mīlītis
mīlītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīlītis | mīlīši |
| Ģen. | mīlīša | mīlīšu |
| Dat. | mīlītim | mīlīšiem |
| Akuz. | mīlīti | mīlīšus |
| Lok. | mīlītī | mīlīšos |
Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs, mīlīši, arī esat pacentušies man sagādāt pārsteiguma brīžus.
- — Nu, mīlīši, ķerieties klāt, kamēr karsti!
- Prēmija arī būs nost, nē, mīlīši, golubčiki, nē.
- Tikko durvis aiz mīlīša aizvērsies, tā paslepšus lodziņā palūkosies: aizgāja?
- Priecīgus jums, mīlīši, olu svētkus un gaidiet mani atpakaļ iekš mango.lv!