uzjozt2
uzjozt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzjožu | uzjožam | uzjozu | uzjozām | uzjozīšu | uzjozīsim |
| 2. pers. | uzjoz | uzjožat | uzjozi | uzjozāt | uzjozīsi | uzjozīsiet, uzjozīsit |
| 3. pers. | uzjož | uzjoza | uzjozīs | |||
Pavēles izteiksme: uzjoz (vsk. 2. pers.), uzjoziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzjožot (tag.), uzjozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzjoztu
Vajadzības izteiksme: jāuzjož
Ātri, strauji uzskriet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzjozis pa kāpnēm, pieklauvēja pie durvīm.
- Kad mes beidzam vakaros saulrietaa serfot tad kads ikreizi no mums ar basam kajam uzjoza coco palma, nopluca zalos auglus, kurus mes kari izdzeram tukshus un tad piepildijam tukshos vederus ar satigo coco masu.
- Pēc kāda laiciņa vells uzjož pie dieva un žēlojas: dievs kungs lūdzu tevi pievāc to veco boļševiku pie sevis, vairs nekādi netieku ar viņu galā, musina vellus uz streikiem, mītiņo, tā ka ellē vis iet grīstē!