Paplašinātā meklēšana
Meklējam tād.
Atrasts vārdos (168):
- tādē:1
- tādi:1
- tāds:1
- tādai:1
- tādēļ:1
- tādin:1
- tādīt:1
- tāduj:1
- tādūl:1
- citād:1
- itāds:1
- stāds:1
- Štāde:1
- štāds:1
- utāda:1
- tādaiš:1
- tādeiš:1
- tādešu:1
- tādēšu:1
- tādieš:1
- tādujs:1
- aitāda:1
- citādi:1
- citāds:1
- mītāda:1
- ratāda:1
- stādīt:1
- stādīt:2
- šitāds:1
- štādēļ:1
- tādejis:1
- tādēļiņ:1
- cietāda:1
- citādāk:1
- citādiņ:1
- glotāda:1
- gļotāda:1
- iestāde:1
- iestāds:1
- izstāde:1
- juhtāda:1
- juktāda:1
- pentāde:1
- stādags:1
- stādāms:1
- stādegs:1
- štādīns:1
- uzstāde:1
- tādējādi:1
- tādējāds:1
- apstādīt:1
- balotāde:1
- citādīgs:1
- čīkstāda:1
- dižstāds:1
- iestādīt:1
- izstādīt:1
- jenotāda:1
- juchtāda:1
- Naģatāda:1
- nostādīt:1
- nostādīt:2
- nostādne:1
- pamatāda:1
- pārstāde:1
- pastādīt:1
- sastādīt:1
- sīkstādi:1
- stādaiga:1
- stādaigs:1
- stādaiks:1
- stādaiķi:1
- stādeiga:1
- stādejas:1
- stādenis:1
- stādināt:1
- šitādste:1
- šķeltāda:1
- uzstādīt:1
- aizstādīt:1
- citādākās:1
- jaunstādi:1
- krapstāds:1
- Lastādija:1
- nostādnis:1
- pārstādīt:1
- piestādīt:1
- piestādīt:2
- stādadzis:1
- stādeijas:1
- stādeklis:1
- stādījums:1
- stādīšana:1
- stādītava:1
- stādīties:1
- stādvieta:1
- šitentāds:1
- štādējādi:1
- adatādaiņi:1
- apstādināt:1
- atstādināt:1
- Filipstāde:1
- Jākobstāde:1
- kopizstāde:1
- Mariestāde:1
- nostādināt:1
- pastādināt:1
- sastādināt:1
- uzstādināt:1
- velēnstāds:1
- zemgļotāda:1
- adatādainie:1
- aizstādināt:1
- apstādījumi:1
- apstādīties:1
- fotoizstāde:1
- iestādījums:1
- iestādīšana:1
- iestādītājs:1
- iestādīties:1
- ietvarstāds:1
- izstādīties:1
- jaunstādīts:1
- krājiestāde:1
- mazsastādne:1
- mīkstādains:1
- nostādījums:1
- peldiestāde:1
- piestādināt:1
- pirmsstādes:1
- sastādītāja:1
- sastādītājs:1
- sastādīties:1
- stādāmbedre:1
- stādāmlaiks:1
- Stādiņupīte:1
- uzstādījums:1
- civiliestāde:1
- lēmējiestāde:1
- pārstādīšana:1
- piestādīties:1
- pretnostādne:1
- atstādināšana:1
- budžetiestāde:1
- kredītiestāde:1
- Kristīnestāde:1
- nostādinājums:1
- nostādinātājs:1
- pamatnostādne:1
- spraudeņstāds:1
- stādaudzētava:1
- stādmateriāls:1
- uzstādinājums:1
- starpstādījums:1
- personālizstāde:1
- pretnostādījums:1
- savrupstādījums:1
- aizsargstādījums:1
- datorpriekšstāde:1
- īstenotājiestāde:1
- kollēgiātiestāde:1
- pamatuzstādījums:1
- blakusiestādīšana:1
- likumdevējiestāde:1
- aizsargapstādījumi:1
- nostādinātājfiltrs:1
- nostādinātājierīce:1
- Illkirhe-Grāfebstādene:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9079):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- similis simili gaudet "līdzīgs ar līdzīgu priecājas"; tāds tādu atrod.
- ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
- blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
- pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
- dermepentēze Ādas pārstādīšana.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
- erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- kseroze Ādas vai gļotādu sausums.
- papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen").
- dzeloņādainie Adatādainie.
- adatādainie Adatādaiņi.
- adataiņi Adatādaiņi.
- echinodermata Adatādaiņi.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- asterias Adatādaiņu tipa ģints.
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts.
- apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties.
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- kūkailis Aitāda ar vilnu.
- kutkailis Aitāda ar vilnu.
- kūtkailis Aitāda ar vilnu.
- kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks.
- aita Aitāda.
- plikcepure Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
- igoniete Aitādas cepure ar ausu atlokiem.
- aitene Aitādas cepure.
- aitnica Aitādas cepure.
- aitnīca Aitādas cepure.
- jērine Aitādas cepure.
- jērnīca Aitādas cepure.
- villene Aitādas cepure.
- vilnenīca Aitādas cepure.
- kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes.
- aitnieks Aitādas kažoks.
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks.
- aitainis Aitādu kažoks.
- āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod prierkšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu.
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- aizmilzums Aizsērējums, tāds, kas ir aizsērējis vai aizaudzis.
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- āvaklis Āksts; tāds, kas ķēmojas, muļķojas.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
- himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi.
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks.
- šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- uzrikte Aparāts; iestādījums; sakārtojums.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- nosēdināt Apdēstīt, apstādīt.
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Ropaži Apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Līgo Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
- Šķibe Apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
- Balgale Apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā.
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
- kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
- palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
- pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu.
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- seglains Apseglots, tāds, kam ir segli.
- dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
- zaļumi Apstādījumi.
- zaļums Apstādījumi.
- apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta.
- noart Apstādināt plostu, izmantojot plosta arklu un trosi vai virvi.
- terrināt Apstādināt zirgu (ar interjekciju tprū!).
- pielaicīti Apstādināt, apturēt.
- apstaknīties Apstādināt.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- apstatīt Apstādīt, apaudzēt.
- aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību).
- nosadināt Apstādīt.
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
- apstopēt Apstāties; apstādināt.
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos).
- apštopēt Apturēt, apstādināt.
- aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
- četrnīšu Ar četrām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar četrām nītīm.
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- četrriteņu Ar četriem riteņiem; tāds, kam ir četri riteņi.
- čūlains Ar čūlām pārklāts; tāds, kas čūlo (1).
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- daudznīšu Ar daudzām nītīm; tāds, kura raksts veidots ar daudzām nītīm.
- daudzrindu Ar daudzām vai vairākām rindām; tāds, kas veido daudzas vai vairākas rindas.
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- šņercīgs Ar ēdienu neapmierināts, tāds, kas nopeļ ēdienu.
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- pabadot Ar grūtībām savākt (ko tādu, kā ir maz).
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.).
- kognitīvs ar izziņu (izzinātājdarbību) saistīts; tāds, kā pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- uzmaktēt Ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- cistisks ar šķidrumu pildīts veidojums; tāds, kur ir cista (3).
- šagrēns Ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus.
- trīsnīšu Ar trim nītīm; tāds, kura raksts veidots ar trim nītīm.
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- aizkrustīt Ar uzstādītu krustu norādīt uz ceļa aizliegumu.
- vairākrindu Ar vairākām rindām; tāds, kas veido vairākas rindas.
- sašķūtēt Ar vezumu vai citādi daudz savest.
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- zaļlapains Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
- zaļlapots Ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas.
- ziedīgs Ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu.
- stopot Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- kuņģa dziedzeri ārējās sekrēcijas dziedzeri kuņģa gļotādā, kas izstrādā kuņģa sulu.
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu.
- ovi Arhitektūrā ornamenti putnu olu veidā, nostādīti vienā rindā.
- entrelacs Arhitektūrā un ornamentikā loku vai citādu ģeometrisku līniju savstarpēji caurvijumi.
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- miligramstunda Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma devas mērīšanai, izsakot to ar rādija masas un aplikācijas laika reizinājumu; 1 mgh vienāda ar tādu apstarojuma devu, kuru dod 1 mg rādija 1 stundas laikā.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kas specializējusies vienā medicīnas nozarē.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- ārstnieciskais darba profilaktorijs ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai darbā, ja tie izvairās no labprātīgas ārstēšanās.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- filipika Asa atmaskojoša runa pret kādu personu vai iestādi.
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks.
- uretrostakse Asins sūkšanas no urīnizvadkanāla gļotādas.
- enterostakse Asins sūkšanās no zarnas gļotādas.
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls.
- angiostrofija Asiņojošas artērijas gala savīšana, lai apstādinātu asiņošanu.
- traheorāģija Asiņošana no trahejas gļotādas.
- karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu.
- gastrostakse Asiņu sūkšanās no kuņģa gļotādas.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- asgalīgs Ass; tāds, kam ir ass gals.
- durtenisks Ass; tāds, kas vērsts uz priekšu (piemēram, rags).
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
- nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
- dēstituēt Atcelt (no amata), atstādināt.
- teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
- pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
- retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni.
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- kebabnīca ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē.
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha).
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- skriejš Ātrs, tāds (zirgs), kas labprāt pārvietojas skriešus.
- prompts Ātrs; tāds, kas visu izdara precīzi laikā.
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- daļa atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
- nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- solitārs atsevišķi koku, krūmu vai dekoratīvu augu stādījumi, kas atšķiras ar izmēriem, formu, krāsu u. c. dekoratīvajām pazīmēm.
- sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
- metode WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- ierīkāt Atvērt (iestādi).
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai.
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu.
- miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst.
- ksenotransplantācija Audu pārstādīšana no citas sugas indivīda.
- izotransplantācija Audu pārstādīšana no ģenētiski identiska indivīda, piem., monozigotiska dvīņa.
- heteroautoplastika Audu pārstādīšanas operācija no vienas ķermeņa daļas uz otru.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- ataudi Auduma vieta ar citādiem iekšaudiem nekā pārējam audumam.
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā.
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
- vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- vienstibis Augs bez sazarojumiem (arī tāds koks).
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- deidars Augs, stāds ar kroplu stublāju.
- uzne Augs, stāds.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas.
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos.
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- apikāls Augšup vērsts; tāds, kas ir virsotnē.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- epiblēma Augu sakņu ārējie vienkārtas segaudi, kuriem tāda pati izcelšanās, kāda ir virszemes orgānu epidermai.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums.
- nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu.
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- autošovs Automašīnu izstāde un demonstrējumi.
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
- avenājs Aveņu audze, aveņu stādījums.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija.
- blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
- hidroreja Bagātīga ūdeņaina sekrēta atdalīšanās no gļotādām.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- laringokseroze Balsenes gļotādas sausums.
- pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
- vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
- leikoplakija Baltu, cietu plankumu veidošanās gļotādā.
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
- tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos.
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- endoezofagīts Barības vada gļotādas iekaisums.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- metikulozs Bažīgs; tāds, kas pārāk rūpējas par sīkumiem.
- stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
- mucējs Bēglis, tāds, kas grib aizmukt.
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis.
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē".
- bērns Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē.
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos.
- neaizspriedīgs Bez aizspriedumiem; tāds, kuram nav aizspriedumu.
- izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
- bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes.
- bezdrēbes Bezdrēbju, tāds, kas nav pārvilkts ar audumu.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
- automobilis Bezsliežu pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu.
- bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfiju sastādītājs.
- bibliogrāfiskais kols bibliogrāfiskajos aprakstos lietots kols ar citādām funkcijām nekā parastajā rakstu valodā.
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- piķēšana biezā sējumā sadīgušu dīgstu pārstādīšana lielākos attālumos.
- bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- bilancēšana Bilances sastādīšana.
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- pieņemšanas boja boja, kas uzstādīta ostā ievedošā kuģu ceļa (fārvatera) sākumā un no tās sākas pēc laterālās sistēmas ar navigācijas zīmēm aprīkots ievedceļš ostā.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
- tērēts Bojāts; tāds, kam ir funkciju traucējumi.
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
- ačikiriks Briļļainais, tāds, kas nēsā brilles.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
- endobronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči.
- sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
- parastihs Burtu rinda, vārsmu sākumā vai beigās, kuri sastāda sevišķus vārdus.
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
- dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas.
- circulus vitiosus burvju loks; argumentēšana ar tādu tēzi, kas pati izriet no tēzes, kuru grib pierādīt; bezizejas stāvoklis.
- mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam; būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
- snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
- mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
- darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- krist kopā (arī čupā) būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
- tušīties Būt tādā stāvoklī, ka trūkst elpas.
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
- rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
- atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- mēslāties Būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi).
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- baidēties Būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības.
- blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
- puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
- plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
- smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
- sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
- šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
- spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
- šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
- baidēties Būt tādam, kam (ne)kaitē (kādi apstākļi, iedarbība).
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
- dzanāties Būt tādam, kam ir dzīšanās sāpes (par dzīvniekiem).
- izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
- apdzimt Būt tādam, kam ir iedzimis kas nevēlams.
- interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko).
- pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
- šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- saprast būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
- raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- sutināties Būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
- datrūkt Būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
- apsakrauties Būt tādam, kam ir vairāki bērni.
- velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
- klebečēties Būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija.
- ļubīt Būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā.
- zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija.
- stīgāties Būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi).
- nosatirīties Būt tādam, kam izdalās placenta.
- putāties Būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas.
- būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
- sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- zālāt Būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
- nokūlāt Būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem).
- vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- kalksnīt Būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem).
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- būt pēdējā vietā būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- krepečāties Būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma.
- briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
- mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
- oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
- pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums. P. rājienu.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
- puņķēties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam.
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}.
- reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
- redzēt sapnī būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- sokties būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
- plūksnāties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāt, plūksnot.
- plūksnāt Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties.
- plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnot.
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (3).
- ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm).
- paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5).
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
- reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
- mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- pervēt Būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko).
- augšāmcelties būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- spēlēt Būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
- ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
- izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
- izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (emocijas, stāvokli, situāciju).
- būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām.
- atpasēt Būt tādam, kas ir noderīgs (kam).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
- nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko) būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
- nosūdot Būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem.
- piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
- skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
- rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
- dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
- skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- badēties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
- pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
- nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
- zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
- iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
- smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
- uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko).
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
- vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
- slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
- piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- pervēties Būt tādam, kas, atdalot krāsu, notraipa (ko).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
- krāsāt Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- krāsāties Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
- pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
- palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras.
- saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras.
- garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
- dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt.
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- ecēties Būt tādam, ko var viegli ecēt.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
- zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
- saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- ņirbt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- miglot Būt tādam, kur rodas [migla]{s:1126}.
- migloties Būt tādam, kur rodas migla (1); miglot (1).
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
- slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- nolīgoties Būt tādam, kurā īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- izbiedēt Būt tādam, kurā izpaužas bailes.
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
- smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
- kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
- pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības; būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
- perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
- vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
- žulkstēt Būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
- urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
- pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
- trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
- piegādāt Būt tādam, no kā iegūst (ko).
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt (4).
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt. (4).
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
- putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
- nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
- pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi; strutot.
- sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2).
- sēt Būt tādam, no kura izplatās (smarža).
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- lorcka Būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu).
- lāsēt Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
- izplatīt Būt tādam, no kura plūst (smarža).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
- sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to dalām.
- novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
- novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3).
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- pelēt Būt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
- raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- kiknīt Būt vārgam, vājam, tādam, kam drīz jāmirst.
- (palikt) jaņos Būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
- takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas.
- optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi.
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
- iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie.
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- aleja Ceļš vai iela, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja.
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- dzinīgs Centīgs, tāds, kas tiecas.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs.
- eksodisks Centrifugāls; tāds, kas virzās uz perifēriju.
- aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
- centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- šķeltnājs Ciets; tāds, kas nav miltains.
- pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
- implantācija Cilvēka un augstāko zīdītāju dīgļa iekļūšana dzemdes gļotādā.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
- jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
- dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
- vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
- pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
- darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
- parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
- subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
- abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
- disidents Cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- sovārģis Cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
- savārdis Cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- demons Cilvēks, kas nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
- naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
- darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
- naktskālis Cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt.
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā.
- čaks Citāda dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma krāsa.
- kā citādi, arī citādi kā citādā veidā, ne tā.
- citādi Citādā veidā, ne tā.
- citāž Citādā veidā, ne tā.
- alterglobālisti Citādas globalizācijas piekritēji.
- savādāk Citādi (1).
- savād citādi, savādāk.
- savādai Citādi; atšķirīgi.
- savādākīs Citādi; atšķirīgi.
- alias citādi; citā laikā; citā vietā; jeb.
- citādākās Citādi; pretējā gadījumā.
- citād Citādi.
- citādāk Citādi.
- citādiņ Citādi.
- citaidiņ Citādi.
- citaiņ Citādi.
- citaiž Citādi.
- citaižāk Citādi.
- citaiži Citādi.
- citāži Citādi.
- hetero- Citāds, atšķirīgs (piem., heterogēns, heteroseksuāls).
- cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
- citādīgs Citāds.
- citods Citāds.
- savāds Citāds.
- tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
- pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
- jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
- adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
- introducēšana Citzemju augu vai dzīvnieku ieaudzēšana vide, kura ir citādi dabas apstākli nekā sākotnējie.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
- nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks.
- četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6).
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
- aftes Čūlas uz mutes gļotādas maziem bērniem.
- cegums Čuprs; tā stāda daļa, no kuras aug lapas.
- čūskveida Čūskai līdzīgs; tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
- partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs.
- zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
- ziņojumu apdare dalītas datu apstrādes process, kas apvieno tādas iekšēji saistītas funkcijas kā ziņojumu pārsūtīšanu un glabāšanu.
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
- pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
- akacis daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera; dzelve.
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
- pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
- pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- atstādināšana Darbība --> atstādināt.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
- izplatīšana Darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
- garantijas iegūšana darbība, kuras mērķis ir saņemt kredītiestādes garantiju - galvojumu par sava klienta maksātspēju.
- pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2); pārstādīšana.
- uzstāde Darbība, process --> uzstādīt(3).
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
- holīnerģisks Darbības ziņā līdzīgs acetilholīnam; stimulējams ar holīnu vai acetilholīnu; tāds, kas mobilizē holīnu vai acetilholīnu.
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- dienests darbs (parasti valsts iestādē).
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana.
- biezs Dārgs; tāds, kas liecina par bagātību.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
- iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
- līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
- bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
- iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki.
- arhitektoniskais dārzs dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli; arhitektoniskais parks.
- indeksētā sekvenciālā datne datne, kas apgādāta ar tādu indeksu sistēmu, kura ļauj ātri piekļūt tās ierakstiem.
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus.
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai.
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
- zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos.
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības.
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
- mantota sistēma dators, programmatūra, tīkls vai kāda cita datora iekārta, kas tiek izmantota arī pēc tam, kad organizācijā ir uzstādītas jaunas sistēmas.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- bezsavienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek bez iepriekšējas savienojuma izveidošanas un bez datu plūsmas vadīšanas.
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
- heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus.
- datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības.
- instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru.
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu.
- datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde.
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
- datu sagatavošana datu pārveidošana formā, kas piemērota to ievadei datu apstrādes sistēmās, piemēram, datus pirms ievadīšanas datorā kodē, pieraksta standartveidlapās vai citādi formatizē.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus.
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos.
- kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā.
- poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība.
- IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm".
- multilokulārs Daudzkameru-, tāds, kam daudz ligzdu, nodalījumu.
- polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli.
- multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu).
- multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- pička dauzoņa; tāds, kas daudz skrej.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas.
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē.
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- kseromiktērija Deguna gļotādas sausums.
- mikterokseroze Deguna gļotādas sausums.
- rinomikoze Deguna gļotādas sēnīšinfekcija.
- rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- piemājas dārzs dekoratīvie apstādījumi pie dzīvojamās ēkas.
- jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
- tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos.
- štādīns Dem. --> štāds.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu.
- termiņdepozīts Depozīts, kam ir skaidri izteikts noguldīšanas termiņš depozītu iestādē.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
- zibot Dēstīt (stādus) zigzagveida līnijā.
- ziboties Dēstīt stādus zigzagveda līnijā.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas.
- jakobiāns Determinants, kas sastādīts no funkciju parciālajiem atvasinājumiem; funkcionāldeterminants.
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- dibinējs Dibenējs - tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
- fundācija Dibināšana, dibinājums, iestāde.
- likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- ciparisks digitāls; tāds, kas izmanto skaitļus.
- dilonains Diloņslims, tāds, kas slimo ar plaušu tuberkulozi.
- divveidīgs Dimorfs - tāds, kas spēj veido divas formas vai pastāvēt divās formās (par dzīvnieku vai augu sugu).
