kāple
kāple
1.Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas.
Stabili vārdu savienojumiNoaru kāple.
- Noaru kāple vārdkoptermins — reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju
2.Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dolomītu izplatības ziemeļu robežu iezīmē mūsdienu reljefā atpazīstama kāple.
- Attīstības gaitā šīs kāples augstums pārsniedz ūdensplūsmas dziļumu gultnē, un pārgāzne pārvēršas par nelielu ūdenskritumu.
- Lauka ekspedīcijas laikā atrasta noskalojuma kāple.
- Alsungas pagasta teritorijā Rietumkursas augstienes reljefs pāriet Piejūras zemienē; uz rietumiem no Alsungas — jūras senkrasta kāple.
- Ziemeļos no Kuiķules līdz Skultei Bgl II stadijas krasta līniju fiksē abrāzijas kāples ( Juškevičs et al., 2008).