braukaļāt
braukaļāt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | braukaļāju | braukaļājam | braukaļāju | braukaļājām | braukaļāšu | braukaļāsim |
| 2. pers. | braukaļā | braukaļājat | braukaļāji | braukaļājāt | braukaļāsi | braukaļāsiet, braukaļāsit |
| 3. pers. | braukaļā | braukaļāja | braukaļās | |||
Pavēles izteiksme: braukaļā (vsk. 2. pers.), braukaļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: braukaļājot (tag.), braukaļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: braukaļātu
Vajadzības izteiksme: jābraukaļā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpēc man, auto laižot skatē, piekasās pat par nevienmērīgu bremžu darbību, bet šitie sīkie muļķīši mierīgi braukaļā vispār bez bremzēm?"
- Latvietis nevis laivo, bet kuģo, viņš nevis braukaļā, bet brauc .