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- apdzīvots Divd. --> apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
- atkārtots Divd. --> atkārtot; tāds, ko atkārto.
- stādāms Divd. --> stādīt.
- divdalīgs Divdaļīgs; tāds, kas dalās divās daļās.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos.
- barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu.
- duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums.
- īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu.
- komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi.
- sinhronās svārstības divu vai vairāku saistītu objektu svārstību kustības iestādīšana, kurā to frekvences ir vienādas vai viena ir otras daudzkārtnis, vai arī attiecas kā racionāli skaitļi.
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu.
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas.
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- labdzimtais dižciltīgais; tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās; cienīgs.
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
- paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
- uzraktne Dobe dārzeņu stādīšanai.
- dobots Dobs, tāds, kam ir iedobums, dobums, bedrains, krunkains, grumbains.
- izdobējis Dobs; tāds, kas kļuvis vidū tukšs.
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
- notariāls akts dokuments, ko notārs sastādījis vai apliecinājis.
- maksājumu saraksts dokuments, ko uzņēmuma grāmatvedība sastāda darba algas un avansa izmaksām.
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi).
- reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem.
- slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- komerciālais akts dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
- dominants Dominējošs, tāds, kas nomāc citus, kas ir pārsvarā pār citiem.
- dominance Dominēšana, tāda divu vai vairāku gēna alēļu mijiedarbība, ka viena alēle nomāc otras darbību.
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
- plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā.
- pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties.
- mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
- ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju.
- diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra.
- serģis Dusmulis, tāds, kas ātri skaišas, dusmojas.
- ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- dējala Dzelzs rīks tāda koka izdobšanai.
- dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda.
- atlobene Dzemdes gļotāda.
- zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
- metroendometrīts Dzemdes gļotādas un muskulatūras iekaisums.
- denidācija Dzemdes gļotādas virsējās kārtas sairšana un atdalīšanās, piem., menstruācijā.
- endocervicīts Dzemdes kakla gļotādas iekaisums.
- plampis Dzērājs, tāds, kas dzer kādu šķidrumu (visbiežāk alkoholu) bez sajēgas.
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
- rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- implantācija Dzīva organisma audu vai orgānu pārstādīšana.
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
- tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
- jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
- ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās.
- pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- aizsargžogs Dzīvžogs - krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā.
- golems Ebreju filozofijā - jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi.
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
- Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens.
- halle ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.)
- dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu.
- garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
- fleksibls Elastīgs, mainīgs; tāds, kas ātri pielāgojas, adaptējas.
- Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos.
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam.
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem.
- tekstrunas pārveidotājs elektroniska ierīce, kas, izmantojot runas sintezatoru, pārveido datorā ievadīto tekstu vai kādu tā daļu runas ekvivalentā, tādējādi sagatavojot tā izvadi runas formā.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
- traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
- aerocistīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
- aerosakulīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
- embriju transplantācija embriju izskalošana no donoru dzemdes un pārstādīšana recipientēm.
- emotīvs Emociju izraisīšanai paredzēts; tāds, kas izraisa emocijas.
- jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
- eolisks Eols - tāds, ko rada vēja darbība.
- epidermizācija Epidermas pārstādīšana.
- epifiziodēze Epifīzes augšanas apstādināšana ķirurģiskā ceļā.
- dixi et animam levavi esmu pateicis un (tādējādi savu) sirdi atvieglojis.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
- nijana Ezoterismā tādu tikumu pieņemšana kā fiziskā un garīgā tīrība.
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības.
- fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās).
- dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā.
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā.
- aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās.
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu.
- erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs.
- abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā.
- fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei.
- saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā.
- bremzēšana Fizikālu, mehānisku, tehnoloģisku u. c. procesu un reakciju, dažāda veida kustību u. tml. traucēšana, palēnināšana (ātruma samazināšana) vai apstādināšana.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings.
- fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
- grāvs Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs; zemfrekvences.
- akūts fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs.
- augstfrekvences Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam.
- pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa.
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls.
- vokālisks Fonoloģijā- tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli.
- pseidovaloda Formāla valoda, ko izmanto programmu izstrādāšanas procesā un kas nav domāta tieši izmantojamu programmu sastādīšanai.
- starpreģistru pārsūtīšanas valoda formāla valoda, ko izmanto tādu sistēmu aprakstīšanai un projektēšanai, kuru sastāvā ietilpst lielāks skaits savstarpēji saistītu reģistru.
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis.
- manuālais režīms fotoaparāta darbības režīms, kurā diafragmas un ekspozīcijas laika lielumu iestāda ar rokām.
- tālmēra fotoaparāts fotoaparāts, kurā asumu iestāda ar tālmēru.
- fotoizstāde Fotogrāfiju (fotouzņēmumu) izstāde.
- triplets Fotogrāfisks objektīvs (vai citāds optisks rīks) ar trim lēcām.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- mikeleti Franču savvaļnieki, kuri sastādījās 19. gadsimtenī pret spāniešu geriļasiem.
- datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību.
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju.
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā.
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
- aerogēnisks Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu.
- aerogēns Gaisa radīts; tāds, kas izplatās pa gaisu.
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu.
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā.
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir dārza salātu lapu krāsa.
- skrebls galda spēle, vārdu sastādīšana no burtiem - spēļu kauliņiem.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- Boevulfs galvenais varonis tāda paša nosaukuma senģermāņu eposā, anglosakšu poēmā, ko uzskata par senāko anglosakšu literatūras pieminekli, kura pamatā ir senas episkās dziesmas un varoņteikas, bet vienīgais eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, pierakstīts 10. gs. sākumā.
- tikus tā, tikus citādi gandrīz tā, gandrīz citādi.
- garizmēra gara izmēra; tāds, kura garums ievērojami pārsniedz pārējo dimensiju izmērus.
- tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
- privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
- garnzīds Garneles čaulas apvienojums ar zīda proteīnu, viegli izgatavojama jauna viela, kas ir stingra, elastīga un biosabrūkoša, tādējādi varētu izmantot atkritumu maisiem, pārsējiem,vienreizējiem autiņiem u. tml.
- parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m.
- štellers Gatera zāģu nostādītājs, regulētājs.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- vilcenīgs Gauss, tāds, kas vilcinās.
- kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
- iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize.
- pitoresks Glezniecisks; tāds, kas labi piemērots gleznošanai (piem., dabasskats).
- apoferitīns Globulīnu tipa proteīns tievās zarnas gļotādas šūnās; piesaistot dzelzi, veido feritīnu.
- lodens Glums; tāds, kas labi lien.
- čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
- baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
- konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene.
- MM Gļotāda (angļu "mucous membrane").
- smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
- glotāda Gļotāda.
- lumis Gļotāda.
- jēlums Gļotādas bojājums; čūla.
- blenadenīts Gļotādas dziedzeru iekaisums.
- epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija.
- mukozīts Gļotādas iekaisums.
- mukozektomija Gļotādas izgriešana, piem., lokzarnas iekaisuma gadījumā.
- demukozācija Gļotādas noņemšana.
- kutizācija Gļotādas pārveidošana par pamatādu.
- ceroze Gļotādas patoloģija, kam raksturīgas vaskveida zvīņas.
- pahimukoza Gļotādas sabiezēšana.
- aftoze Gļotādas saslimšana ar čūlu veidošanos.
- atmokauze Gļotādu (piem., dzemdes) apstrāde ar karstu tvaiku, lai apturētu asiņošanu.
- dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
- ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
- šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
- šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru).
- grābulis Grābsts, tāds, kas grābstās.
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē.
- priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
- rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts.
- konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā).
- grāmatvedības kontu atvēršana grāmatvedības kontu nosaukumu piešķiršanas procedūra ar sākuma saldo nozīmi (ja tādi atrodas).
- nomenklatūra Grāmatvedības kontu uzskaitījums uzņēmumā vai iestādē.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.
- saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes.
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- ārpusbilance Grāmatvedības uzskaites sistēma jeb tādu grāmatvedības kontu atlikumu apkopojums, kuri pēc grāmatvedības likumiem un standartiem nav jāatspoguļo bilancē.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
- Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
- logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus.
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā.
- Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls.
- Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- rempuļains grumbuļains; tāds, kam ir nelīdzena, saplaisājusi miza.
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
- pārslapēšana Gruntsūdeņu uzstādināšanās; gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās to tecēšanas ātruma un krituma samazināšanās dēļ.
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- lāsains Gružains, tāds, kur ir daudz salmu, atkritumu.
- zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā.
- multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
- uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai.
- poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
- konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.
- Centrālāfrika Ģeogrāfiski nenorobežots un tādēļ dažādā nozīmē lietots jēdziens, ar ko saprot zemes Āfrikas kontinenta vidienē.
- pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu.
- neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.).
- represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt.
- nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
- neviendabīgs heterogēns, svešāds, citāds.
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai.
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas.
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- ierindots attēls hiperteksta iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iebūvēta grafikas daļa, ko ar pārlūkprogrammas palīdzību izspīdina displeja ekrānā vienlaicīgi ar šo dokumentu.
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
- horejisks Horejai līdzīgs; tāds, kas atgādina horeju.
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas.
- rastrs horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā; katra rastra līnija sastāv no punktiem, ko sauc par pikseļiem; pikseļus var izgaismot atsevišķi, tādējādi veidojot rakstzīmes un grafiku.
- EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības.
- eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- idiogramma Hromosomu komplekta diagramma, sastādīta uz vairāku šūnu hromosomu mērījumu pamata.
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- hipertrofisks katars hronisks katars ar gļotādas un zemgļotādas sabiezējumu.
- pašlaiks Hronometra laiks tādā atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu hronometru.
- ķīniešu raksts ideogrāfisks raksta veids, kurā rakstu zīmes (hieroglifi) apzīmē morfēmas vai vārdus, tādēļ var lasīt neatkarīgi no dialekta.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- baigots Iebaidīts; tāds, kam rādās spoki, rēgi.
- reklamants Iebildumu cēlājs, reklamācijas satādītājs.
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švikstelīgs Iedomīgs; tāds, kas ātri apvainojas.
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
- pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.); kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
- izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
- neīstais krups iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- aprikte Iekārtojums, iekārta, iestāde.
- ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā.
- inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze).
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
- iekundēties Ieņemt vietu kādā vidē vai iestādē ar citu labvēlību.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- anonss Iepriekšēja informācija par gaidāmiem koncertiem, izrādēm, izsolēm, izstādēm u. tml.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- preliminārs Iepriekšējs; tāds, kas attiecas uz ievadu, priekšdarbiem u. tml.
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
- modificētā frekvences modulācija ierakstes tehnoloģija, kas izmanto frekvences modulāciju, pozicionējot katru magnētiskajā diskā vai lentē ierakstāmo bitu atbilstoši iepriekš ierakstītajiem, tādējādi radot iespēju divkāršot pieraksta blīvumu.
- imatrikulācija ierakstīšana sarakstā (matrikulā); ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- atvērt kontu ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
- kadastrēt Ierakstīt kadastrā; sastādīt kadastru.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- secīgā apstrāde ierakstu apstrāde tādā kārtībā, kādā tie sakārtoti datnē.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- ombudsmans Ierēdnis, kas izskata privātpersonu sūdzības par valdības iestādēm.
- stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
- nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
- regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
- urva Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- urve Ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties.
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu.
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- kodētājs Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju - kodu.
- koders Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
- skenējošais pārveidotājs ierīce, kas datora videoizvadi pārveido televīzijas standartsignālos, tādējādi ļaujot televīzijas ekrānu izmantot kā datora displeju.
- ķibelnieks Ierīce, kas mēdz sabojāties un tādējādi radīt ķibeles.
- pakešu savācējs-sadalītājs ierīce, kas nodrošina tādu staciju vai termināļu piekļuvi pakešu komutācijas datu tīkliem, kuri nav piemēroti darbam pakešu komutācijas režīmā.
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu.
- garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- mīriorāma Ierīkojums, ar kuru no atsevišķi uzzīmētiem skatiem var sastādīt lielu pulku jaunu skatu.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks.
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem.
- līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
- klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās.
- dirsinājums Ierobežots dārzs, kur vienu gadu tiek turētas govis, bet nākošajā - stādīti kāposti.
- realizēšana ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- iemētāt Iesēt, iestādīt (vietumis vai nelielā daudzumā).
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
- birojs iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- struktūra iestāde, apvienība; veidojums.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
- dienests iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu; šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
- bāriņu tiesa iestāde, kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- īstenotājiestāde Iestāde, kas īsteno kādu pasākumu.
- klīringhauzs Iestāde, kas izdara dažādu organizāciju (gk. banku) savstarpējos norēķinus.
- izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV.
- kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
- filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
- arhidiecēzes kūrija iestāde, kas palīdz arhibīskapam arhidiecēzi pārvaldīt.
- kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
- meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija.
- meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija.
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu.
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
- budžetiestāde Iestāde, kas veic varas vai pārvaldes funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- lupozorijs Iestāde, kur ārstē ādas tuberkulozi.
- kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu.
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
- notariāts Iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
- ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
- autonoma iestāde, kura iznomā automašīnas.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
- lēmējiestāde iestāde, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus.
- bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
- veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
- stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
- iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija; arī pasākums.
- anštalte Iestāde.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
- atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
- kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- sēde iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
- izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā iestādīt (kā lielāku daudzumu).
- piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
- uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
- sasēdināt Iestādīt (vairākus, daudzus augus).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pārstādīt Iestādīt citā vietā; stādīt vēlreiz, no jauna.
- piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
- iesēdināt Iestādīt.
- iestatīt Iestādīt.
- pasēdināt Iestādīt.
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju.
- rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas.
- Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam.
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- grīņa Īgņa, tāds, kas ar visu nemierā.
- rentgena fizikālais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma u. c.) doza, kas izraisa tādu pašu jonu pāru skaitu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza.
- rentgena bioloģiskais ekvivalents ikviena starojuma (alfa, beta, gamma starojuma, neitronu u. c.) doza, kas rada tādu pašu bioloģisko efektu, kā 1 rentgenu liela rentgenstaru doza.
- dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru.
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
- radikālis ikviens, kam ir galējāki uzskati par valsts ietekmīgākās partijas vai partiju pamatnostādnēm.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- ravēties Ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus).
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs.
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (angļu valodā "Andaman and Nicobar Islands"), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
- trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli.
- Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu.
- inkohatīvs Inhoatīvs - tāds, kas apzīmē darbības sākumu.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- palīgorgāns Institūcija (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
- Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā.
- uzraudzības institūcija institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi banku, apdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde.
- čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
- zestokauters Instruments (metāla caurule) dzemdes gļotādas piededzināšanai.
- gastrofibroskops Instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei.
- cauruļatslēga Instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu.
- raspatorijs Instruments kaulplēves vai gļotādas atbīdīšanai.
- mentāls intelektuāls, tāds, kas saistīts ar domāšanu, prātu, uztveri.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- atraktīvs interesants, pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- vietnes vārds internetā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā.
- vietas vārds interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
- edu Interneta virsdomēns mācību iestādes apzīmēšanai.
- endoabdomināls Intraabdomināls - tāds, kas atrodas vēdera dobumā.
- inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana.
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
- kursi Īpaša mācību iestāde.
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija.
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- cits dievs ir (kaut kur) ir citādi.
- atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
- zemgļotāda Irdenie saistaudi, kas atrodas zem gļotādas.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- cilu Irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts).
- krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
- pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
- itaīds Itāds.
- frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
- pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
- uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
- iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu); uzstādīt (piemēram, aparatūru).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- aizgātnis Izceļotājs; tāds, kas aizgājis no savas zemes.
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.
- šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas.
- puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- purdulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- smurgulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- snurgalis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- snurgulas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- torpulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
- salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- ainavorientācija Izdrukājamā dokumenta tāda orientācija, kad tā platums ir lielāks par augstumu.
- uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas.
- pepinjēra Izglītības iestāde.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.); noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku).
- pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
- iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
- izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
- izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
- virzošā izlase izlase, kas populācijā sekmē tādu formu savairošanos, kurām maksimāli izteikta kādas kvantitatīvas pazīmes attīstība.
- elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
- egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas.
- iekalnains Izliekts, arī tāds kam ir izciļņi.
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
- nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
- aritmetizēt Izmantot skaitliskās metodes uzdevuma risināšanā, un sastādīt aprēķina formulu uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā.
- pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
- enantēma Izsitumi uz gļotādas.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
- pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- autosalons Izstāde, kurā demonstrē jaunus automobiļu modeļus.
- aerosalons Izstāde, kurā eksponē gaisakuģus; var būt arī demonstrējumi lidojumā.
- kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
- izsēdināt Izstādīt (1).
- izsēdināt Izstādīt (augus).
- izpiķēt Izstādīt (dēstus).
- eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
- izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
- izstellēt Izstādīt.
- brosnīt Izstāties (no mācību iestādes).
- komplekss izstrādājums izstrādājums, kam ir vairākas sastāvdaļas (komponenti), kuras var mainīt, tādējādi izstrādājumu izjaucot un savienojot no jauna.
- eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka.
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko).
- pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- apcirtīgs Izveicīgs, manīgs; tāds, kas spēj orientēties.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
- nodurstīt Izveidot caurumus (jaunu augu stādīšanai).
- pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- iegūt savu seju izveidot raksturīgas, individuālas īpašības; kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
- konfigurēt Izveidot sistēmu, uzstādot aparatūru un programmatūru; uzstādīt noteiktā veidā.
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja); atstāt (6).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- naists Izvēlīgs, tāds, kas ēd negribīgi vai grib ēst tikai to, kas garšo.
- rindizvērse Izvērse, elektronu kūlim virzoties horizontāli un tādējādi veidojot attēla rindu telekamerā vai televizorā.
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pamatnostādne Izvirzītā uzdevuma nostādne, vadlīnija.
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- Pietarsāri Jākobstāde, pilsēta Somijā ("Pietarsaari").
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
- himēns Jaunavības plēve; gļotādas kroka pie maksts ieejas.
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana.
- jaunaudze Jauni (koku) stādījumi.
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus).
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs.
- opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni.
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem.
- innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā.
- nevārīts Jēls, tāds, kas nav vārīts.
- grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg).
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd.
- jontoforēze Jonoforēze - medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- šadui Joprojām, vēl arvien, tādā pašā stiprumā.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
- jukta Juhtāda.
- juktāda Juhtāda.
- juktsāda Juhtāda.
- ļēmenes Juhtāda.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
- zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu.
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
- holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
- pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
- adrenerģisks jutīgs pret adrenalīnu, tāds ko ierosina adrenalīns.
- kā (tad) savādāk kā (tad) citādi.
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
- à la kā; (tādā) veidā.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- demonetizēšana Kāda monētu veida izstumšana no likumīgo maksāšanas līdzekļu skaita ar piekritīgās iestādes rīkojumu.
- mukoklāze Kāda orgāna, piem., žultspūšļa, gļotādas ķirurģiska iznīcināšana.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
- plenārsapulce Kādas koleģiālas likumdevējas, pārvaldes vai tiesu iestādes sapulce, kurā var piedalīties visi šīs kolēģijas locekļi.
- politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm.
- domicils Kādas personas oficiālā dzīves vieta vai arī kāda uzņēmuma, firmas, iestādes oficiālā atrašanās vieta.
- avioparks Kādas specializētas iestādes aviācijas līdzekļu kopums.
- ligzdošana Kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus.
- ligzdstruktūra Kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus.
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- autarķija Kādas valsts ekonomiska norobežošanās, tādas nacionālās saimniecības veidošana, kas varētu iztikt bez importa.
- diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus.
- fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku.
- qualis rex, talis grex kāds kungs, tāds kalps; kāds saimnieks, tāda saime.
- qualis pater, talis filius kāds tēvs, tāds dēls.
- vienpavārdnieks Kāds, kam ir tāds pats uzvārds.
- brīvbraucējs kāds, kas neiegulda pūles darbā, bet saņem tādu pašu atalgojumu kā tie, kas patiesi strādā.
- brauska Kāds, kurš iet neskatīdamies apkārt, un tādēļ apgāž vai saplēš ceļā esošos priekšmetus.
- šoturks Kāds, kurš ir biezi saģērbies kažokā ar apsaiti un tādējādi ne sevišķi glīti izskatās.
- krepecis Kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas.
- apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
- novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
- imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
- kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
- fermuārs Kakla rota ar tādu savilci.
- kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pārretņi Kāļi, kas tiek iestādīti starp citiem kāļiem vietās, kur iepriekš iestādītie kāļi ir beigušies.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
- pašgājējkamanas Kamanas, kas pārvietojas ar enarģiju, kuru rada uz tām uzstādīts mehāniskās enerģijas avots.
- kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
- šaks Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem.
