti dusmīgi , gluži zvēriski , uzskatījis , bet neko neatbildējis