raupjot
raupjot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | raupjoju | raupjojam | raupjoju | raupjojām | raupjošu | raupjosim |
| 2. pers. | raupjo | raupjojat | raupjoji | raupjojāt | raupjosi | raupjosiet, raupjosit |
| 3. pers. | raupjo | raupjoja | raupjos | |||
Pavēles izteiksme: raupjo (vsk. 2. pers.), raupjojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: raupjojot (tag.), raupjošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: raupjotu
Vajadzības izteiksme: jāraupjo
Veidot (kam) nelīdzenu virsmu; raupināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tērpi kontrastē ar grants ceļu, zāli, raupjo dabas ainavu.
- Tagad vērts kopt tikai barbarisko – visu raupjo, neslīpēto, neglīto.
- - iesmējās Magoņmaizīte un pēkšņi noglāstīja kapteiņa raupjo vaigu.
- Viņš pieķērās galda malai un sajuta aukstās metāla malas raupjos izciļņus iespiežamies plaukstā.
- Turpmāk viņš dzīvos īstajā pasaulē un iemācīsies novērtēt tās raupjo, ikdienišķo stingrību.