- šoka Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- tiltlicis Kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta tilta konstrukcijas transportēšanai, uzstādīšanai pāri šķērslim vai noņemšanai no tā.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- sveloņa karstgalvis; tāds, kas ātrs dusmās un savās vēlmēs.
- termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- trīkuls Kartupeļu stāds.
- cita lieta kas citāds, savādāks (parasti labāks).
- kredītkase Kase, iestāde, kas dod kredītu (1).
- naizains Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
- naizojs Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
- naizots Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
- ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- hetero-osteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
- heteroosteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
- kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- smērkoņa kaut kas mitrs; tāds, kas ilgstoši saglabā mitrumu, nežūst.
- saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^.
- kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
- negaidījums Kaut kas tāds, kas nav pardzēts, gaidīts.
- šluine Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru; slauna.
- slauna Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru.
- slauns Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru.
- sluine Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru.
- šņapatas Kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- anatēma kaut kas tāds, no kā vairās vai ko nolād.
- tiņa Kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās.
- aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda.
- aitnica Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatvota aitāda.
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu.
- kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs.
- komentārskaņas Kinofilmas skaņas, kuru avots netiek parādīts kadrā vai kā citādi saistīts ar reālo ekrāna darbību.
- balināšana Kinofotomateriāla apstrāde oksidējot sudrabu un tādējādi vājinot attēlu.
- kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu.
- klunduris Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
- klundurkāja Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
- klundurkājis Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
- karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola.
- migrējošs Klejojošs, tāds, kas pārvietojas.
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- klonu arhīvs klonu materiāls (pluskoku, izcilo koku, hibrīdu kloni), kas izvietots speciālos stādījumos ("ex situ") un paredzēts pētniecībai vai genofonda resursu saglabāšanai; kloni tiek apzīmēti ar numuriem un stādījumos izvietoti pēc noteiktas shēmas.
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- blusa Kļūda, kas programmētāja vai shēmtehniķa neuzmanības dēļ rodas programmas vai shēmas sastādīšanas procesā.
- iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
- pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
- pārvērsties Kļūt citādam skanējumā (par skaņām).
- pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā; pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
- pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi).
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
- izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- pārsamainīties Kļūt citādam.
- pārsamīties Kļūt citādam.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- mizēt Kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu.
- nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
- pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
- apčirkstēt Kļūt tādam, ka braucot vai ejot rodas čirkstoša skaņa (zemei, dubļiem sasalstot).
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu); apmākties (2).
- mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
- žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- pārkrist Kļūt tādam, kam iekrīt ķermeņa daļas.
- pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija; arī noziedēt.
- sagulsnēties Kļūt tādam, kam ii, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
- uzaudzēt taukus kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- ieslīdēt parādos kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- atzelt Kļūt tādam, kam ir labāk, vieglāk dzīvot.
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
- nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
- paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums; kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes.
- ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
- uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- pārspirgt Kļūt tādam, kam izbeidzas alkohola reibums.
- nosaputāties Kļūt tādam, kam izdalās putas (par dažiem dzīvniekiem).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
- rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko).
- iesataisīties Kļūt tādam, kam izveidojas kādas īpašības, pazīmes.
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- nolūzt Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
- piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
- sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
- piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
- vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- aizastaigāties Kļūt tādam, kam sākas grūtniecība.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
- pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- iesapravities Kļūt tādam, kam uzlabojas veselība.
- pravīties Kļūt tādam, kam uzlabojas veselība.
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- atšķīst Kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi).
- kūlāties Kļūt tādam, kas (parastajā laikā) neatbrīvojas no iepriekšējā gada apspalvojuma (par dzīvniekiem).
- rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
- nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
- reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties; kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
- noirt Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
- nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- nostipt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta.
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2).
- klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
- pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
- izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
- pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
- atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
- satārpot Kļūt tādam, kur aug tārpi.
- satārpt Kļūt tādam, kur aug tārpi.
- tārpt Kļūt tādam, kur aug tārpi.
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
- uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
- sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
- bērties Kļūt tādam, kur veidojas izsitumi, augoņi.
- sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- piesadzerties Kļūt tādam, kurā iesūcas (šķidrums).
- uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi.
- pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
- izgarināties Kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti).
- sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
- nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sasieties mezglā kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm); palielināties apjoma, parasti ievērojami (par mākoņiem).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
- nogurt Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
- sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
- pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- plaisāt Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- sieties mezglā kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
- sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas nekrotiski audi.
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- sārņoties Kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2).
- sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties.
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu); dzirkstēt (2).
- izšļāpt Kļūt tādam, no kura izplūst gaiss (par piepūstiem priekšmetiem).
- uzčūlāt Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- ar roku sasniedzams (arī aizsniedzams, pasniedzams), arī ar roku var sasniegt (arī aizsniegt, pasniegt) - saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums.
- agresīvs Kodīgs; tāds, kas saēd.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- naduris Koka aizbīdnis vai tāda veida atslēga.
- garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
- garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
- saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
- plācītis Koka trauks piena nostādināšanai un raudzēšanai.
- placītis Koka trauks piena nostādīšanai un raudzēšanai.
- signāls koka vai metāla tornis, ko uzceļ triangulācijas punktā un kas paredzēts ģeodēzisko instrumentu uzstādīšanai un vizēšanai no citiem punktiem.
- kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
- stādenis Kokauga stāds.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- iekškoki Koki, kas atrodas, ir iebūvēti, uzstādīti kaut kā iekšpusē.
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā.
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
- meža kultūras koku sējumi vai stādījumi, atjaunojot vecās audzes meža zemēs vai no jauna apmežojot nemeža zemes.
- koku skola koku un krūmu stādu audzētava.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- imogrēgnācija Koku, audumu u. c. piesūcināšana tādām vielām, kas aizsargā no pūšanas, degšanas, piemirkšanas utt.
- dendrisks Kokveida-; tāds, kas zarojas kā koks.
- birojs koleģiāla institūcija, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
- pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam.
- virspusējais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīga cistu veidošanās zarnu gļotādā.
- dziļais cistiskais kolīts kolīts, kuram raksturīgas gļotu cistas zarnu zemgļotādas slānī.
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
- sistēmas uzvedne komandvadāmās operētājsistēmās - teksts, kas norāda, ka operētājsistēma var veikt tādus uzdevumus kā datņu kopēšanu, disku formatēšanu un programmu ielādi.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- komplektēšana Komplekta sastādīšana; papildināšana, palielināšana līdz pilnam sastāvam.
- proletariāta diktatūra komunistiskās partijas autoritāra vara, kas centās īstenot totālu kontroli pār visām sabiedrības dzīves norisēm, realizējot citādi domājošo vajāšanu.
- pēcoktobra Komunistu terminoloģijā - tāds, kas sācies, pastāvēja, norisēja pēc 1917. gada oktobra apvērsuma.
- uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību.
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot citādu.
- konstruēšana Konstrukcijas izveidošana un konstruktoru dokumentācijas sastādīšana, ievērojot atbilstību tehniskajām un estētiskajām prasībām.
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- saldētājkonteiners konteiners ar temperatūras regulēšanas iekārtu, kam ir autonoma barošana vai barošana no automobiļa elektroiekārtas, tāpēc tas piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu ir augstas.
- starpbilance Kontroles nolūkos gada laikā regulāri sastādāmās grāmatvedības bilances, kas var būt dienas, nedēļas, ceturkšņa, pusgada u. tml. bilances.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
- alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
- dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē.
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions").
- adekvāta reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir tādas pašas kā kopētajam materiālam.
- internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- Čedžudo Korejas Republikas (Dienvidkorejas) īpašā autonomā province, aizņem tāda paša nosaukuma salu Austrumķīnas jūrā, administratīvais centrs - Čedžu, platība - 1846 kvadrātkilometri, 563400 iedzīvotāju (2008. g.).
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
- vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
- beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103).
- piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
- raibumens krāsains (tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi vai raksts).
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- Zemes banka kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
- rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- pašvaldības krājkase kredītiestāde, ko dibinājusi pilsētas vai pagasta pašvaldība savas teritorijas iedzīvotāju - naudas noguldītāju vajadzībām.
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- riska darījumi kredītiestādes bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītās operācijas, no kurām kredītiestāde var ciest zaudējumus.
- kredītpolitika Kredītiestādes darbības plānošana kreditēšanas jomā, kā arī kredītu izmantošanas kontroles organizēšana.
- kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
- kredītiestādes bankrots kredītiestādes nespēja pilnā mērā izpildīt savas saistības pret kreditoriem.
- nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
- kreditoru komiteja kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu.
- vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums.
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
- vēžinieks Kreilis, tāds, kas pin uz otru pusi.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- pulcēšanās Krievijas jūras kara flotē noteiktā kuģu personālsastāva nostādīšana ierindā.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu.
- kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
- djavols Kriminālvides apzīmējums cilvēkam, kas, nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- kriptokarpisks Kriptokarpiski augi - tādi augi, kuriem augļi nav ārēji redzami.
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- atēlija Krūts zirnīša trūkums vai nepietiekama attīstība; nespēja tādēļ zīdīt.
- drošības ātrums kuģa ātrums, kas nodrošina kuģošanu jebkādos laika apstākļos kā arī kuģa apstādināšanu jebkuros apstākļos.
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
- atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.).
- skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
- piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- endogastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
- gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
- gastrodialīze Kuņģa gļotādas nolobīšanās, rodoties norobežotām erozijām.
- gastroterapija Kuņģa gļotādas preparātu lietošana ārstniecībā (organoterapijas veids).
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos.
- gastroenterīts Kuņģa un tievās zarnas gļotādas iekaisums.
- niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
- kupeņains Kupenains; tāds, kur ir daudz kupenu.
- kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
- pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- deponējums Kustamas mantas nodošana tiesas iestāžu vai tādu uzņēmumu glabāšanā, kas nodarbojas ar glabāšanas darījumiem.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- trapns Kustīgs, nemierīgs; tāds, kas rosīgi darbojas.
- priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķepurīgs Kustīgs, tāds, kas ķepurojas.
- škumšķains kušķveidīgi augošs; tāds, kas saaudzis kušķos.
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
- smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- relatīvistiskā kvantu mehānika kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
- varšķis Kvekšķis (suns); tāds, kas rūc, ņurd.
- heterodoksāls Ķecerīgs, citādi domājošs.
- pēlājs Ķenga, tāds, kas zākā, ķengā citus.
- pēlējs Ķenga, tāds, kas zākā, ķengā citus.
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- varkšis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
- varška Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
- varšķis Ķildīgs bērns; tāds, kas pastāvīgi bez iemesla raud.
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- ķuļķis Ķuģis, tāds, kuram ir daļēji amputēts kāds loceklis.
- labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī.
- patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
- Kampenhauzena patversme labdarības iestāde Rīgā, nodibināta 1492. g., uzturēta no ziedojumiem, bija domāta gan pilsētas vienkāršo ļaužu, gan namnieku atraitnēm, pastāvēja līdz 20. gs. 30. gadiem.
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds.
- duba Labības stati; uzstādīts kūlis vai kūļu rinda.
- valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV).
- paģelo Labs; atbilstošs; tāds, kāds vajadzīgs.
- kaifīgs Labs; tāds, kas sagādā baudu.
- karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Meža dienas laika posms no aprīļa beigām līdz maija nogalei, kad visā valsts teritorijā tiek organizēta koku un krūmu stādīšana un citi pasākumi.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
- darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem.
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
- mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- ielaizināties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
- ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
- negarīdznieks Lajs, tāds, kas nav saistīts ar reliģiju.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- utricis Lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks.
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- lapegļains Lapeglēm apaudzis, apstādīts.
- stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- LAI Latgales reģionālā iestāde (reģ.).
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- tiešā pārvalde Latvijas Republikas, kā sākotnējās publiskās personas, iestādes un amatpersonas.
- astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā.
- sīpolnieks lauks sīpolu stādīšanai; lauks, kurā aug sīpoli.
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības.
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- meteoroloģiskais laukums laukums, kurā uzstādīti mēraparāti un ierīces meteoroloģiskiem novērojumiem.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
- glacigēns Ledāja radīts, tāds, kas izcēlies paša ledāja darbības ietekmē.
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas (1) speciālists; vārdnīcu sastādītājs.
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- pārlemt Lemt vēlreiz, no ļauna; izlemt citādi.
- Vermlande Lēne Zviedrijā, platība - 17591 kvadrātkilometrs, 272800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Kārlstāde.
- eritroplakija Lēni augošs apsārtis samtains bojājums ar labi izteiktām robežām; atrodams uz gļotādas, bieži mutes dobumā; parasti saistīts ar smagu displāziju vai karcinomu.
- čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
- kavēklīgs Lēns, tāds, kas kavējas.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
- ļēvere Lēzena laiva vai tāda karote.
- avioapbruņojums Lidaparātos uzstādītie iznīcināšanas līdzekļi un to lietošanas sistēmas.
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
- monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu.
- pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
- lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
- sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
- ēterisks Līdzīgs ēterim (2); tāds, kas satur ēteri (2); arī viegli gaistošs.
- vienādranga līdzvērtīgi, tādi kas pieder vienai un tai pašai iedalījuma vai grupējuma pakāpei.
- nevajadzīgs Lieks, tāds, kas nav vajadzīgs.
- lielapjoma liela apjoma, tāds, kam ir liels apjoms, izmēri, ietilpība.
- grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- dižmakšķeris Liela makšķere, ko uzstāda makšķerēšanas vietā, nevis tur rokā.
- EXPO Liela starptautiska izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- omentoplastika Lielās taukplēves audu pārstādīšana.
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
- brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis.
- brakalainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas.
- diršīgs Lielīgs, iedomīgs, tāds, kas ātri (bez pietiekama pamata) sadusmojas.
- mausolejs Lielisks kapa piemineklis, nosaukts pēc Kārijas valdnieka, kas savai sievai tādu uzcēla.
- tulpa Liels biezs kažoks; aitādu kažoks.
- dugdžus Liels troksnis; tāds, kas rada lielu troksni.
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- dižstāds Lielu izmēru, 1-2 m augsts, parasti lapkoku stāds, ko audzē auglīgāku, vairāk aizzelošu platību apmežošanai, arī apzaļumošanai.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
- ķipzobis Lielzobis, tāds, kam zobi kā smeļamie trauki.
- serpiginozs Lienošs, līkumains; tāds, kam lokveida vai līkumaina forma, piem., dažām ādas slimībām.
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats.
- tieslietas Lietas, ko izspriež tiesu iestādes vai Tieslietu ministrija.
- lingur Lieto (parasti savienojumā ar "lengur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem.
- lengur Lieto (parasti savienojumā ar "lingur"), lai raksturotu ko līkumotu, tādu, kas ir ar līkumiem.
- tpr Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- tprū Lieto, lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- tprr Lieto, lai apstādinātu zirgu.
- citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2".
- palīglietojumprogramma Lietotāja datorā izveidota lietojumprogramma, kas tiek izmantota tad, kad jāveic tāda datņu apstrāde, ko globālā tīmekļa pārlūkprogramma nevar izpildīt.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- decernents Lietu apstrādātājs iestādēs.
- lītinis Lietus; tāds, kas piemērots lietainam laikam.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni.
- šņapstīgs Līksms, jautrs, tāds, kas mīl iedzert alkoholu.
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus.
- landrāts Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos.
- deputāta neaizskaramība likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu; deputāta imunitāte.
- bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
- balsamēt Līķi piepildīt ar tādām vielām un zālēm, kas aizkavē pūšanu; balzamēt.
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- knifolija Liliju dzimtas dekoratīvs augs, dzimtene Āfrika, Latvijā audzē stādījumos, zālienos, ziedi vārpās sarkani, oranži, dzelteni, sārti, brūni.
- sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos.
- pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti.
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
- uzstādinājums līmeņa pacēlums ūdenstecē pie aizsprosta vai cita šķēršļa; uzstādinājums ir skaitliski vienāds ar kritumu.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- zaļgalvis Lini, ko pēc mirkšanas tāpat stāvus sastāda balināšanai.
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators.
- tetrandrija Linnēja stādu sistēmā 4. šķira, pie kuras pieder augi ar četriem putekļu trauciņiem.
- ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele").
- pēdmērs Līste ar iedaļām, kas uzstādīta ūdensmērīšanas postenī ūdens līmeņa novērošanai okeānā, jūrā, upē, ezerā.
- pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus.
- litofils Litofilie elementi - ķīmiskie elementi, kardinālo minerālu (silikātu, karbonātu, halogenīdu) galvenie komponenti, sastāda \~93% Zemes garozas masas un \~97% okeānu ūdenī izšķīdušo sāļu masas.
- netiešais līzings līzinga objektu iegādājas specializēta līzinga iestāde un nodod nomā līzinga ņēmējam.
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma.
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- modālā loģika loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā "nepieciešamība", "īstenība", "iespējamība", "nejaušība" un to negācijas.
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
- turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
- sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
- Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes.
- Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes.
- pakāja Lopu pakāje - tāda vieta, kur lopi bieži iet.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- lumesti Lumsti - zirdzinājiem līdzīgs stāds māju tuvumā.
- heiloangioskopija Lūpas gļotādas kapilārās asinsrites novērošana ar mikroskopu.
- pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- bronhokarcinoma Ļaundabīgs plaušu audzējs, kas sākas bronhu gļotādā.
- maligns Ļaundabīgs; virulents; tāds, kas apdraud dzīvību, piem., ļaundabīgs audzējs.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (organizācijā, mācību iestādē, kolektīvā u. tml.).
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
- šļakans Ļengans, tāds, kas nav stingrs.
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
- noplucis Ļoti apdilis; tāds, kas kļuvis neizskatīgs.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piemēram, par ievainojumu).
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- svelains Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
- svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- skaldara Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien.
- skaldaris Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas vienmēr visu dara steigā.
- (kā) melna debess ļoti daudz (par ko tādu, kas kustas).
- kā lupata ļoti gļēvs, morāli nevarīgs, bezspēcīgs, tāds, kam ir vāja griba, raksturs.
- skaudrs Ļoti intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kas izraisa nepatīkamas, parasti sāpju, sajūtas.
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu.
- kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo.
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- nejauks Ļoti nepatīkams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- epohāls Ļoti nozīmīgs; tāds, kas iezīmē veselu laikmetu.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi); tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
- skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu.
- versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
- nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- bargs Ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- stādu morfoloģija mācība par stādu formu, par stādu ārējo un iekšējo uzbūvi un formu veidošanos individuālajā (ontoģenēze) un vēsturiskajā (filoģenēze) attīstībā.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- studijas Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- kollēgija Mācības iestādes, īpaši jezuītiskas.
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu; attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- palīgskola Mācību iestāde intelektuāli atpalikušiem bērniem.
- Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības (1) speciālistus.
- mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- internāts Mācību iestāde, kurā audzēkņi mācās un dzīvo.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piemēram, rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- mācītava Mācību iestāde.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- diplomands Mācību iestādes beidzējs, kas izstrādā vai izstrādājis diplomdarbu vai diplomprojektu.
- subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē).
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- pasniegšana Mācību priekšmeta mācīšana (parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- skološana mācīšana, parasti mācību iestādē, padomu došana, pamācīšana
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
- docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē.
- pasniegt mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
- lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- ņemt stundas Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
- studēt Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- propellera reverss maināmā soļa propellera lāpstu pagriešana tādā stāvoklī, ka negatīvā uzplūdes leņķa dēļ rodas vilce pretēji lidmašīnas kustības virzienam.
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem); tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu).
- kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus.
- alternējošs Mainīgs, tāds, kas mijas, kas pakļauts alternācijai.
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu.
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju).
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
- maksājuma uzdevums maksātāja rakstisks rīkojums kredītiestādei par naudas summas noņemšanu no norēķinu konta un ieskaitīšanu saņēmēja kontā.
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
- bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
- atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
- abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.
- akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
- prosopopoija Mākslas darbā valodas piešķiršana tādiem radījumiem, kas nerunā, piem., pasakās runājoši dzīvnieki.
- antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- teātris mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- biennāle Mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- legālais aborts mākslīgais aborts, kas veikts ārstniecības iestādē.
- kriminālais aborts mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes.
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā.
- daiļdārzs Mākslinieciski izveidoti apstādījumi.
- endokolpīts Maksts gļotādas iekaisums.
- vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
- kolpokseroze Maksts gļotādas nenormāls sausums.
- piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- prezentācijas manekens manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs (ekspomanekens) vai apģērbu komerciālai demonstrēšanai (skatloga manekens).
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- erotiskā masāža manuālas vai citādas manipulācijas erogēnajās zonās, lai izraisītu juteklisku baudu.
- kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
- mārketabls Marketabls - tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece.
- valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs.
- loģiskais gredzens marķiermaģistrāles tīkla procedūra, kurā marķieri nodod no vienas stacijas otrai, tādējādi imitējot vadības nodošanu gredzentīklā.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
- dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna).
