raupjums
raupjums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | raupjums | raupjumi |
| Ģen. | raupjuma | raupjumu |
| Dat. | raupjumam | raupjumiem |
| Akuz. | raupjumu | raupjumus |
| Lok. | raupjumā | raupjumos |
1.Vispārināta īpašība → raupjš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Stabili vārdu savienojumiRaupjuma skaitlis. Relatīvais raupjums.
- Raupjuma skaitlis vārdkoptermins; joma: hidroloģija — nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas
- Relatīvais raupjums vārdkoptermins; joma: hidroloģija — nosacīta hidrauliskā raupjuma skaitļa attiecība pret caurules diametru; lieto hidrauliskos aprēķinos
2.Vispārināta īpašība → raupjš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → raupjš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā viņš nostāvēja ilgu laiku, izbaudīdams akmens malas vēso raupjumu.
- Var izmantot jebkuru raupjumu, taču kustību jāveic visu laiku vienā virzienā.
- Tām pārmeta mākslinieciskās vērtības trūkumu, raupjumu, demoralizējošu iespaidu.
- Šajos stāstos erotika pārklātos ar pornogrāfiju un maigums ar raupjumu.
- Viņa balss bija laiska, tai piemita smēķētāja raupjums.