brauceklis
brauceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brauceklis | braucekļi |
| Ģen. | braucekļa | braucekļu |
| Dat. | brauceklim | braucekļiem |
| Akuz. | braucekli | braucekļus |
| Lok. | brauceklī | braucekļos |
Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
Avoti: ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vēl ļoti laba ideja ir tā, kas tika izmantota Oskarā, ķip mazinš dīzeļdzinējiņš darbojoties ap brīvgaitas apgriezieniem, ražo elektrību ar ko tad dzen braucekli uz priekšu.
- emeša - ja man uzzvana ar zvaniņu - es esmu ar mieru laist, ja man taurē ar miglas tauri, man ir vēlme to tauri iebāzt vienā vietā tam īblim, kas ar savu braucekli lien tur, kur cilvēkiem domāts iet kājām, bet prātā sakāpis iztaisīties par pasaules nabu!
- Un atkal pa Lāčplēša ielas riteņbraucēju joslu aizjoņo kārtējais brauceklis ar pieaugušo, un tam priekšā, ar pieri pret stūres kātu, bērndārznieka vecuma un izmēra bērns.