- lineārā programmēšana matemātikas nozare, kas pētī tādu optimizācijas uzdevumu atrisināšanu, kam ierobežojumi uzdoti lineāru nevienādību sistēmu veidā.
- aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- kombinatoriskā loģika matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- tabulēšana Matemātisku tabulu sastādīšana un izskaitļošana.
- trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi); liels (par peļņu, ienākumiem); tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu).
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
- ciets ķermenis materiāls objekts, kurā attālums starp tā jebkuriem diviem punktiem kustības laikā nemainās; dabā tādu nav, bet pieņēmums vienkāršo daudzu tehnisku uzdevumu atrisināšanu.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka.
- matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst.
- nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
- kveņķis Maza auguma zēns, tāds sivēns vai teļš.
- pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums.
- iebālgans Mazliet bālgans; tāds, kam ir mazliet bālāks krāsas tonis nekā parastais.
- pamušīt Mazliet, nedaudz kutināt vai kā citādi pa jokam aizskart.
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura.
- ragolis mazs divlemešu arkliņš, ar ko senāk zemi aruši, bet vēlāk tikai vagas izdzen, stādot dārzājus.
- sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
- sīcīgs Mazs, sīks, tāds, kas neizaug līdz normāliem izmēriem.
- mikrostēnisks Mazspēcīgs; tāds, kam vājš muskuļu spēks.
- piebarošanas lauciņi medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam.
- lenkums Medību platības daļa, kurā lencēji ar noslēgtu gājienu ir konstatējuši pēc pēdām vai citādi tajā atrodošos medījamos dzīvniekus un gatavojas tajā medīt.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
- pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu.
- glosīts Mēles gļotādas iekaisums.
- aprunīgs Melīgs, apmelojošs; tāds, kas citus aprunā.
- monohroms Melnbalts; tāds, kura vienīgās tonālās gradācijas ir dažādas intensitātes tumšie un gaišie laukumi.
- mustains Melns ar baltu; tāds kura apspalvojumā ir melni raibumi, laukumi.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.).
- psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
- sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- mākslīgā meža atjaunošana mērķtiecīga meža stādīšana vai sēšana vietās, kurās mežs ir audzis agrāk vai aug pašreiz.
- izrakstīšanas plānošana mērķtiecīgi organizēta starpprofesionālas komandas darbība, lai pacientam pēc atgriešanās mājās no ārstniecības iestādes nodrošinātu nepieciešamo sociālo un veselības aprūpi kopienā atbilstoši viņa vajadzībām.
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km).
- akūts metrīts metrīts, kura gadījumā daļa dzemdes gļotādas nekrotizējas un tiek izstumta.
- mežainis Meža iedzīvotājs, tāds, kuram māja ir meža vidū vai ielokā; arī tāds, kas dzīvo zemnīcā mežā.
- meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs.
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.
- meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai.
- apmežošana Mežaudžu veidošana kā meža, tā nemeža zemēs, izmantojot meža atjaunošanas paņēmienus - sēšanu un stādīšanu vai dabiskās meža atjaunošanās veicināšanu.
- piefjeldu meži meži, kas aug starp kailo klinšu zonu un vecajām stādīto mežu robežām.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- struļķis Mietiņš ar smailu galu, ar ko sagatavo vietu puķes stādīšanai.
- mikellārs Mikellārā sistēma - Nēgeli teorija par mikellām, vissīkākām kristalliskam daļiņām, no kurām sastādoties organizēti ķermeņi.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi, kas palielina tās virsmas laukumu.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- ļeks Mīksts, tāds, kas nokarājas.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs.
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- dziļummīna Mīna, ko uzstāda samērā dziļi zem ūdens līmeņa.
- signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā.
- alumosilikāti Minerāli (laukšpati, vizlas, māla minerāli), kuru struktūrā alumīnijam ir tāda pati vieta kā silīcijam.
- melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- aktuārās mirstības tabulas mirstības tabulas, kuras sastādītas pēc apdrošināšanas sabiedrību datiem par apdrošināto dzīvotspēju un viņu mirstību.
- miršanas reģistrācija miršanas notikuma reģistrācija atbilstošā valsts iestādē.
- čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvu.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- mītrade Mītu sacerēšana, parasti tādā vēstījuma formā kā liroepika.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas; viedierīce.
- firmīgs Moderns; stilīgs; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija.
- grūts Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; bēdīgs, drūms, smags.
- smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis; grūts (4).
- sauternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto dezoksiribonukleīnskābju (DNS) pētīšanai; agarozes gela elektroforēzē frakcionē DNS fragmentus pēc garuma, pārnes uz nitrocelulozes filtru, uz kura vēlāk tos hibridizē ar radioaktīvi vai citādi iezīmētām zondēm.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā).
- multifrekvenču monitors monitors, kas piemērots darbam ar visiem kāda noteikta frekvenču diapazona signāliem un tādējādi rada iespēju izmantot dažādus videostandartus.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- kuņģa polipoze multipli polipi uz kuņģa gļotādas, kuri dažkārt malignizējas.
- grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
- mērkaķīgs Muļķīgi ārišķīgs, ākstīgs; tāds, kas izturas, rīkojas nepiemēroti, nepiedienīgi.
- žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties.
- burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
- rīdīgs Musinošs, tāds, kas kūda.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- gingivostomatīts Mutes gļotādas un smaganu.
- dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums.
- kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus.
- quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā.
- neturīgs Nabadzīgs, tāds, kam nav īpašumu.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- kase Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā.
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- transferts Naudas pārvedums no vienas finansiālas iestādes uz citu vai arī no vienas valsts uz citu.
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
- naktouss Navigācijas iekārta kuģa kompasa uzstādīšanai, magnētu kompensatoru izvietojumam kopā ar regulēšanas ierīcēm.
- škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta (piemēram, iestādē, mācību iestādē).
- neaiztiekams Neaizskarams, tāds, kam nedrīkst pieskarties.
- tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
- neproduktīvs Neauglīgs; tāds, kas nedod rezultātus; bez radītspējas.
- lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
- atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- palikt iepakaļ Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- neeiklīda Neeiklīda ģeometrija atšķiras no Eiklīda (parastās) ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu.
- pirmspriegums Neelektrostatiskas izcelsmes elektriskais spriegums, kas ir konstants vai arī tiek par tādu uzskatīts (piem., el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
- tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem.
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
- pretstūrēšana Negaidītas un nevēlamas uzlūvēšanas un citu viļņu izraisītu kursa maiņu novēršana, izmantojot stūres lāpstu, tādējādi ieturot izvēlēto kursu.
- badeklis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- badgailis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- badīkla Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
- neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa dalām).
- repuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt.
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs; šāds (un) tāds.
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību; būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
- pastādīt Neilgu laiku stādīt.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- nereponējams Neizlabojams; tāds, ko nevar vairs novietot agrākā, normālā vietā, piem., trūce.
- ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks).
- iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
- kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
- per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_.
- čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
- šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās.
- kunains Nelīdzens, tāds, kam ir nelieli izcilņi.
- kūnains Nelīdzens, tāds, kam ir nelieli izcilņi.
- punots Nelīdzens, tāds, kuram ir puni.
- kumurains Nelīdzens; tāds, kam ir kumuri (1).
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- drušķis Neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs.
- līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- afta Neliela, apaļa čūliņa uz mutes gļotādas (parasti vairākas).
- jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru.
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.).
- skimkolters Neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētās).
- kosmētisks neliels; tāds, kas neskar būtisko.
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- iloģisks Neloģisks, tāds, kas ir pretrunā ar loģiku.
- dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt.
- spurdulis Nemierīgs, tāds, kas pretojas.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- nenojēgs Nenojēga; tāds, kas nesaprot.
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
- atrofisks katars nenormāls gļotādu sausums, ko rada gļotu dziedzeru deģenerācija.
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
- partejisks Neobjektīvs, tāds, kas pret vienu no pusēm izrāda lielāku labvēlību.
- gļotādas melanoma neoplazma, kas attīstās uz gļotādas, gk. uz smaganām, bet var rasties arī uz barības vada un dzimumorgānu gļotādas.
- negaidīgs Nepacietīgs, tāds, kas nespēj gaidīt.
- stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
- tomomānija Nepamatota vēlēšanās operēt arī tādas kaites, kuras varētu izārstēt konservatīvi.
- brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
- neordinārs Neparasts, neikdienišķs; tāds, kas atšķiras no citiem.
- noslēpumains neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar neparastumu, savādumu
- perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu.
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
- škrobīgs Nepatīkams (piem., stāvoklis); tāds, kas izraisa dusmas.
- nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust.
- šņurga Nepatīkams, pretīgs, tāds, kas visu nopeļ.
- neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
- aperiodisks Neperiodisks, tāds mainīgais, kuram nepiemīt periodiskums.
- prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām.
- caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- ieroča pārvadāšana nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- proģimnāzija Nepilna vidējā mācību iestāde.
- cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- asociāls Nesabiedrisks, tāds, kas neievēro sabiedrības tiesības un intereses.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesvētīgs Nesātīgs, nebriedīgs, neapmierinošs, tāds, kam nav svētības.
- nesāķis Nesātnis, tāds, kam nekad nepietiek.
- nesāšķis Nesātnis, tāds, kam nekad nepietiek.
- jaunstādīts Nesen vai no jauna iestādīts.
- šutiski runāt neskaidri runāt, kā tāds, kam priekšā nav zobu.
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- neatbildīgs Nesvarīgs, nenozīmīgs; tāds, kas nav saistīts ar atbildību.
- netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma.
- palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- neievērīgs Neuzmanīgs, tāds, kas neņem vērā.
- tumšais tīkls neuzrādīta interneta daļa, ko tādējādi nav iespējams atrast, izmantojot ierastos meklēšanas rīkus.
- ļaundomīgs Neuzticīgs, tāds, kas citiem neuzticas.
- nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- telnis Neveiklis, tāds, kas ir lempīgs, lācīgs.
- cēbars Neveikls vai lēns cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis.
- neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem); tāds, kas kustas neveikli, lēni.
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- nevērts Nevērtīgs; tāds, kas nav mīļš, dārgs.
- heterogēns neviendabīgs, tāds, kurā ir dažāda sastāva daļas; nehomogēns.
- heterogēnisks Neviendabīgs, tāds, kurā ir dažāda sastāva daļas.
- asinhrons Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhronisks.
- asinhronisks Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhrons.
- nelīdzens Nevienmērīgs, nelīdzsvarots; tāds, kas nav ritmisks, noris ar pārtraukumiem.
- Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.
- aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- knikstiņš Niekotājs, tāds, kas ar niekiem grib gūt ievērību vai peļņu.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
- plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- zemūdens sports niršana zem ūdens pamatā ar tādu pašu aprīkojumu, kādu izmanto civilie un militārie ūdenslīdēji.
- ševrets No aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs.
- durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
- šļakatu aizsargs no brezenta vai buru audekla izgatavots vairogs, ko uzstāda vai noņem pēc vajadzības.
- kompozītkapitelis No joniskā un korintiskā kapitela elementiem sastādīts kapitelis.
- juktzābaki No juhtādas darināti zābaki.
- ģiēģelaiņš No ķieģeļiem veidots; tāds, kur ir ķieģeļi.
- nanotārps No nanoizmēru daļiņām sastādīts garens veidojums, kas apvilkts ar sava veida "kažoku", ko veido proteīnu fragmenti, ar ko var nostiprināties vajadzīgajā vietā.
- poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
- aberants no normāltipa atšķirīgs vai citādi novirzīts no parastā stāvokļa.
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
- ietvarstāds No sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā.
- sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
- spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts stāds.
- antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
- digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
- brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
- nobls Nobless - tāds, kas uzvedas, izturas smalki, cēli.
- metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu; šīs nodaļas telpas.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
- reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
- filiāle nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs.
- sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
- skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.
- patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
- mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu.
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
- klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas.
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- izturēt konkursu nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- abrāzija Nokasīšana; gļotādas izkasīšana.
- noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
- pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
- izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- eļļas maiņa nolietotās eļļas nomaiņa ar jaunu atbilstošas kvalitātes eļļu, ko veic tūlīt pēc to motora apstādināšanas, kamēr motors vēl silts.
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
- Eparha grāmata nolikumu kopojums Bizantijā, kas reglamentēja Konstantinopoles tirdzniecības un amatniecības korporāciju darbību, sastādīta 10. gs. sāk.
- pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- pastatīt Nomērīt, arī nostādīt.
- piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
- krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā nonākt tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā) nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- blen- Norāda ar gļotādu vai uz gļotu atdalīšanos.
- bleno- Norāda ar gļotādu vai uz gļotu atdalīšanos.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
- šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
- heter- Norāda uz dažādu, citādu.
- miks- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
- mikso- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
- muci- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
- muko- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
- tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku; tādēļ (1).
- car Norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts.
- mon- Norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais.
- kvazi- Norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu.
- tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- cieti Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
- nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
- pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko tādu, kas virzās).
- dispozitīva norma norma, kuras izpilde nav obligāta, tā darbojas tādā gadījumā, kad subjekti nav patstāvīgi noskaidrojuši savas tiesības un pienākumus, nav noregulējuši savas attiecības.
- autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu.
- doktrinālā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic pētniecības iestādes un tiesību zinātnieki.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
- Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru.
- nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
- indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
- diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība.
- piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- nostatījums Nostādījums (1).
- stādīt Nostādināt (piemēram, krējumu).
- iekupināt Nostādināt sarecēšanai.
- nostādnis Nostādināts piens.
- likt ļaužu apsmieklā nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- likt (ļaužu) apsmieklā nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- nostatīt Nostādīt 1(1).
- apstādināt Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis.
- iedzīt stūrī nostādīt neizbēgamā stāvoklī.
- švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
- švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
- trimmēt Nostādīt pareizā stāvoklī rāju vai buru.
- iesprantēt Nostādīt sarežģītā situācijā.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- pielikt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut.
- (pie)likt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut.
- likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
- nostakrīt Nostādīt.
- erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
- funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
- radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē.
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- akts noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem.
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- idejisks Noteiktām idejām uzticīgs; tāds, kas aktīvi cīnās par savām idejām.
- istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē.
- komercakts Noteiktas formas adresāta dokuments, ko sastāda pārvadājuma attiecībās, konstatējot kravas iztrūkumu, bojājumu vai neatbilstību.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put).
- nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
- nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- kneblis Novājējis cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- pārkrūtējis Novājējis, tāds, kura ribas var redzēt.
- aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- diverģents Novirzījies, tāds, kas novirzās.
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
- reģistrētie noziegumi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšējā izmeklēšana.
- atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
- karalisks Nozīmīgs (kādā karalistē) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- elitārs nozīmīgs; izcils; tāds, kas saistīts ar eliti.
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- Volstrīts Ņujorkas iela, kur atrodas lielākās bankas, fondu birža u. c. līdzīgas iestādes.
- viedie objekti objekti, kuros ir integrētas informācijas tehnoloģijas un kuriem tādējādi ir papildu spējas; tie spēj apkopot, apstrādāt un saglabāt datus, kā arī mijiedarboties ar ārpasauli.
- marķieris Objekts, kas uzstādīts virs zemes virsmas šķēršļu vai robežu apzīmēšanai; visbiežāk izmanto speciālas gaismas vai krāsojumus un radiobākas.
- ģerbonis Oficiāla (piemēram, valsts, pilsētas, iestādes, kārtas, cilts) emblēma.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- akreditēt Oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- pieņemt Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos).
- pieņemt lēmumu Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt rīkojumu, norādījumu un akceptēt to (par valsts vai administratīvajām institūcijām, organizācijām).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- dispašers Oficiāls eksperts, kas sastāda dispašas.
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā.
- endosalpingīts Olvada gļotādas iekaisums.
- ovoīds Olveida-, tāds, kas līdzīgs olai.
- partenoplastika Operācija jaunavības plēves atjaunošanai, to sašujot vai izveidojot no apkārtējās gļotādas jaunu.
- ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra.
- multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas.
- operatorgēns Operona rajons, kas piesaista regulētājproteīnus - represorus un tādējādi regulē operona funkcionēšanu.
- iradiācija Optiska ilūzija, kas izpaužas tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
- stereoautogrāfs Optiski mehānisks instruments stereoainu grafiskai apstrādei, kuru lieto, sastādot topogrāfiskos plānus, kartes, profilus.
- biogēnisks Organiskas izcelsmes; tāds, kas cēlies no dzīviem organismiem, organogēns, biogēns.
- autotransplantācija Organisma paša audu pārstādīšana citā vietā.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- saimniekorganisms Organisms, kurā ir pārstādīts cita organisma orgāns.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu, par ko citu.
- taisīt Organizēt, dibināt (piemēram, kolektīvu, iestādi).
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu.
- kreditoru sapulce organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā.
- organotropisks Organotrops - tāds, kas enerģiju iegūst no organiskām vielām.
- automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
- Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija).
- ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Arekipa Otrā lielākā pilsēta Peru (sp. val. "Arequipa"), tāda paša nosaukuma reģiona centrs, 2363 m vjl., 861000 iedzīvotāju (2014.g.).
- zaļais paalksnis paalkšņu suga ("Duschekia viridis syn. Alnus viridis"), ko Latvijā stāda visbiežāk.
- katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- absolvēt pabeigt (mācību iestādi, kursus)
- apstādīt Pabeigt stādīšanu; iestādīt (daudz vai visu).
- apstādīties Pabeigt stādīšanu.
- saspātrot pabeigt uzstādīt spāres.
- uzcīls Pacēlums, tāds, kas atrodas nedaudz augstākā vietā.
- informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
- komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
- kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
- bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu.
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu.
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja.
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja.
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja.
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
- Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja.
- pietaisīt Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- piedarīt Pagatavot (parasti alu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (trauku).
- iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
- iegriezties Pagriežoties, tiekot pagrieztam, ieņemt citādu stāvokli nekā iepriekšējais.
- papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei.
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības.
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- iedzīvoties (arī iestigt, retāk ieslīdēt) parādos pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- pāriet Pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu).
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- aizžaut Pakārt žāvēšanai kaut kam priekšā (tādā veidā to aizsedzot).
- denaturēt Pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības.
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- bendēt Pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko).
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus.
- vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
- kompasmājiņa Paliktnis, uz kura uzstāda kompasu.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- arthašastra Pamācību kopums par valsts pārvaldīšanu Senajā Indijā, kas sastādīts \~4.-2. gs. p. m. ē.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- bazāls Pamata, tāds, kas attiecas uz pamatu (bāzi); tāds, kas atrodas pamatā vai zem tā, pie pamata vai vērsts pret to.
- derma pamatāda
- papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
- dibinīgs Pamatīgs, tāds, kam ir.
- freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati.
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- mainīt prātus panākt, ka (kāds) domā citādi; domāt citādi.
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
- izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- (sa)jaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- ļebene Panēsāta aitādas ziemas cepure.
- baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
- bitu iestarpināšana paņēmiens, ko izmanto datu pārraides protokolos pārraidāmo datu un starpkadru atdalītāju atšķiršanai un kas paredz pēc katriem pieciem vieninieku bitiem ievietot nulles bitu, tādējādi izslēdzot starpkadra atdalītāja parādīšanos neparedzētā vietā.
- tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
- pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- aizstāt Par iestādēm, organizācijām u. tml.
- ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
- kakumināls Par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas.
- anestezīns Paraaminobenzoskābes etilesteris, balta, kristāliska viela; lieto lokālai anestēzijai, arī iekšķīgi gremošanas trakta gļotādas anestēzijai.
- compensatio Parāda dzēšana ar tādas pašas šķiras pretprasījuma ieskaitu.
- sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus.
- pārciets Pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
- pārslodze Pārāk intensīva (iestādes, uzņēmuma u. tml.) izmantošana.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārsmags Pārāk smags; tāds, kura īpatnējā masa ir lielāka nekā parasts.
- pārviegls Pārāk viegls; tāds, kura īpatnējā masa ir mazāka nekā parasts.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- kluss Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
- skumjš Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- gala pārbaudījumi (arī eksāmeni) pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika; pēceksāmens.
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā); iestājeksāmens.
- pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u.tml.).
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- redistribūcija Pārdalīšana; izvietošana citādā veidā.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- valīds Pareizs - tāds (par slēdzienu), kurā galaspriedums no premisām tiešām izriet; tāds (par formulu), kas ir patiess jebkurā interpretācijā.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
- kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi.
- strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem.
- apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- noputināt Pārklāt ar ko tādu, kas put.
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- novīties Pārklāties (ar ko tādu, kas vijas).
- apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- noputēt Pārklāties ar ko tādu, kas put.
- saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
- aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
- arhitektoniskais parks parks, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli; arhitektoniskais dārzs.
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
- kā pielaulāts pārlieku saistīts ar ko, tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā.
- aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
- pārgrozīt Pārmainīt liecību, citādi liecināt (par liecinieku).
- pārdomāt Pārmainīt nodomu, izlemt citādi.
- izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties.
- endometriālais cikls pārmaiņas dzemdes gļotādā, saistītas ar menstruālo ciklu.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- lakna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
- lokna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
- lakata Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma).
- apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi.
- inspekcija Pārraudzības, pārbaudes iestāde vai grupa.
- flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
- bīdatslēga Pārstādāma uzgriežņu atslēga - darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai.
- implantāts Pārstādāmie (pārstādītie) audi vai orgāni.
- pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- pārskolot Pārstādīt (sējeņus) citā vietā stādu izaudzēšanai.
- implantēt Pārstādīt no viena organisma citā.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- pārsēdināt Pārstādīt.
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- reilīks Pāršķiebts, tāds, kam viena puse garāka.
- partenokarpisks Partenokarps - tāds, kas bez apaugļošanās ražo augļus (bez sēklām).
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas).
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā).
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt.
- izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt.
- destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
- parups Parupjš (piemēram, par miltiem); tāds, kas ir cepts no šādiem miltiem.
- direkcija Pārvalde, vadība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors.
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
- finanšu inspekcija pārvaldes iestāde, kas uzrauga banku, finanšu un apdrošināšanas sabiedrību darbību.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- datu pārvaldība pārvaldība, kas saistīta ar datu izplatīšanu lietotājiem un to aizsardzību pret zudumiem un nesankcionētu piekļuvi; tā aptver tādas jomas kā arhivēšana, dublēšana, klienta / servera arhitektūra, datu bāzu pārvaldības sistēmas, dalītās datu bāzes un drošība.
- daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini.
- pārtapt Pārveidojoties, attīstoties kļūt citādam, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
- pārtapt Pārveidojoties, mainoties kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu (par parādībām sabiedrībā).
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
- pārmainīt Pārveidot citādu.
- eiropeizēt Pārveidot par tādu, kas raksturīgs Eiropai, eiropiešiem.
- pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
- ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu pārveidoties, klāt vēlamam (nevēlamam, citādam).
- ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
- praulēt Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
- maiņa Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1).
- tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
- aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
- darbība Pasākumi, ko darbošanās laikā realizē, piemēram, iestāde, komisija u. tml.
- kvadriennāle Pasākums (piem., izstāde, festivāls), kas notiek reizi četros gados.
- triennāle Pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi trīs gados.
- apsardzes pakalpojumi pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts.
- postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, organizācijas u. tml. darbībai.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- institūcija Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.).
- tiešā jauktā satiksme pasažieru vai kravas pārvadājumi, kurus ar autotransportu un citu transportu veic vairāki pārvadātāji un kuriem tiek sastādīts vienots transporta dokuments visam braukšanas ceļam.
- depozītu operācijas pasīvo operāciju veids, ko kredītiestādes veic piesaistot sev līdzekļus noguldījumu veidā.
- darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie.
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro.
- docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
- stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku.
- promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- apriņķa tiesa pastāvēja Baltijā līdz 1889. g. tiesu reformai, veica gan administrācijas gan tiesas funkcijas, bija pirmās un otrās instances tiesa krimināllietās un pirmās un trešās instances tiesa civillietās; kā administratīva iestāde uzraudzīja pagasta pašvaldību darbību, kā arī atcēla no amata pagasta amatpersonas.
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- bačkuļoties Pastāvīgi būt ap kādu (pie kāda) un tādējādi traucēt.
- posts pasts (iestāde).
- poste Pasts (iestāde).
- doktorāls Pašpārliecināts, pamācošs, tāds, kas necieš iebildumus, piem., doktorāls tonis.
- pašžāvēts Pašu (arī paša) žāvēts; tāds žāvējums, kas nav gatavots ar rūpniecikām metodēm.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
- bāriņtiesa pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
- pašvaldības muzejs pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- decidua Pati virsējā dzemdes gļotādas kārta zīdītājiem, kas raisoties placentai dzemdību beigās atdalās no dzemdes un tiek no tās izrauta līdz ar placentu.
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- kaifs Patīkamu sajūtu kopums, ko rada narkotiku, alkohola iedarbība; estētiska vai citāda bauda vai arī laiska tīksme.
- polipi Patoloģiski bārkstveida vai sēņveida izaugumi uz gļotādas.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- pusgarš patskanis patskanis, kuru izrunā ar pagarinājumu, kas ir vidējs starp tādas pašas kvalitātes īsā un garā patskaņa fonēmas garumu.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai iestādes nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
- glābtuve Patvērums, pajumte; glābšanas iestāde vai organizācija.
- pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- nonākt Pavadīt kādu laiku, mācoties (macību iestādē), apmeklējot (mācību iestādi).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
- nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(2).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(4).
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- uzstādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādināt.
- uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
- sakritināt pavirši uzcelt, uzstādīt, iekārtot.
- nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu.
- pretējāds Pavisam citāds, atšķirīgs.
- pavisam cits numurs pavisam kas cits, citāds.
- deklarēties paziņot pārvaldes iestādēm par savu dzīves vietu.
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību.
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- sēklu plantācija pēc noteiktiem selekcijas principiem atlasītu un veģetatīvi pavairotu vienas sugas koku stādījums, ko audzē sēklu ieguvei.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- robežakts Pēc patērētāja un piegādātāja vai realizētāja abpusējas vienošanās sastādīts akts, kurā fiksēta gāzes (vai citu) tīklu piederības robeža.
- izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
- valensjenne Pēc tāda paša nosaukuma franču pilsētas nosauktas dārgas mežģīnes.
- atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
- rezidents Pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas savā profesijā kādā no apmācīt tiesīgām ārstniecības iestādēm.
- mācību (retāk mācības) spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- galapārbaudījums Pēdējais pārbaudījums, beidzot mācību iestādi.
- gals Pēdējais; tāds, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē).
- nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- korpusa dubultojums peldlīdzekļa apšuves veids, salaidbūves apšuvuma iekšpusē liekot vēl vienu apšuves kārtu, kas pagriezta 45-90 grādu leņķī attiecībā pret pirmo, tādējādi panākot teicamu korpusa izturību.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
- peptikas Peptiski līdzekļi ir tādi, kas veicina barības sagremošanu.
- salons Periodiska mākslas darbu izstāde.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes vai organizācijas darba rezultāti.
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- intermitējošs Periodisks; tāds, kas atkārtojas.
- piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
- korespondents Persona vai iestāde, kas izpilda finanšu un komerciālus uzdevumus citai personai vai iestādei.
- adresāts Persona, iestāde, kam adresēts pasta vai telegrāfa sūtījums.
- adresants Persona, iestāde, kas adresē kādam pasta vai telegrāfa sūtījumu; nosūtītājs.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- pseudotirgotājs Persona, kas īstenībā nav tirgotājs, bet sevi par tādu uzdod.
- students Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
- pārsūtītājtirgotājs Persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu; attiecīgais nosaukums.
- akceptētājs Persona, kas paraksta pārvedu vekseli un tādējādi uzņemas saistības veikt vekseļa apmaksu, pienākot maksājuma termiņam.
- apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators).
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- dispašieris Persona, kas sastāda dispašu.
- indeksators Persona, kas sastāda indeksus.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- sekvestrs Persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.
- parakstītājs Persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vai iestādes vārdā, kuru tā pārstāv (Elektronisko dokumentu likums).
- aizdomās turamais persona, par kuru lietas materiālos ir ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un tādēļ ir aizturēta, vai kurai piemērots viens no drošības līdzekļiem līdz apsūdzības uzrādīšanai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - eksponents Persona, valsts, organizācija u. tml., kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
- plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam.
- personālā izstāde personālizstāde.
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
- piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
- nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība.
- baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri.
- melnās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto nelegāliem vai ētiski nepieņemamiem mērķiem, piemēram, lai atrastu drošības robus un tādā veidā programmatūru izmantotu noziedzīgām darbībām.
- deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- hipokoristisks vārds personvārda (parasti priekšvārda) saīsināta vai citādi pārveidota neoficiāla forma.
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība.
- institūts Pētniecības vai kultūras iestāde.
- teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus.
- pironafta Petroleja ar augstu aizdegšanās temperatūru, ko lietoja tādu telpu apgaismošanai, kurās ir augsta temperatūra.
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
- mest pakaļ piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- fetišizēt Piedēvēt (kam) tādas īpašības, kādu (tam) īstenībā nav.
- leska Piedzēries līdz nesamaņai, tāds, kas vairs nevar noturēties kājās.
- pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd).
- pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd).
- piemīlīgs Pieglaudīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- uzkarināt Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- kulturāls Pieklājīgs, laipns; tāds, kam ir labas manieres.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
- pamest Pieļaut, ka paliek bez uzraudzības, vadības (piemēram, iestāde, pasākums); atteikties no turpmākas līdzdalības (piemēram, pasākumā).
- dienesta pienākumi pienākumi, kas raksturo valsts civildienesta ierēdņa darbu valsts iestādē.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- piejemīgs Pieņemams; tāds, kas pa prātam.
- runas stundas pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.).
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē.
- noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē.
- frontīts Piereskaula dobuma gļotādas iekaisums.
- apskatīgs Piesardzīgs, apdomīgs, tāds, kas pamatīgi apskata savu apkārtni.
- pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu.
- aizšpļaut Piespļaut (un tādā veidā pārklāt, noslēgt).
- piesēdināt Piestādīt (pietiekami, daudz).
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi.
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
- aiztecināt Pietecināt pilnu un tādā veidā noslēgt.
- izstādīties Pietiekoši daudz (veltīgi) stādīt.
- tūss Pietūkums (īpaši tāds, kas radies no koduma vai dūriena).
- piebalsot Pievienoties (kādam, kāda teiktajam), izsakot tādu pašu vai līdzīgu domu.
- ķerīgs Pievilcīgs, tāds, kas pievelk.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā.
- rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana).
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim.
- Ķekava pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 18 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Keckau" teritorijā, novada un pagasta centrs.
- Mārupe Pilsēta (no 01.07.2022.) tāda paša nosaukuma novadā 6 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Bieriņu muižas "Lindenruhe" teritorijā, novada centrs.
- Baglāna Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Baghlan"), netālu no Kondozas upes, tāda paša nosaukumā vilajetā.
- Balha Pilsēta Afganistānas ziemeļos, tāda paša nosaukuma vilajetā, \~20000 iedzīvotāju.
- Tugūrta Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Bengela Pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Uiže Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kvito Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 137000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lubango Pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 2230 iedzīvotāju (2004. g.).
- Neukena Pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ararata Pilsēta Armēnijā, tāda paša nosaukuma marzā, 20700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zalcburga Pilsēta Austrijā ("Salzburg"), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aghsu pilsēta Azerbaidžānā (_Ağsu_), rajona administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma upes krastos.
- Muharraka Pilsēta Bahreinā ("Muharraq"), osta, atrodas tāda paša nosaukuma salā, 91300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kočabamba Pilsēta Bolīvijā ("Cochabamba"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 603300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Triha Pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Oruro Pilsēta Bolīvijā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 216700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Libereca Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plezņa Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlīna Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hradeckrālove Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kokimbo Pilsēta Čīlē ("Coquimbo"), tāda paša nosaukuma reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 148300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Asjūta Pilsēta Ēģiptē ("Asyūt"), Nīlas krastā, \~400 km augšpus Kairas, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 397700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dumjāta Pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ismaīlīja Pilsēta Ēģiptē ("Ismailia"), Suecas kanāla krastā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 366700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luksora Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 180500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kina Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 181200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sauhāga Pilsēta Ēģiptē, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 204300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Aseba Pilsēta Eritrejā, tāda paša nosaukuma zobas administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Dire Dava pilsēta Etiopijā (ድሬዳዋ, "Dirē Dawa"), tāda paša nosaukuma kilila administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Masbate Pilsēta Filipīnās ("Masbate"), tāda paša nosaukuma salas austrumu piekrastē, 95400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
- Tasa Pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karpata Pilsēta Grieķijā ("Κάρπαθος"), Dienvidegejas perifērijāā, tāda paša nosaaukuma salas austrumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roda Pilsēta Grieķijā ("Ρόδος"), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumos, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Salamina Pilsēta Grieķijā ("Σαλαμίνα"), Atikas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 25900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerkira Pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos ("Κέρκυρα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 39700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kesaltenango Pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sanmarkosa Pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Vevetenango Pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 57300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Čimaltenango Pilsēta Gvatemalā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 62900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Labe Pilsēta Gvinejā, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 49500 iedzīvotāju (1999. g.).
- Mamu Pilsēta Gvinejā, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 49500 iedzīvotāju (1999. g.).
- Kindija Pilsēta Gvinejas dienvidrietumos ("Kindia"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 96100 iedzīvotāju (1999. g.).
- Cresa Pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viljandi Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande.
- Rapla Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 5630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Pelva Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Čandīgarha Pilsēta Indijā ("Chandigarh"), tāda paša nosaukuma teritorijas, kā arī Harjānas un Pendžābas štata administratīvais centrs (ārpus štata teritorijas), 1063000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kavarati Pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Pudučerri Pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ternate Pilsēta Indonēzijā ("Ternate"), tāda paša nosaukuma salā, Ziemeļmoluku provinces administratīvais centrs 1715 m vjl., 204200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jogjakarta Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 391600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kerbela Pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 457700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Nedžefa Pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Kirkūka Pilsēta Irākā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 590500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hārka Pilsēta Irānā ("Khark"), uz tāda paša nosaukuma salas, svarīgākā naftas izvedosta.
- Kuma Pilsēta Irānā, tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 959100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kermāna Pilsēta Irānas dienvidaustrumos ("Kirman"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kermānšāha Pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ardabīla Pilsēta Irānas ziemeļrietumos ("Ardabil"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs.
- Iskija Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hirosima Pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai.
- Vakajama Pilsēta Japānā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 373500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Taupo Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Iba Pilsēta Jemenā ("Ibb"), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Demāra Pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 167200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Taiza Pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Amrāna Pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Akaba Pilsēta Jordānijas dienvidos, pie Sarkanās jūras tāda paša nosaukuma līča, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Sīemrīeba Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Pothisata Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 27200 iedzīvotāju (1998. g.).
- Kraķēha Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 28900 iedzīvotāju (1998. g.).
- Prijvēna Pilsēta Kambodžā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (1998. g.).
- Čērčila Pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju.
- Kvebeka Pilsēta Kanādā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 491100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Aktebe Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Pafa Pilsēta Kipras Republikā, tāda paša nosaukuma eparhijas administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kesona Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.).
- Vetluga Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voroņeža Pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sjego de Avila pilsēta Kubā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
- Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gombe Pilsēta Nigērijā ("Gombe"), tāda paša nosaukuma štata administratīvais centrs, 226100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ojo Pilsēta Nigērijā, tāda paša nosaukuma štatā, 446000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ondo Pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ondo"), tāda paša nosaukuma štatā, 201900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Leona Pilsēta Nikaragvā ("Leon"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 139400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hinotega Pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 41100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Esteli Pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 90300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Činandega Pilsēta Nikaragvā, tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 95600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kusko Pilsēta Peru ("Cuzco") 3800 m vjl., tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 348900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vanuko Pilsēta Peru ("Huanuco"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 149200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ika Pilsēta Peru ("Ica"), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 219900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kahamarka Pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 162300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Takna Pilsēta Peru, tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 242500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kovasna Pilsēta Rumānijā, tāda paša nosaukuma žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Phūketa Pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zanzibāra Pilsēta Tanzānijā, tāda paša nosaukuma salā, osta Indijas okeāna šauruma krastā, 422000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Tauzera Pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čongrāda Pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bēkēša Pilsēta Ungārijā, tāda paša nosaukuma meģē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- magistrāts Pilsētas iestādes.
- municipia Pilsētu komūnas, ko pievienoja senai Romas valstij tādā kārtā, ka iekšējā pārvaldē tās bija patstāvīgas un to locekļiem līdzīgas tiesības ar Romas pilsoņiem, lai gan bez balstiesībām un ar gaitu pienākumu.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
- piepīt Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- pleksiforms Pinumveida-, tāds, kas līdzīgs pinumam.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- premjera Pirmizrāde; priekšāstādīšana.
- Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem.
- pagastskola Pirmmācības iestāde zemnieku bērniem (līdz 1917. gadam).
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem.
- PII Pirmsskolas izglītības iestāde (reģ.).
- bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.
- akusmatiķi Pitagoriešu kopienu biedri, kas vēl nav pilnīgi iepazinušies un iesvētīti pitagorisma noslēpumos, tādi paši kā klosteru noviči.
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
- ļarpata plāna kaut kā daļa, kas citādi ir no visa atdalījusies, bet vienā galā tomēr pie tā turas (piemēram, miza).
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- plengains Plangains - tāds, kam ir bojājumi, tulznas, čulgas (par ādu, ķermeņa daļu).
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- kopplāns Plāns, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei.
- aerofotouzmērīšana Plānu un karšu sastādīšana pēc apvidus aerofotouzņēmumiem.
- dermatoplastika Plastiska ādas operācija; ādas pārstādīšana.
- vestibuloplastika Plastiska smaganu gļotādas operācija.
- anaplastika Plastiskā, reparatīvā ķirurģija; atdalītu ķermeņa daļu (piem., pirksta) pieaudzēšana agrākā vietā; zaudētu vai defektīvu ķermeņa daļu atjaunošana vai aizvietošana, pārstādot audus.
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- tēzaurs Plaša sinonīmu, antonīmu un citādi semantiski saistītu vārdu vārdnīca.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle.
- analīze STEEP plašāk izmantotā makrovides analīzes tehnika, ar ko analizē makrovides ietekmi uz tūrisma uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pēc visiem STEEP ietvertajiem rādītājiem.
- politehnizēt Plaši ieviest politehnisko izglītību, (mācību iestādēs, mācību sistēmā).
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
- pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- lisijs Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva.
- liss Plikpaurains; tāds, kam ir skūta galva.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- spiedums Plostnieku terminoloģijā - ar sprostragatas palīdzību apstādināts liels baļķu vairums upē.
- pieplūkt Plūcot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- tāpšļa Pļāpa, izvaicātājs, okšķerētājs; tāds, kam pārmērīga ziņkāre par visu.
- buldurmēle Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā.
- piepļaut Pļaujot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, transportlīdzekli).
- zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas.
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
- pļurns Pļurna zeme - tāda augsne, kas neaiztur mitrumu, jo viss ūdens aizplūst dziļākos slāņos.
- apsardzes nodaļa policijas departamenta vietējā iestāde Krievijā (1866.-1917. g.), kuras uzdevums bija apkarot revolucionāras organizācijas.
- kontora Policijas iestāde.
- ciklopolimerizācija Polimerizācija, kuras rezultātā polimēru makromolekulās veidojas tādas cikliskas grupas, kuru nav sākotnējos monomēros.
- heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns.
- polisemantisks Polisēmisks - tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes (par valodas vienību).
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību; vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
- šķietamā porainība porainība, ko rada vaļējās poras, t. i., tādas poras, kas, saistoties savstarpēji vai ar apkārtējo vidi, veido kanālus; vaļējā porainība.
- mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi.
- rinoreakcija Pozitīva tuberkulīna reakcija deguna gļotādā (eksudācija), ievadot degunā tuberkulīna šķīdumu.
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- izplatītājs preču ekonomiskajā apritē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas, nebūdama ražotāja, savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci.
- censūra Preses uzraudzība un pati iestāde, kas to izdara; lūko cauri manuskriptus iepriekš iespiešanas un tos aizliedz vai atļauj.
- vējlauzēju joslas pret vēju izturīgu koku un krūmu stādījumi joslās, kas samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā.
- gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā.
- anareo- Pretējs aero-, bez gaisa, bez skābekļa, tāds, kas iztiek bez skābekļa.
- antikorozīvs Pretkorozijas, tāds, kas aizsargā pret koroziju.
- antimonopolisks Pretmonopolu; tāds, kas vērsts pret monopoliem.
- kanestēns Pretsēnīšu ziede, ko lieto gļotādas iekaisumu gadījumos.
- pretnis Pretstats (2); tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
- ekspomanekens prezentācijas manekens, kas paredzēts tērpu eksponēšanai muzejos vai izstādēs.
- dez- Priedēklis - tāds, kas sagroza (piem., dezinformācija).
- dez- Priedēklis - tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas (piem., dezoksiribonukleīnskābe, kam katrā posmā ir par vienu skābekļa atomu mazāk nekā ribonukleīnskābei).
- avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem.
- pamats Priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- baltegle priežu dzimtas ģints ("Abies"), mūžzaļs ziemeļu puslodes koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos.
- dižegle Priežu dzimtas koks, ko Latvijā audzē dekoratīvos stādījumos; baltegle.
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas.
- Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem.
- konsensus Princips, saskaņā ar kuru juridisko aktu tiesiskā pamatotība ir nosacīta galvenokārt ar ieinteresētu pušu apmierinātību ar tiem, ņemot vērā prasības, kas attiecas uz šo aktu formu un uzrādīšanas, piestādīšanas procedūru.
