kaplēt1
kaplēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaplēju | kaplējam | kaplēju | kaplējām | kaplēšu | kaplēsim |
| 2. pers. | kaplē | kaplējat | kaplēji | kaplējāt | kaplēsi | kaplēsiet, kaplēsit |
| 3. pers. | kaplē | kaplēja | kaplēs | |||
Pavēles izteiksme: kaplē (vsk. 2. pers.), kaplējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaplējot (tag.), kaplēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaplētu
Vajadzības izteiksme: jākaplē
1.Apstrādāt (augsni) ar kapli.
1.1.Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli; ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli.
2.Ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sveša sieviete mājas priekšā kaplēja muļķīgu puķu dobi, atskatījās, un...
- Cirtušas, rakušas, kaplējušas – zili nosalušas Krievzemes tundrās un ledājos?
- Taču, regulāri kaplējot zemi, usnes var novājināt un iznīdēt.
- Ravē, stāda, kaplē, rok kartupeļus – kā tagad.
- Rūta: — Man patīk kaplēt celiņus, un manā dārziņā aug puķes.