raudulīgs
raudulīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | raudulīgs | raudulīgi |
| Ģen. | raudulīga | raudulīgu |
| Dat. | raudulīgam | raudulīgiem |
| Akuz. | raudulīgu | raudulīgus |
| Lok. | raudulīgā | raudulīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| raudulīga | raudulīgas |
| raudulīgas | raudulīgu |
| raudulīgai | raudulīgām |
| raudulīgu | raudulīgas |
| raudulīgā | raudulīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | raudulīgais | raudulīgie |
| Ģen. | raudulīgā | raudulīgo |
| Dat. | raudulīgajam | raudulīgajiem |
| Akuz. | raudulīgo | raudulīgos |
| Lok. | raudulīgajā | raudulīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| raudulīgā | raudulīgās |
| raudulīgās | raudulīgo |
| raudulīgajai | raudulīgajām |
| raudulīgo | raudulīgās |
| raudulīgajā | raudulīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
raudulīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
1.1.Tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla; arī pārmērīgi jūtīgs.
1.2.Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
2.Tāds, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Man nav pagraba darbnīcas, — viņš atbildēja raudulīgā balsī.
- Lasīju tādā diezgan raudulīgā balsī, tāpēc man gribējās žaketi.
- Bērniņš trešajā dienā kļuva ļoti raudulīgs, negribējā ņemt krūti.
- Kas to būtu domājis, ka viņš uz vecumu atkal kļūs raudulīgs?
- – Es neesmu skaista, – meitene izdvesa raudulīgā balsī.