- bankas kantoris privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu.
- klīnika Privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde.
- fideicommissum Privāts uzdevums mantiniekiem, uzliekot to viņu sirdsapziņai, atdot kādu daļu no mantojuma vai pat to visu tādām personām, kas pēc stingrām romiešu tiesībām nespēja mantot.
- licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā).
- Zemes tiesa Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- atkļūdošana Procedūra programmas sastādīšanas vai shēmas izstrādāšanas gaitā pieļauto kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko parasti veic ar datoru.
- programmu skaņošana procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizācijai un novēršanai.
- lāgošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju; skaņošana.
- skaņošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju.
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
- zinātniskā vizualizēšana process, ko veic ar datoru, izspīdinot tādus reālās pasaules objektus, kurus parasti nevar saskatīt, piemēram, molekulu formu, plūsmu dinamiku vai laika prognožu šablonus.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- pārvietošanās process, kurā iestāde, uzņēmums u. tml. tiek pārcelts uz citu telpu, atrašanās vietu
- sociālā darba institucionalizēšanās process, kura laikā sociālā darba profesija iegūst normatīvu un procesuālu darba ietvaru labklājības sistēmā, valsts vai pašvaldības iestādēs.
- vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija.
- vides degradācija process, kurā vide kļūst neizmantojama tai paredzētajiem uzdevumiem, un tādēļ tajā ir kavēta dzīvo būtņu (arī cilvēka) attīstība.
- ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
- brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
- ordinārs profesors profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (Krievijā līdz 1917).
- profesūra Profesoru kopums augstākajā mācību iestādē.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu un citādi traucē datora darbību.
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
- izvēļņvadāma programma programma, kas savas darbības gaitā nodrošina lietotāju ar izvēlnēm, no kurām viņš var izvēlēties attiecīgas komandas vai programmopcijas, tādējādi atbrīvojot lietotāju no komandu iegaumēšanas.
- adreses izlīdzināšana programmas adresēšanai rezervēto datora atmiņas apgabalu izvietošana tādās vietās, kas ļauj ērtāk izpildīt komandas.
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi.
- kodēšana Programmas sastādīšana programmēšanas valodā.
- moduļuzbūve Programmas vai skaitļotājierīces uzbūves princips, pēc kura tās struktūra tiek sastādīta no atsevišķiem standartelementiem ar noteiktām funkcijām un savienošanas veidu.
- datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis.
- bloķējošā programmatūra programmatūra, kas globālajā tīmeklī bloķē piekļuvi tādai informācijai, ko var uzskatīt par agresīvu vai bīstamu.
- brīvpiekļuves atmiņas dubultotājs programmatūra, kas saspiež atmiņas saturu, tādējādi divkāršojot tās pieļaujamo apjomu.
- lappuses iestatīšana programmatūras papildiespējas, kas ļauj izveidot lappusi tādu, kād tā izskatīsies izdrukā, piemēram, noteikt tās lielumu, malu platumu, papīra izmēru.
- modulis Programmēšanā - atsevišķa programmas vienība (daļa), kuru var autonomi izveidot un izmantot, lai atvieglotu programmu sastādīšanu.
- ātrā saskarne CGI programmēšanas saskarne, kas var paātrināt globālā tīmekļa lietojumprogrammu darbību, kuras izmanto tādu bieži lietojamu globālā tīmekļa izsaukumu kā kopējā vārtejas saskarne.
- izstrādes sistēma programmēšanas valoda un ar to saistītās palīgprogrammas (kompilatori, teksta redaktori, atkļūdotāji u. c.), kas atvieglo programmu sastādīšanu.
- programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu.
- strukturālā programmēšana programmu sastādīšana no vienveidīgiem moduļiem, izmantojot to secību, zarošanos un ciklus.
- makroprogrammēšana Programmu sastādīšana, izmantojot kādas makrovalodas līdzekļus.
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- prokuratūras iestādes prokuratūras sistēmā ietilpstošās iestādes, kas īsteno visas prokuratūras funkcijas noteiktā darbības teritorijā vai nozarē.
- aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās.
- vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
- pārraides vadības protokols protokolu TCP/IP sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa transporta slāņa protokolam, paredz iepriekšēju savienojuma nodibināšanu, tajā ir tādi drošas datu pārraides un plūsmas vadības mehānismi kā slīdošais logs, taimauti, apstiprinājumi un atkārtotas pārraides.
- Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.).
- robežlīnija Psihiatrijā - tāds stāvoklis, kad cilvēks atrodas uz robežas starp neirozi un psihozi.
- abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- mentāls Psihisks, tāds, kas attiecas uz psihi, apziņu.
- transference Psihodinamiskās terapijas ietvaros - klienta jūtu pret citiem cilvēkiem pārnese uz terapeitu; agrās bērnības nostādņu projekcija.
- piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm.
- smadzeņu skalošana psiholoģiskās iedarbības tehnikas jeb psihotehnikas, kas tiek praktizētas gk. totalitārās valstīs cīņā pret citādi domājošiem un plašu sabiedrības masu ietekmēšanai zemapziņas līmenī.
- grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- publisko tiesību subjekts publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.
- koncerts publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole.
- piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- lēnains Purvains, tāds, kur šūpojas.
- zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- monolemma Pusspriedumis, tāds, kuram trūkst viena teikuma.
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- pušnieks Pušelnieks - tāds, kas dalās kāda labuma izmantošanā ar otru uz pusēm.
- pušķžaunu Pušķžaunu zivis, tievas un garas, bet citādi sīkas jūras zivis, kurām pieder Latvijas piekrastē sastopamā jūras adata.
- endocistīts Pūšļa gļotādas iekaisums.
- pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām.
- putāties putot; būt tādam, kas veido putas.
- ārantena Radio antena, kas uzstādīta ārpus telpām.
- pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
- pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim); iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
- švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
- skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
- švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu); piešķirt (pilnvaras).
- dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- heterokeratoplastika Radzenes pārstādīšana cilvēkam no dzīvnieka.
- tektoniskā keratoplastika radzenes pārstādīšana defekta slēgšanai neatkarīgi no redzes atjaunošanās izredzēm.
- keratoplastika Radzenes plastiskā operācija, sevišķi radzenes daļas pārstādīšana.
- vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu.
- plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
- protokolls Rakstīts akts par kādu notikumu, policijas sastādīts.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1); tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos); arī ātrs.
- zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
- zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- aktīvs Reakcijas spējīgs; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
- hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
- paraehroma Redzes misēklis, kad priekšmeta īstenās krāsas acij izliekas pavisam citādas.
- reevakuēties Refl. --> reevakuēt(parcilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.).
- šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- tāldarbs Regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi elektroniskiem līdzekļiem.
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci.
- ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus.
- ģeogrāfiskais stacionārs regulāru novērojumu vieta un iestāde, kas šai vietā ilgāku laiku veic kompleksus fizioģeogrāfiskus pētījumus.
- pasts Regulāru sūtījumu kopums, kuru nogādi kārto šāda iestāde, organizācija.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus; pārbaudīt un reģistrēt.
- reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
- apskurbinošs Reibinošs; tāds, kas izraisa dziļu ekstāzi.
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
- rēķinvedība Rēķinu izrakstīšanas, saņemšanas, iegrāmatošanas sistēma grāmatvedības uzskaitē; attiecīgā nodaļa (uzņēmumā, iestādē).
- rēķinvedis Rēķinvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic rēķinu izrakstīšanu, saņemšanu, uzskaiti.
- sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams".
- tradicionālisms Reliģiski filosofisks virziens, kas zināma laika idejām stāda pretim reliģijas mūžīgās patiesības, kādas tās parādījušās visās tautās.
- panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas.
- daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
- rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- antikatods Rentgenlampā katodam iepretim esošais elektrods, parasti metāla plāksnīte, pret kuru atsitas no katoda lidojošie elektroni un tādējādi izraisa rentgenstarojumu.
- repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
- proktokolīts Resnās zarnas gļotādas iekaisums, kas skar visu resno zarnu.
- endokolīts Resnās zarnas gļotādas iekaisums.
- ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks.
- prestižs respektabls, tāds, kam ir prestižs^1^.
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
- kredītresursi Resursi, ko kredītiestāde piesaista, atverot depozītu kontus vai arī izmantojot citus avotus.
- žūlains Rētains, tāds, kam ir brūces.
- antanaklaze Retorikā apzināts vārda atkārtojums citādā nozīmē.
- revīzijas pakalpojums revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izziņas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos.
- apmežojums Rezultāts --> apmežot; sējot vai stādot ieaudzēts mežs.
- grafikas režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek aplūkots kā pikseļu matrica, bet rakstzīmes un citas kontūras tiek veidotas, izmantojot noteiktas pikseļu kombinācijas, tādējādi nodrošinot iespēju attēlot praktiski neierobežotu formu un fontu dažādību.
- ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem.
- amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- faringīts Rīkles gļotādas iekaisums.
- adenofaringīts Rīkles mandeļu un gļotādas iekaisums.
- racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža.
- ķepselis Rīma; tāds, kas daudz, nesātīgi ēd.
- interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām.
- tālrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 25 līdz 70 centimetriem.
- tuvrindas Rindas (sējumiem, stādījumiem), starp kurām atstarpes ir no 6 līdz 9 centimetriem.
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- robmalains Robains, tāds, kam ir robainas malas.
- rogots Rogains - tāds, kur ir daudz rogu.
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- pieknist Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pierakt Rokot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- stūres grozīkla rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres pinne rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu (maina stūres leņķi), tādējādi panākot vēlamo peldlīdzekļa kustības virzienu.
- manūbrijs Rokturis, podziņa ērģelēs, ar ko nostāda reģistrus.
- delātors Romā tādu noziegumu privāts uzrādītājs, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; daļu no tās bij tiesība saņemt uzrādītājam par savām pūlēm.
- facere Romiešu juridiskajā praksē šis vārds apzīmēja darbību, sevišķi mantisku darbību, ar ko kāds šādā vai tādā veidā bija saistīts.
- Volturns romiešu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes (mūsdienās Volturno) dievs Itālijā.
- inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- asu sakritība rotējošu detaļu vai mezglu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: šo detaļu vai mezglu rotēšana precīzi ap vienu un to pašu ģeometrisko asi (ja tādam konstruktīvi jābūt, bet tā nav, ir asu novirze); koaksialitāte.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu.
- urra Rūcējs; tāds, kas mūžīgi neapmierināts.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- nokupināties Rūgušpiena sildīšanas un nostādināšanas procesā izveidoties (biezpienam).
- pārrunāt Runājot panākt, ka (kāds) maina savas domas, nolemj rīkoties citādi.
- izrunāt no prāta (arī no galvas) runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija.
- ksenoglosija Runāšana vai rakstīšana pašam citādi nesaprotamā valodā, novērojama parasti transā.
- dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš.
- baigot Runāt, stāstīt (ko) tādu, kas izraisa nomācošas, drūmas izjūtas.
- ievietot Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē).
- aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
- izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu).
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm.
- mazbērnu novietne sabiedriska audzināšanas iestāde bērniem no divu mēnešu līdz trīs gadu vecumam.
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
- pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- sasmacis Sabojājies, tāds, kas izplata nepatīkamu smaku.
- restrukturalizācija Sadalījuma laikā vai telpā pārveidošana; tāda vai citāda procesa norises shēmas izmaiņa, saglabājot nemainīgu tā pamatmērķi (piem., parāda atlīdzināšanu).
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- kalve Sagatavošanas iestāde (speciālistiem).
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi.
- kokaudzētava Saimniecība vai ražošanas nodaļa, kurā audzē augļu koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
- fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
- prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju.
- kādēļ Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tādēļ.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus.
- lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs; tāds, ko veido līnijas.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- margināls Saistīts ar (kā) robežu, perifēriju; tāds, kas atšķiras no kā galvenā, centrālā.
- saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
- tehnisks saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
- analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojas uz analīzi (1).
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs; tāds, kas praktiski nevada elektrību.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai.
- endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
- optisks Saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs; tāds, kurā izmanto gaismas parādības.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās; tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs; tāds, kas rakstīts kirilicā.
- koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs; tāds, kam ir koloīdu īpašības.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
- kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir radies kompilējot.
- korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs; tāds, ko saista korelācija (2).
- korozīvs Saistīts ar koroziju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa koroziju.
- korpuskulārs Saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs; tāds, kas sastāv no korpuskulām.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas kustas, attīstās.
- kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
- lāzer- Saistīts ar lāzeriem, tāds, kam pamatā ir lāzers (piem., lāzerķirurģija, lāzerieroči).
- leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs; tāds, kas slimo ar leikozi.
- leņķisks Saistīts ar leņķi (1), tam raksturīgs; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi (1).
- manometrisks Saistīts ar manometru, tam raksturīgs; tāds, ko mērī ar manometru.
- masisks Saistīts ar masu (1), tai raksturīgs; tāds, ko raksturo ar masu (1).
- matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs; tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
- nebulārs Saistīts ar miglu, miglāju; tāds, kas attiecas uz miglāju.
- interaktīvs saistīts ar mijiedarbību; tāds, kas nodrošina atgriezenisko saiti.
- modulārs Saistīts ar moduli; tāds, kurā izmanto moduļus.
- mūsdienīgs Saistīts ar mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām, normām; mūsdienu.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
- negatīvs Saistīts ar negatīvu 1; tāds, ko izmanto negatīva 1 iegūšanai.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (1), tam raksturīgs; tāds, kas izraisa noziegumu.
- noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (2), tam raksturīgs; tāds, kas izraisa noziegumu.
- paraboloidāls Saistīts ar paraboloīdu, tam raksturīgs; tāds, kam ir paraboloīda forma.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (1); tai raksturīgs; tāds, kam ir parabolas forma.
- parafrastisks Saistīts ar parafrāzi (2), tāds, kas sevī ietver parafrāzi; aprakstošs.
- participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs; tāds, ko lieto kopā ar participu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
- šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu.
- šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu.
- šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
- šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
- šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- piramidāls Saistīts ar piramīdu (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir piramīdas forma.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; tāds, kas raksturīgs policistiem.
- poligāmisks Saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem.
- poliklīnisks Saistīts ar poliklīniku, tai raksturīgs; tāds, ko veic poliklīnikā.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs; tāds, kas ir attiecināts uz polu vai poliem.
- pozitīvs Saistīts ar pozitīvu 1 (1); tāds, ko izmanto pozitīva 1 (1) iegūšanai.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- prievārdisks saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls (1).
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju; tāds, kurā slēpjas provokācija; provokatorisks; provocējošs.
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvs vai daudz purvu.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs; tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
- reaktīvs Saistīts ar reakciju 1(2), tai raksturīgs; tāds, kas rodas reakcijas 1(2) rezultātā.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
- retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs; tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs; tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
- segmentāls Saistīts ar segmentu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (2), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti.
- segmentāls Saistīts ar segmentu (3), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti.
- serozs Saistīts ar serozu, tai raksturīgs; tāds, ko klāj seroza.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv noteiktā sezonā.
- sferoidāls Saistīts ar sferoīdu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir sferoīda (1) forma.
- sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir sfēras forma, veids.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptoma (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs; tāds, kam ir sižets.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- skarlatinozs Saistīts ar skarlatīnu, tai raksturīgs; tāds, kas ir līdzīgs skarlatīnai.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- slānisks Saistīts ar slāni (1), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slānisks Saistīts ar slāni (2), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slānisks Saistīts ar slāni (3), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
- slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs; tāds, kas izraisa slepkavību.
- statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
- statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml); tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
- mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv šajā laikposmā.
- ortogonāls Saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs; tāds, kam ir taisna leņķa forma.
- tekstuāls Saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs; tāds, kas ir pausts tekstā.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- tematisks Saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs; tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs; tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (2), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (3), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zonāls Saistīts ar zonu (4), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
- āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
- tīra manta saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
- kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā.
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
- (kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā.
- ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
- tas tik(ai) ir numurs saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
- ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu.
- nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
- kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
- nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams.
- šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā.
- tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
- kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
- kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
- nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
- cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
- kā vēja (arī velna) plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
- izkļāvēties Saka par tādām rudzu vārpām, kurām nav izveidojušies visi graudi.
- aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- mute kā laidara vārti saka par tādu cilvēku, kas pārāk daudz un neglīti runā.
- biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
- bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
- bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
- guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- guļ kā bluķis saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
- guļ kā maiss (arī bluķis) saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
- palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
- kā pele lamatās saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā pele slazdā saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
- vai tad nu atritu vairs saritinās saka par tādu, kas ir pazaudējis savu godu.
- piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
- sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā).
- bēg kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- mūk (arī bēg) kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- bēg kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
- nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
- kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
- (kā) ar aklumu sists saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
- mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
- kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
- kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
- kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
- kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
- kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- kā apsvilis (arī aizsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
- kā aizsvilis (arī apsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
- kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
- dara, kā patīk (arī ko grib) saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
- sīksta dzīvība saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
- puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās.
- tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
- tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
- kā nu kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
- kā (nu) kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
- nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
- apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
- skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta.
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
- piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
- maršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta gan tīkla adrese, gan arī ierīces adrese, tādējādi ļaujot datus maršrutēt no viena datoru tīkla otrā tīklā.
- internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas.
- sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks.
- virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_.
- ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi.
- datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām.
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala.
- (at)vērt durvis sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērties Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- pārdēvēties Sākt dēvēt sevi citādi (citā vārdā, uzvārdā u. tml.).
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- sapūžņot Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
- stāties Sākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.); sākt pildīt (kādus pienākumus).
- sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt stāvokli (par priekšmetiem); kļūt tādam, kura stāvokli sāk, parasti pēkšņi, mainīt.
- nevienprātīgs Saķildojies; tāds, kas ir nemierā pats ar sevi.
- Sanihe Sala ("Sanighe") tāda paša nosaukuma salu grupā, Indonēzijā, platība - 777 kvadrātkilometri.
- iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
- Gvadelupa Sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā.
- Linga Sala Natunas jūrā, ietilpst tāda paša nosaukuma arhipelāgā, Indonēzijā, platība - 826 kvadrātkilometri, augstums līdz 1163 m.
- sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku.
- līkaža salīcis, ar kupri; tāds, kas cenšas visiem izpatikt.
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu.
- mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros.
- servo- Salikteņu pirmā daļa, kas nozīmē: palīg-, tāds, kas automātiski regulē vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- pastiprs Samērā auglīgs, tāds, kas satur samērā daudz māla, grants (par augsni).
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- pakluss Samērā kluss (par skaņu); tāds, kas rada samērā klusas skaņas.
- nams Samērā liela celtne, arī celtnes daļa, kurai ir, parasti administratīvas, sabiedriskas, kultūras, tirdzniecības, funkcijas; arī attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- paviegls Samērā nesaprātīgs, ar ierobežotām prāta spējām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (piemēram, uzņēmuma, iestādes, organizācijas) sastāvdaļa.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pazaļš Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis; tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- pavājš Samērā, arī mazliet novājējis; tāds, kam ir samērā maz fiziskā spēka, izturības.
- patumšs Samērā, arī mazliet tumšs (par krāsu); tāds, kas ir samērā, arī mazliet tumšā krāsā.
- stalts Samērīgs, liels (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kurā augi, parasti koki, veidojas samērīgi, lieli (par norisi).
- žāvīgs Samiegojies, tāds, kam ir tieksme žāvāties.
- sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
- dabūt Saņemt (ko tādu, kas pienākas).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā (parasti no kādas iestādes).
- saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu).
- snaudelis Sapņotājs; tāds, kas bieži miegains.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- sapraša Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
- putrīds Sapuvis; tāds, kas saistīts ar pūšanu.
- korespondence Sarakste (starp personām vai iestādēm).
- korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
- piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
- sardze Sargu grupa (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- dzīvā (arī mutvārdu) avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- sarindināt Sarindot, nostādīt.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- harmonisks Saskanīgs, samērīgs; tāds, kurā nav pretrunu.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- izohrons saskaņots laikā, tāds, kas norit vienlaicīgi.
- atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt.
- sasēdināt sastādīt (1).
- kartografēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā; kartēt.
- kartēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt (ģeogrāfiskajā) kartē vai kartogrammā; kartografēt.
- apzaļumot Sastādīt (kādā vietā) augus.
- komponēt Sastādīt (uzdevumu, etīdi, problēmu) šahā, dambretē.
- blokēties Sastādīt politisku bloku.
- bloķēties Sastādīt politisku bloku.
- tāmēt Sastādīt tāmi.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- sastatīt sastādīt.
- sastādītāja Sastādītājs.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- sasprādzēt Sastiprināt ar ko tādu, kam ir sprādze.
