žēlabains
Lietojuma biežums :
žēlabains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | žēlabains | žēlabaini |
Ģen. | žēlabaina | žēlabainu |
Dat. | žēlabainam | žēlabainiem |
Akuz. | žēlabainu | žēlabainus |
Lok. | žēlabainā | žēlabainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
žēlabaina | žēlabainas |
žēlabainas | žēlabainu |
žēlabainai | žēlabainām |
žēlabainu | žēlabainas |
žēlabainā | žēlabainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | žēlabainais | žēlabainie |
Ģen. | žēlabainā | žēlabaino |
Dat. | žēlabainajam | žēlabainajiem |
Akuz. | žēlabaino | žēlabainos |
Lok. | žēlabainajā | žēlabainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
žēlabainā | žēlabainās |
žēlabainās | žēlabaino |
žēlabainajai | žēlabainajām |
žēlabaino | žēlabainās |
žēlabainajā | žēlabainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
žēlabaini apstākļa vārds
1.Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
Saistītās nozīmesgauds, gaudīgs, žēlīgs, raudulīgs, žēls.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
gauds2 — Žēls, žēlabains.
gaudīgs1 — Gaudulīgs.
žēlīgs2 — Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
raudulīgs2.1 — Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
žēls1 — Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
gaudulīgs1 — Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
2.Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā vairs nebiju es, vienīgi kaut kas žēlabains un bezspēcīgs.
- Mani pavadīja istabas vecā loga drebēšana aukā un brāzmu žēlabainie spiedzieni.
- Ikreiz aizbraucot uz patversmi un redzot dzīvnieku žēlabainās acis, gribas palīdzēt.
- Internetā būs fotogrāfijas ar žēlabainu tekstu, ja neatradīsim saimniekus – iemidzināsim.
- – Es esmu grozs, – klausulē atskanēja žēlabaina balss.