šņācenis
šņācenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņācenis | šņāceņi |
| Ģen. | šņāceņa | šņāceņu |
| Dat. | šņācenim | šņāceņiem |
| Akuz. | šņāceni | šņāceņus |
| Lok. | šņācenī | šņāceņos |
Divcentru spraudzenis (š vai ž).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es mēģinu paklausīties alvodu ar Eko ausīm: šņāceņu ir par maz.
- Visu triju sanskrita šņāceņu precīza izruna var mainīties, bet tie ir atšķirīgas fonēmas.
- Kā būtne, kas radīta, lai viņu apspļauj, — tik daudz šņāceņu, šņauceņu, žņaudzeņu.
- Ne visas programmas pazīst latviešu valodas šņāceņus, garumzīmes un mīkstinājumus, tādēļ adresāts dažkārt var saņemt neizprotamus ķeburus.
- Runā, runā, ne mana cūka, ne druva, ne lustes klausīties tavā šņāceņiem pilnajā valodā, tā runā Kenneta miesas būda klusējot.