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- apslaistīt Sastutēt visapkārt (tādā veidā kaut ko atbalstot).
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- noķert Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- virtuālā temperatūra sausa gaisa temperatūra, kāda tā būtu pie attiecīgā spiediena, ja sausā gaisa blīvums būtu tāds pats kā attiecīgais mitrā gaisa blīvums.
- sašē Sausās smaržas, kuras parasti ir nelielā kastītē un kuras var ievietot drēbju skapī, automašīnā u. tml., tādējādi atsvaidzinot gaisu vai drēbes.
- Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- mazgāšanās sava ķermeņa, tā daļas tīrīšana laizot (vai citādi darbojoties) – par dzīvniekiem
- superkondensators Sava veida neķīmisks akumulators, kas spēj uzkrāt lielu daudzumu elektrības, lietojot tādus materiālus kā grafēns.
- sapinkāties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums.
- akrodonts Savienojumā "akrodonti zobi" - zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem.
- saitīte Savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- puskreiss Savienojumā "puskreisais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
- puslabs Savienojumā "puslabais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- sapulce Savienojumā "satversmes sapulce": vēlēta pārstāvības institūcija, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
- šaursliežu Savienojumā "šaursliežu dzelzceļš": tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
- tāds Savienojumā "tāds kā"; norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
- tāds Savienojumā "tāds kā": norāda uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
- dzestrs Savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- patīkams Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- pārstāt Savienojumā ar "būt": nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- caurkomponēts Savienojumā ar "dziesma": tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- līst Savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- pārdzīvot Savienojumā ar "savu laiku": kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- attāls Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds (objekts, vieta), kas atrodas norādītajā attālumā.
- biezs Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir norādītais caurmērs, šķērsgriezums.
- garš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts attālums no viena gala līdz otram.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
- plats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
- atstats Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas noteiktā attālumā.
- dziļš Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- pirmais Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
- smags Savienojumā ar masas, svara mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta masa, noteikts svars.
- pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
- vecs Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par abiem vecākiem, retāk par tēvu vai māti pretstatā dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- juniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu; jaunākais.
- jaunākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- jauns Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- seniors Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu; vecākais.
- vecākais Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- bēdas Savienojumos "bēdu ļaudis", "bēdu dienas", "bēdu ziņas", "bēdu laiki" u. tml.; tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- transmisija Savienojumos "mantošanas transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- pieslēgvieta Savienojums, ar kura starpniecību sinhronizē un vada datu plūsmu starp centrālo procesoru un tādām ārējām iekārtām kā, piem., modemiem un printeriem.
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu.
- savrupstādījums Savrups augu stādījums.
- bēru kases savstarpējās palīdzības iestādes Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs sākumā.
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi).
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs.
- ziemsega Segums, ko izmanto stādījumu un augsnes aizsargāšanai pret salu, kailsalu.
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
- pārskološana Sējeņu pārstādīšana retākā izvietojuma kokaudzētavās lielāku stādu izaudzēšanai.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
- retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
- sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu.
- meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai.
- augļu dārzs sēkleņu un kauleņu augļaugu stādījums augļu ražošanai.
- sēklu glabāšana sēklu novietošana tādos apstākļos (noteiktā temperatūras, mitruma un gaisa režīmā), kur pēc iespējas ilgāk nepazeminās dīgtspēja.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
- kuņģa sula sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas.
- deviācija Seksoloģijā tādas novirzes no sabiedrībā pieņemtajām dzimumattiecību normām, kas nav uzskatāmas par patoloģiju.
- gonoreja seksuāli transmisīvā slimība, ko ierosina gonokoks, kas savairojas gk. urīnizvadkanāla gļōtādā.
- ieguldījumu pakalpojumu sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē.
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m).
- libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība.
- fila Senajā Grieķijā - tāda cilts, kuru veidoja trīs fratrijas un kuras locekļi uzskatīja, ka cēlušies no kopīga senča.
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- dikterions Senajā Grieķijā valsts, vēlāk arī privāts publiskais nams; tādus izveidoja pēc Atēnu arhonta Solona likumiem 6. gs. p. m. ē.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- tribūnāts Senējā Romā tautas tribūnu iestādījums un amats.
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens.
- paleo- Sens, tāds, kas attiecas uz senatni.
- izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
- kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
- baroreceptori Sensoriska nerva gali ādā un gļotādās, kas uztver spiediena maiņas.
- sentenciārijs Sentenču komentāru autors; arī sentenču komentāru lektors mācību iestādē.
- pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
- askusēne sēņu nodalījums ("Ascomycota"), sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un kas vairojas ar askusporām, kuras parasti pa 8 attīstās askos jeb somiņās (tādēļ dažkārt sauc arī par somiņsēnēm).
- hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus.
- CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību.
- vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
- sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
- kontūrkarte Shematizēta ģeogrāfiskā karte, kuru izmanto par pamatu kartējamo objektu iezīmēšanai (piemēram, skolās, iestādēs).
- karinēt Siet (mājlopus) tādā laukā, kur ir maza zāle.
- direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore.
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli).
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- bēdmāsa Sieviete, kurai ir tāda pati nelaime.
- bēdmāte Sieviete, māte, kurai ir tāda pati nelaime.
- signālu ciparapstrāde signālu apstrādes metodes, kurām raksturīga signālu diskrētā pārveidošana, tādējādi paaugstinot aprēķinu precizitāti un paplašinot izmantojamo aritmētisko operāciju daudzveidību.
- retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā.
- mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas.
- rantspuķe Sīka puķe (piemēram, mārpuķīte, rezēda), ko parasti stāda gar dobes malu.
- acs apskate spraugas lampā sīkākā izmeklēšana acs priekšējai daļai (plakstiņu, gļotādu, radzenes) pie saslimšanām un iekaisumiem.
- adigranta Sikisma svētā grāmata, sastādīta 1604. g.
- ekskrescence Sīks izaugums ķermeņa virspusē, īpaši uz ādas un gļotādas.
- refraktārs Sīksts, tāds, kas nepadodas ārstēšanai.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- kolonnāda Simmetriski nostādītu stabu, kolonnu rinda.
- dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem.
- segmentēšana Sinhronās tulkošanas paņēmiens - teksta sadalīšana vienkāršākos fragmentos, tādējādi atvieglojot gan tulka darbu, gan klausītāju uztveri, gan citu tulku darbu (starpniektulkojumā).
- psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
- spungāt Sist pa tādu trauku, kas skan.
- meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.).
- atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
- metodisks Sistemātisks; tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
- cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību.
- sistēmas principi sistēmu funkcionēšanu un mijiedarbību raksturojošas pamatnostādnes: 1) sistēmas elementi (daļas) ir savstarpēji atkarīgi cits no cita; 2) sistēma kopumā ir kas vairāk nekā atsevišķo daļu summa; 3) sistēmu tieši vai netieši ietekmē citas sistēmas; 4) visām sistēmām ir robežas; 5) visām sistēmām ir raksturīga homeostāze.
- valdības krīze situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
- dezintermediācija Situācija, kad kredītu finanšu iestādēm nav iespēju izpildīt savas starpnieka funkcijas.
- bēg kā žīds no krusta ska par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- skābesizturīgs Skābjizturīgs - tāds, uz ko skābes neiedarbojas.
- kases operācija skaidras naudas pieņemšana uzņēmuma, organizācijas vai iestādes kasē un izsniegšana no tās.
- uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
- skaidrens skaidrs laiks ar nelieliem mākoņiem vai miglu; tāds, kad lietus piles kondensējas it kā skaidrās debesīs.
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
- šņurcka Skaislis; tāds, kas šņurgājas.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai.
- digitāls Skaitļos pārvērsts; tāds, kas izmanto skaitļus.
- komutācija skaitļotāja iestādīšana noteikta uzdevuma risināšanai.
- asuma skala skala uz fotoobjektīva projicētā attēla asuma iestādīšanai.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- skandīgs Skaļš, tāds, kas spēj radīt skaņas.
- fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB.
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā; arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- skrečs Skaņu efekts, ko rada dīdžejs, respektīvi, skrečeris, ar roku kustinot šurp turp (skrečojot) spēlējošu ierakstu (vinila plati vai magnetofona lenti), tādējādi radot jaunas skaņu un ritmu variācijas.
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
- gaismas pils skola; kultūras un izglītības iestāde.
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha.
- eksterns skolēns (students), kas kārto eksāmenus kādā mācību iestādē, kuru nav apmeklējis.
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs).
- katechēts Skolotājs, kas māca jautādams, parasti reliģijas mācībā.
- osteoplastiskā traheopātija skrimšļaudu un kaulaudu veidošanās trahejas gļotādā.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
- aizšlogāt Slapjdraņķa laikā piepildīties ar slapju sniegu un tādā veidā nosprostoties.
- pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
- aizklapēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
- aizklopēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību).
- klopēt ciet slēgt iestādi vai veikalu.
- kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā).
- kopgalds Slēgta tipa ēdnīca (parasti skolā vai kādā iestādē).
- Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.).
- melnais saraksts slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
- afanītisks Slēptkristālisks, tāds, kā sastāvdaļas nav atšķiramas ar neapbruņotu aci.
- dievdots Slikts, nederīgs; tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; psihiski nepilnvērtīgs.
- gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas.
- virbuls Slikts, tāds kam nav laba kvalitāte.
- urtikārija Slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze; nātrene.
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles.
- pārslimāt Slimības dēļ kļūt tādai, kam izraisās spontāns aborts.
- dermatoautoplastika Slimnieka paša ādas pārstādīšana no veselas vietas uz slimo.
- teļīgs Slinks, tūļīgs; tāds, kas visu dara kā negribot, nespējot.
- zviļš Slīps, šķībs, tāds, kas atrodas pusguļus.
- pemfiguss Smaga ādas slimība, kam raksturīgi pūšļi uz ādas un gļotādas; pūšļainā ēde.
- abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām.
- salamīns Smags zīda audums atlasa sējumā, austs melnos metos ar krāsainiem audiem, kas izskatās šķietami vienkrāsains, bet sējumu punkti izdalās un laistās, kā sīki citādi krāsoti punktiņi.
- vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- smaikala Smīnētājs, tāds, kas daudz smejas.
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku.
- vēdināšana sociālā darba metode, kas sociālais darbinieks ļauj problēmsituācijā esošam klientam izteikt visas emocijas, lai tādējādi atbrīvotu un samazinātu emocijas.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- pansionāts Sociālās nodrošināšanas iestāde, kurā valsts apgādībā dzīvo pirmās un otrās grupas invalīdi un vecāki darba nespējīgi pilsoņi.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- pedagoģiskā rehabilitācija sociāli pedagoģisku funkciju kopums, kura mērķis ir palīdzēt personai pārvarēt grūtības mācībās un uzvedībā, tādējādi nodrošinot optimālu izglītošanās un attīstības procesu.
- Pinterest sociālo grāmatzīmju vietne, kura ļauj pievienot un aprakstīt saiti uz attēlu vai video citos tīmekļa resursos, kā arī pašam pievienot un aprakstīt attēlus, tādējādi veidojot personīgas kolekcijas par sev interesējošām tēmām.
- administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
- homoloģiskas hromosomas somatisko šūnu hromosomas, kurās ir vieni un tie paši gēni (bet daudzi gēni katrā hromosomā pārstāvēti ar citādu alēli).
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- leprozorijs Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde lepras slimniekiem.
- dispansers Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde, kas nodrošina noteikta veida slimību ārstēšanu un profilaksi.
- atsauksmju grāmata speciāla grāmata (piemēram, izstādēs) atsauksmju ierakstīšanai.
- jūras tiesa speciāla juridiska iestāde, kas izmeklē jūrā notikušos nelaimes gadījumus un pasludina spriedumus par tiem.
- patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu.
- kolonija Speciāla uzdevuma (parasti audzināšanas) iestāde.
- labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- darba kolonija speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai.
- laboratorija speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- metrs Speciālists tādā zinātnē, kuras nosaukums beidzas ar -metrija, piem., ģeometrs.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- hendlers Speciālists, kas prot izstādē parādīt suni atbilstoši šķirnes standartam, temperamentam un prasībām.
- montieris Speciālists, kas uzstāda mašīnas, iekārto elektrolīnijas, montē ierīces.
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
- pašnovērtējums Speciālistu vērtējums par sava uzņēmuma, iestādes ekonomisko stāvokli.
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
- akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
- bibliotēku kolektors specializēta grāmatu tirdzniecības iestāde, kas regulāri apgādā bibliotēkas ar grāmatām un bibliotēku tehniku.
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem.
- investīciju bankas specializētas kredītiestādes atsevišķu tautsaimniecības nozaru kreditēšanai un kapitāla aprites nodrošināšanu tajos.
- sekundārā veselības aprūpe specializēti medicīniski pakalpojumi, kurus, galvenokārt īslaicīgi, sniedz kvalificēti speciālisti ambulatorajā vai stacionārajā ārstniecības iestādē.
- grafikas procesors specializēts mikroprocesors, kas parasti iebūvēts videoadapterī un kas atbilstoši datora instrukcijām veido grafiskos attēlus, tādējādi atbrīvojot datoru (centrālo procesoru) citiem darbiem.
- grafikas līdzprocesors specializēts mikroprocesors, kas, izpildot datora instrukcijas, ģenerē grafikas attēlus (līnijas, krāsainus laukumus u. c.), tādējādi atbrīvojot centrālo procesoru citiem uzdevumiem.
- aviometeostacija Speciāls laika birojs, kas sastāda laika kartes un izdara laika prognozes lidotāju vajadzībām.
- tiltslēgs speciāls slēgs, ko parasti veido plastmasas ligzdā ievietots metāla tiltiņš, ar kura starpniecību tiek savienoti divi blakusstāvošie drukātās plates izvadi, tādējādi mainot tās konfigurāciju un funkcijas.
- specifikas Specifiski līdzekļi, noteiktas zāles pret tādu un tādu slimību.
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš.
- mašīnu parks spēkratu un citu mobilo mašīnu kopa kādā uzņēmumā vai iestādē, kurā var ietilpt kā spēkrati, tā arī lauksaimniecības mašīnas, piekabes, puspiekabes u. c. transportlīdzekļi; mašīnas.
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- pārspēt Spēt būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt.
- komandpoga Spiežampoga grafiskās lietotāju saskarnes dialoglodziņā, kas iniciē tādas darbības kā izvēlētās komandas izpildi, komandas atcelšanu vai cita dialoglodziņā izspīdināšanu displeja ekrānā.
- piespiest Spiežot augļus, iegūt (sulu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, burku, pudeli).
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- spinalioma Spinocelulārs vēzis, ādas un čūlojošs gļotādas vēzis.
- prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
- divobjektīvu spoguļkamera spoguļkamera ar divu dažādu funkciju objektīvu bloku - atsevišķai asuma iestādīšanai (fokusēšanai) un fotomateriāla uzņemšanai (eksponēšanai).
- vienobjektīva spoguļkamera spoguļkamera ar universālu fotoobjektīvu, ar kuru gan iestāda asumu un kadrē, gan eksponē fotomateriālu.
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- tetranitrobenzols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrobenzolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
- tetranitronaftalins Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitronaftalinu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
- tetranitrotoluols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrotoluolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
- kompakts Spraigs, intensīvs, arī vienots (par procesu, darbību); tāds, kurā (kas) noris spraigi, intensīvi.
- plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
- graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde, kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- kartupeļu stādāmā mašina stādāmā mašīna, kas sastāv no rāmja ar riteņiem, sēklas bumbuļu tvertnēm, stādāmajiem aparātiem, lemesīšiem un pārvadiem; rindstarpu platums 60 vai 70 cm, darba ātrums 4–9 km/h.
- dēstu stādāmā mašīna stādāmā mašīna, kas stāda dārzeņu dēstus četrās vai sešās rindās; dēstus ievieto stādāmajos aparātos ar rokām; darba ātrums ir 0,5–1,5 km/h.
- stādvieta Stādāmā vieta.
- stādmateriāls Stādāmais materiāls.
- gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā.
- vegetābilijas Stādi, augi.
- starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem.
- Stadiņu ezers Stādiņu ezers Drustu pagastā.
- dēstīšana Stādīšana.
- stādāmlaiks Stādīšanai izdevīgs laiks; stādāmais laiks.
- iedēsts Stādīšanai paredzēts jauns augs.
- lebijāss Stādīšanai paredzēts kartupelis.
- sadināt stādīt (augu).
- piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos.
- dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus).
- dēstīt Stādīt (kartupeļus).
- iestādīt Stādīt un pabeigt stādīt.
- sādināt Stādīt, dēstīt.
- sēdināt Stādīt, dēstīt.
- statīt Stādīt, dēstīt.
- badēt Stādīt.
- badīt Stādīt.
- stādināt Stādīt.
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.); stādot piepildīt (ar augiem kādu platību).
- dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.).
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu).
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu).
- bristene Stāds, augs.
- labdabis Stāds, kas labi aug.
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
- iestāds Stāds.
- apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību.
- ļumans Staigns, tāds, kas līgojas.
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- sarains Starains, tāds, kam ir stari (1).
- psihosomatiskā medicīna starpdisciplināra medicīnas nozare, kas aptver tādu traucējumu un slimību diagnostiku, psihoterapeitisko ārstēšanu un profilaksi, kuru izcelsme ir saistīta ar psihoemocionāliem faktoriem, to mijiedarbību ar fizioloģiskajām norisēm un sociālo vidi.
- diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām.
- intermontāns Starpkalnu; tāds, kas atrodas starp kalniem.
- interlineārs Starplīniju; tāds, kas rakstīts vai iespiests līniju (rindiņu) starpā.
- annonšu birojs starpnieku iestāde starp sludinātāju un publiku; sludinājumu vākšanas, izziņas un dažādu padomu vieta.
- starpdisciplinārs starpnozaru; tāds, kas saista.
- interpolārs Starppolu, tāds, kas atrodas starp poliem.
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde.
- lieluma apzīmējums starptautiskā, nacionālā vai uzņēmuma mērogā pieņemts ciparu, burtu, burtciparu, piktogrāfisks vai citāds kods, ar kuru marķē ģērba lielumu.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- opcija starptautiskajās tiesībās - tas pats, kas "optācija" - pārstāvniecības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura pārgājusi citai valstij.
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām.
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- kapitāla trofeja starptautisks apzīmējums teicamai medību trofejai (parasti atbilstoša zelta medaļai attiecīgā izstādē).
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- L "Lima" starptautisks signāls – nozīmē "apstādiniet savu kuģi!".
- M "Mike starptautisks signāls – nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- L Starptautisks signāls "Lima" - nozīmē "apstādiniet savu kuģi!".
- M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- sapināt stāstīt (šādus tādus niekus).
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- darba stāvoklis stāvoklis, kas raksturo spēkratu, to sistēmu un mehānismu gatavību tiešajam darbam, to galveno funkciju veikšanai; darba stāvoklī mehānismu ieslēdz (iestāda) parasti no nestrādes stāvokļa.
- kvadrantdzelzs Stieņu profildzelzs ar šķērsgriezumu ceturtdaļaploces formā, ko lieto apaļu stabu sastādīšanai.
- nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu.
- hiperbatons Stilistiska figūra - vārdu pārstatījums, tādu vārdu attālināšana, kuriem dabiskajā vārdkārtā jāatrodas līdzās.
- dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids.
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs.
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās.
- skaudrs Stiprs (par sāpēm); tāds, kas izraisa stipras sāpes.
- ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā.
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs.
- griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
- slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimo kase.
- slimo kase strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimokase.
- dienēt Strādāt (valsts iestādē).
- kalpot Strādāt algotu darbu valsts iestādē; būt ierēdnim.
- dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību.
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- sisties Strauji, nepatīkami skart (ko tādu, kam virzās garām, cauri) - piemēram, par augiem, to dalām.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- Kirhofa likumu aprēķina metode strāvas aprēķina metode, pēc kuras vienādojumu sistēmu sastāda izmantojot pirmo un otro Kirhofa likumu.
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; tāds, ko apstrīd vai par ko strīdas.
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
- logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu.
- taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem.
- strumektomija Strumas izgrietāds, kas līdzīgs strumai.
- rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars.
- stilbains Stulmains; tāds, kam ir stulmi (par zābakiem).
- rekursīvā subrutīna subrutīna, kas var izsaukt pati sevi, vai arī subrutīna, kas izsauc tādu subrutīnu, kura savukārt realizē sākotnējās subrutīnas izsaukumu.
- subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri).
- šķende Sūdzībkalis, tāds, kas visu kritizē, lamā.
- sūkalaiņš Sūkalains, tāds, kas satur sūkalas.
- dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes.
- posts sūtījumi, kas tiek piegādāti vai aizgādāti ar šīs iestādes starpniecību.
- poste Sūtījumi, kas tiek piegādāti vai aizgādāti ar šīs iestādes starpniecību.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- suss sutris; tāds, kas sūt.
