ķērzis
ķērzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķērzis | ķērži |
| Ģen. | ķērža | ķēržu |
| Dat. | ķērzim | ķēržiem |
| Akuz. | ķērzi | ķēržus |
| Lok. | ķērzī | ķēržos |
1.Vecs grozs.
2.No klūgām pīts grozs.
3.Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
Stabili vārdu savienojumiKā ķerzis.
- Kā ķerzis nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku
Avoti: ĒiV