klasika
klasika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klasika | klasikas |
Ģen. | klasikas | klasiku |
Dat. | klasikai | klasikām |
Akuz. | klasiku | klasikas |
Lok. | klasikā | klasikās |
1.Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
PiemēriMišels Fuko savos darbos, kas kļuvuši jau par klasiku sociālajās zinātnēs, ir parādījis varas mainīgo, tīklveida raksturu.
- Mišels Fuko savos darbos, kas kļuvuši jau par klasiku sociālajās zinātnēs, ir parādījis varas mainīgo, tīklveida raksturu.
- Reiz, atbildot uz manu jautājumu, kas viņam vislabāk patīk no literatūras klasikas, viņš nosauca Stērna “Tristramu Šendiju”.
- Varētu kaut ko no klasikas, kādu labu romānu.
- Arī mūzika šeit skanēja klusi, un tās izvēle viennozīmīgi liecināja par saimnieka pievēršanos klaviermūzikas klasikai.
2.Ierastas vērtības; paraugs kādā jomā.
PiemēriBet es zinu, ka mīlestība ir latviešu kino klasika, ka nevienam un nekad nav un nebūs iebildumu pret mīlestību.
- Bet es zinu, ka mīlestība ir latviešu kino klasika, ka nevienam un nekad nav un nebūs iebildumu pret mīlestību.
- Zoja piekukuļo Frosju ar klasiku — šokolādi un konjaku.
Avoti: LLVV, MC, T
Korpusa piemēri:šeit