kroņstikls
kroņstikls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kroņstikls | kroņstikli |
| Ģen. | kroņstikla | kroņstiklu |
| Dat. | kroņstiklam | kroņstikliem |
| Akuz. | kroņstiklu | kroņstiklus |
| Lok. | kroņstiklā | kroņstiklos |
Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
Avoti: LME