- saldans Svaigs, neraudzēts, tāds, kas nav sarūdzis, ieskābis (par piena produktiem).
- izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes.
- kardināls Svarīgākais, galvenais; tāds, kas skar būtību; būtisks.
- kimogrammu metode svārstību grafiska attēlošana (kimogrammā), reģistrējot izplūstošās gaisa plūsmas spiedienu, tādēļ dažreiz to sauc arī par pneimatisko metodi.
- hiperneirotizācija Sveša motoriskā nerva pārstādīšana muskulī, kuram ir sava normālā inervācija, nolūkā pastiprināt muskuļa spēku.
- lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- zeltainā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
- vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
- akts svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
- josls Svītrains, tāds, kam ir jostas veida svītra.
- veidne Šablons vai forma, ko teksta procesoram, izklājlapām vai citiem lietojumiem izmanto kā uzmetumu, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju un tādējādi atvieglojot atkārtotu uzdevumu risināšanu.
- galerija Šādā telpā izstādīto mākslas darbu kopums.
- mācīt Šādā veidā sniegt informāciju (kādam) mācību iestādē, kursos u. tml.
- filharmonija Šādas iestādes ēka, koncertzāle.
- pasts Šādas iestādes, organizācijas kārtotā sūtījumu regulāra nogāde.
- bārsli Šāds tāds beramais, piem., putnu barībai.
- itaids Šāds, itāds.
- opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
- problēmists Šaha uzdevumu sastādītājs.
- zalktene Šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos.
- usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms.
- šķeltnis Šķeltāda.
- lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts.
- šķerms Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- šķērns Šķērms - tāds, kam ir asa, nepatīkama garša; rūgts, rūgteni skābens, arī skābstot sabojāts.
- šķērsējais Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
- šķērsējs Šķērss; tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
- gļotas Šķidra zāļu forma, ko iegūst, šķīdinot karstā ūdenī tādas augu jēlvielas, kurās atrodas gļotvielas.
- dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu.
- ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā.
- tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm.
- imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju.
- hemolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa vadiem un šūnu starptelpu tādiem dzīvniekiem, kuriem nav slēgtas asinsrites sistēmas.
- izotoniski šķīdumi Šķīdumi, kam ir tāds pats osmotiskais spiediens kā asins serumam.
- skarbalains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās.
- skarbulains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās.
- šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains.
- piešķīt Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju.
- spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze.
- Šrilanka Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidos, aizņem tāda paša nosaukuma salu Indijas okeānā, platība - 65610 kvadrātkilometri, 21325000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kolombo, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- šķāds štāds.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, tvertni, trauku).
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.).
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- piešūt Šujot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, skapi).
- pāršūt Šujot pārveidot citādu, par ko citu.
- Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
- blastēma Šūnu sakopojums uz tāda orgāna brūces virsmas, no kura daļa ir amputēta.
- garastene Tā (tāda), kam ir gara aste.
- zems Tā, ka (kas) virzienā uz lēļu ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei (piemēram, par kustībām); tāds, kas virzienā uz leju ir pietuvināts (kā) virsmai, pamatnei.
- iepakaļ Tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
- iepakaļus Tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
- pakaļ Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām.
- pakaļā Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie.
- tādešu Tā, tādā veidā.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- kontrbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu; te lieto citu metodi, nevis to, kas lietota analizējamā bilancē.
- kontrolbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu.
- bezkondensoru tāda (apgaismošanas iekārta), kurā netiek izmantots kondensors.
- puslaiciniece tāda (grūtniece) kurai tikko pagājusi grūtniecības pirmā puse.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- netiešā adresēšana tāda adresēšanas metode, kurā instrukcijas adrešu daļā tiek izmantota netiešā adrese.
- implicētā adresēšana tāda adresēšanas metode, kurā instrukcijas operacionālā daļa netieši norāda operandu adreses, kas parasti saistītas ar noteiktu reģistru.
- indeksētā adresēšana tāda adresēšanas metode, kurā izpildāmo adresi veido, pieskaitot pamatadresei indeksreģistra saturu.
- nepilnīgā dominēšana tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas Aa fenotips ir homozigotu AA un aa starpforma.
- pilnīgā dominēšana tāda alēlisko gēnu mijiedarbība, kuras rezultātā heterozigotas Aa fenotips neatšķiras no homozigotas AA fenotipa.
- paušāla apdrošināšana tāda apdrošināšana, kur apdrošina nevis attiecībā uz katru atsevišķu risku, bet gan attiecībā uz visiem risku veidiem un par vienu kopēju summu.
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai)).
- dinamiskā atmiņas iedalīšana tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju.
- vienviennozīmīga atbilstība tāda attiecība starp divu kopu elementiem, kur jebkuram pirmās kopas elementiem atbilst viens un tikai viens otrās kopas elements, un otrādi.
- ilgtspējīga attīstība tāda attīstība, kas apmierina šīsdienas vajadzības, nemazinot nākamo paaudžu iespējas apmierināt viņu vajadzības.
- koordinētās testēšanas metode tāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju standartatbilstības testēšanas metode, kurā augšējais testeris izvietots testējamā sistēmā un testu koordinācijai izmantots administratīvās pārvaldības protokols, tādējādi dodot iespēju specificēt vadības un novērošanas funkcijas vienīgi apakšējā testera darbības terminos.
- hoc erat in more maiorum tāda bija senču paraža.
- cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos.
- cieši saistīta sistēma tāda datoru sistēma, kuras centrālos procesorus vada kopēja vadības programma, tā izmanto kopēju operatīvo atmiņu un lieto kopējas ārējās ierīces
- evolucionējoša sistēma tāda datu apstrādes sistēma, kuras funkcionālās iespējas var paplašināt, ieslēdzot tās arhitektūrā jaunus programmiskos, lingvistiskos un informacionālos līdzekļus.
- centralizētā vadība tāda datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību.
- bināri decimālais kods tāda decimālo skaitļu pieraksta forma, kurā katru ciparu attēlo ar 4-zīmīgu bināru ekvivalentu.
- atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem.
- ekoloģiski tīrā enerģija tāda enerģija, kuru iegūstot un izmantojot, netiek piesārņota apkārtējā vide.
- gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu.
- mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt.
- dzimts satversme tāda iekārta, kur dzimts izpilda dažas no tām funkcijām, kuras vēlāk izceļoties cilšu un novadu valstīm, pārņēma valsts institūcijas.
- asinhronā ievadizvade tāda ievadizvades ierīču pievienošana vienam sistēmas procesoram, kas pieļauj ievadizvades vadību no jebkura šīs sistēmas procesa.
- cʽest la vie tāda ir dzīve.
- bioloģiskā izolācija tāda izolācija, kurā gēnu apmaiņu traucē ģenētiskie faktori.
- ģeogrāfiskā izolācija tāda izolācija, kurā gēnu apmaiņu traucē ģeogrāfiskās barjeras.
- cietmetamā bedre tāda kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
- nelabojama kļūda tāda kļūda, kuru nevar izlabot, izmantojot izvēlēto kļūdu labošanas kodu.
- atpakaļvērstā kļūdu labošana tāda kļūdu labošana pārraides kanālā, kad uztvērējs reaģē uz katru kļūdu uztvertajā datu blokā un nosūta raidītājam pieprasījumu atkārtoti pārraidīt attiecīgo datu bloku. Atšķirībā no turpvērstās kļūdu labošanas šīs metodes realizēšanai nepieciešams kanāls kļūdu indikācijai, izmantojot vai nu pozitīvu vai negatīvu apliecinājumu.
- slapja koksne tāda koksne, kas ilgu laiku atradusies ūdenī un kuras mitrums ir virs 100%.
- paliktņa koka metode tāda koku gāšanas metode, ka pirmo koku nogāž aptuveni perpendikulāri cirsmā pieņemtajam gāšanas virzienam un nākamos kokus gāž uz tā.
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju.
- kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts).
- takas atkarība tāda lēmumu pieņemšanas prakse, kas balstās uz iepriekšējiem lēmumiem un pagātnes pieredzi, noraidot pārmaiņas un jaunus risinājumus.
- tāda fiška tāda lieta.
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
- pārvietojamā programma tāda mašīnvalodā sastādīta programma, kuru var pārvietot, parasti tikai modificējot relatīvās adreses.
- periodiska kustība tāda materiālu objektu kustība, kurā pēc noteikta laika (perioda) visi kinemātiskie lielumi atkārtojas vienādā laika secībā.
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
- monopoldarbība Tāda monopolstāvokļu iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību, tā izpaužas tādejādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīgi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu.
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- testējama implementācija tāda objekta aparatūras vai programmatūras implementācija, kuras darbības pareizību var pārbaudīt ar ārēju iedarbību (testu) palīdzību.
- fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa.
- centralizētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kur maršruta izvēle notiek centralizēti - vienā noteiktā vietā.
- kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta.
- cilptestēšanas metode tāda pārbaudes metode, kurā testi, izmantojot modemu, tiek nodoti apstrādei atpakaļ pārbaudes vietā.
- despotisms tāda pārvalde, kurā vara koncentrēta vienas personas, partijas vai grupas rokās un kurā valsts kontrolē kādu būtisku ražošanas līdzekļu daļu vai militāru pozīciju; neierobežotas monarhijas forma.
- tāpat Tādā pašā mērā, pakāpē, ar tādu pašu intensitāti (kā līdz šim).
- noziedzīga nodarījuma draudi tāda personas rīcība, kas pauž reālu apņemšanos izdarīt kādu kriminālsodāmu nodarījumu.
- konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām.
- seriālā piekļuve tāda piekļuve atmiņai, kuras gaitā datu nolasīšanas vai ierakstīšanas process atkarīgs no datu atrašanās vietas datu vidē un iepriekšējās piekļuves tiem.
- sankcionētā piekļuve tāda piekļuve lietotāja datiem un programmām, kuru veic persona vai personu grupa, kam piešķirtas nepieciešamās pilnvaras.
- brīvā profesija tāda profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
- iestatīšana tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevuma atrisināšanu.
- datu abstrakcija tāda programmēšanas metodoloģija, kas paredz aprakstīt programmu neatkarīgi no datu tipu veidiem kā datu tipu kopumu, izmantojot tikai operāciju terminus.
- acefāla sabiedrība tāda sabiedrība, kam nav centralizētas politiskās varas nesēja.
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai.
- tiesiskā kārtība tāda sabiedrisko attiecību kārtība, kas izveidojas likumības īstenošanas rezultātā.
- karstā saite tāda saikne starp diviem lietojumiem, kad mainot vienu lietojumu mainās arī otrs lietojums.
- hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra.
- atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību.
- sacensība tāda situācija loģiskajās shēmās ar atmiņu, kad, mainoties vairāku signālu vērtībām, aizkavju atšķirību dažādās ķēdēs rezultātā shēma var nonākt stāvoklī, kas neatbilst tās funkcionēšanas noteikumiem.
- starp Skillu un Haribdu tāda situācija, kad briesmas draud gan no vienas, gan otras puses (vai no dažādām pusēm).
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
- tiesību normu realizācija tāda tiesību subjektu uzvedība, kur atbilst tiesību normu priekšrakstiem un izriet no tiem (tiesiska uzvedība), tā ir cilvēku darbība, īstenojot savas subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus.
- izogāmija tāda tipa apaugļošanās, kurā saplūst divas pēc ārējā izskata un lieluma vienādas gametas.
- autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli.
- varavīksnes koalīcija tāda valdība vai politisko spēku apvienība, kurā ietilpst ļoti plaša spektra politiskie spēki.
- valodspecifisks tāda valodas iezīme, kas piemīt, ir raksturīga vai ir piemērojama tikai kādai konkrētai valodai vai valodu grupai.
- valodneatkarīgs tāda valodas pazīme, kas nav atkarīga no konkrētas valodas un ir raksturīga daudzām valodām
- sociāli atbildīga valsts tāda valsts, kas uzņemas atbildību par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām iedzīvotāju grupām.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- podenīca tāda, kas ir mārciņu smaga.
- sīvene tāda, kas ir sīva 1(3).
- resnlūpe tāda, kurai ir biezas lūpas.
- sarkanbrunce tāda, kurai ir sarkani svārki.
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana.
- pionieru sugas tādas augu sugas, kas kādā atklātā vietā ieviešas pirmās un rada pirmo augu sabiedrību.
- sistēmas implementācija tādas darbspējīgas sistēmas radīšana, kas atbilst sākotnējam projektam vai specifikācijai.
- izoentropisks process tādas fizikālās sistēmas stāvokļa izmaiņas, kurās entropija paliek nemainīga.
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu.
- utopiskais sociālisms tādas mācības par sabiedrības pārkārtošanu uz sociālistiskiem pamatiem, kuras balstās uz sapņiem par ideālu sabiedrisko iekārtu.
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- gaisa saknes tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu.
- supersegmentālie līdzekļi tādas valodas vienības, kas (piemēram, uzsvars) raksturo nevis atsevišķu fonēmu, bet gan veselu zilbi vai v;ardu, vai veselu sintaktisku teksta fragmentu (piemēram, intonācija).
- cirtmets tādas vecumklases vidējais (saimnieciskajos mežos) vai augstākais (saudzējamos mežos) gadu skaits, kuras zemākā robeža ir ciršanas vecums.
- vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai.
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
- skata (arī izskata) pēc tādēļ, lai rastos labs iespaids.
- aiz tū tādēļ, tāpēc.
- strukturālā nevienlīdzība tādi apstākļi, kuru pastāvēšana veicina kādas iedzīvotāju grupas nonākšanu nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citām iedzīvotāju grupām.
- indicijas tādi apstākļi, no kuriem tiesā var spriest par kādu citu apstākli.
- anosmotiskie dzīvnieki tādi dzīvnieki, kam osmas (ožas) orgāns sarucis un nedarbojas (piem., vaļi).
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- vācu laiki tādi laiki, kad mūsdienu Latvijas teritorija vai tās daļa bija vācu pakļautībā.
- termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni.
- aperceptīvie savienojumi tādi priekšstatu savienojumi, ko noteic mūsu aktīvie pārdzīvojumi, uzmanība un interese.
- audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi tādi spaidu līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem sabiedriski bīstamiem nodarījumiem.
- vairākiemēji Tādi, kas pieder vairākiem; tādi, kas ir saistīti ar vairākiem; vairāku.
- krāsains tādi, kuri ir viena veida, bet katrs citā krāsā
- svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
- liels Tādi, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā; tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- par mata tiesu (arī galu) no nāves, arī par matu no nāves tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- sviķelains Tāds (adījuma raksts), kur divi valdziņi adīti labiski, divi kreiliski; tāds (apģērba gabals), kas adīts šādā rakstā.
- bezceļa Tāds (apvidus), kur nav ceļa; tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
- bezceļu Tāds (apvidus), kur nav ceļa; tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
- ģeopatogēns tāds (apvidus), kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli; tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts.
- ratains Tāds (auduma raksts), kurā ir apļveida elementi; tāds (audums), kas darināts šādā rakstā.
- rataiņš Tāds (auduma raksts), kurā ir apļveida elementi; tāds (audums), kas darināts šādā rakstā.
- rozains Tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- rozaiņš Tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- pusvillas Tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma.
- ratans tāds (audums), kas austs svārku ratā.
- rupš Tāds (audums), kas darināts no šādas dzijas; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- pusaudā tāds (audums), kas pašreiz tiek austs un atrodas uz stellēm, daļēji uzausts.
- bezsēklu Tāds (auglis, oga), kam nav sēklu.; tāds (augs), kura augļiem, ogām nav sēklu.
- adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem; tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
- ēncietīgs tāds (augs), kas aug ēnā, kas labi panes ēnu.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties; auglīgs (1).
- bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez zemes; tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
- astoņlīniju Tāds (cilindrs), kam ir astotā lieluma izmērs; tāda lampa, kuraim ir astotā lieluma izmēra cilindrs.
- četrpadsmitlīniju Tāds (cilindrs), kam ir četrpadsmitā lieluma izmērs; tāda (lampa), kurai ir četrpadsmitā lieluma izmēra cilindrs.
- desmitlīniju Tāds (cilindrs), kam ir desmitā lieluma izmērs; tāda (lampa), kurai ir desmitā lieluma izmēra cilindrs.
- vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi; arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
- pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- bakrētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas; tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību; tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
- ikdienišķs Tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav stingru principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties; tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus; uzticams.
- bailīgs Tāds (cilvēks), kas (pastāvīgi) baidās; tāds (cilvēks), kas izjūt bailes.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- populārs Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu; tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
- izveicīgs Tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
- devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- iedevīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1).
- greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību; tāds (cilvēks), kuram ir raksturīga greizsirdība.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
- bezdiska tāds (dators), kam nav savas diskatmiņas.
- a cappella tāds (dziedājums), ko izpilda bez instrumentāla pavadījuma.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; tāds, kas spēj labi vaisloties.
- poikilotermisks tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās, mainoties apkārtējās vides temperatūrai
- balts tāds (ēdiens, dzēriens), kam ir pievienots aizdars -- piens, krējums
- paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- bilancspējīgs Tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci.
- multipleksēts tāds (informācijas kanāls), pa kuru informācija tiek pārraidīta laikdales režīmā.
- palielināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
- pamazināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
- bezmēness Tāds (laika posms), kad nespīd mēness; tāds, kur nespīd mēness (par debesīm).
- bezzvaigžņains Tāds (laika posms), kad nespīd zvaigznes; tāds, kur nespīd zvaigznes (par debesīm); tumšs, apmācies.
- kluss Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
- talasokrāts Tāds (laiks), kad dominē jūra; tāds, kas attiecas uz Zemes vēstures periodiem ar ievērojamu okeāna un jūru laukumu paplašināšanos.
- aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
- strungulains tāds (mājputns), kam spalvas vēl nav attīstījušās, vai arī tās ir nomestas
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- cakains Tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale.
- bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām; tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
- eksotrofisks tāds (organisms), kas parazitē uz citu organismu virsmas.
- brīvs kā kumeļš tāds (parasti bērns, jaunietis), kam nav īpašu pienākumu.
- izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts), ko izsūta no iestādes.
- zimzains Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- zimzaiņš Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- rupš Tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots; tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- lielgabarīta tāds (priekšmets, iekārta u. tml.), kura izmērs ir lielāks par ierasto
- dzīslots tāds (priekšmets, materiāls), kam ir dzīslojums (2)
- sārtvaidzis tāds (priekšmets, parasti apaļīgs), kam ir sarkanīga krāsa, vai šādas krāsas laukumi.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- rindsecīgs tāds (process), kas tiek izpildīts pa rindām (rindu pēc rindas).
- izvēļņvadāms tāds (process), ko vada ar izvēļņu sarakstu.
- taukains Tāds (produkts), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- aparatūrneatkarīgs tāds (programmnodrošinājums), kas nav atkarīgs no konkrētas aparatūras, vai darbojas dažādu ražotāju noteiktas klases aparatūrā.
- eritematozs tāds (rajons vai veidojums), kur var attīstīties eritēma; sasarcis, ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
- bezdefektu Tāds (ražošanas process), kur novērsta produkcijas defektu rašanās; tāds (darba paņēmiens), kas novērš produkcijas defektu rašanos.
- zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- vairākbalsīgs Tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2).
- vokāli instrumentāls (skaņdarbs) tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem.
- četrbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts četrām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic četri izpildītāji.
- divbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji.
- četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts diviem izpildītājiem atskaņošanai ar vienām klavierēm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji ar vienām klavierēm.
- piecbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts piecām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic pieci izpildītāji.
- trīsbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji.
- daudzbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; vairākbalsīgs.
- bezdomu Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process; tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
- pienaiņš Tāds (šķidrums), kam pievienots piens; tāds, kas sajaukts ar pienu.
- ķimanains Tāds (tāda vieta) kur ir daudz ķimenes.
- bargoņa Tāds (tāda), kas skaišas, dusmojas, ir bargs.
- pienaiņš Tāds (trauks), kas notraipīts ar pienu; tāds, kur bijis piens.
- putrains Tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru.
- putraiņš Tāds (trauks), kur bijusi putra; tāds, kas notraipīts ar putru.
- īsts vīrs tāds (vīrietis), kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām.
- puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders.
- tūlītējā adresēšana tāds adresēšanas veids, kad nenotiek tieša vēršanās pie atmiņas, bet komandas adrešu vērtības tiek izmantotas kā operandi.
- aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei.
- divkāršs apziednis tāds apziednis, kura lapas atrodas divos vai vairākos gredzenos.
- progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru.
- posmots tāds augs, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1656}
- divstāvu numurs tāds augstas kategorijas jeb luksusa viesnīcas numurs, kas izvietots divos stāvos.
- automātiskā rakstīšana tāds automātisma paveids, kur indivīds spontāni raksta, rakstīto nekontrolēdams.
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma.
- gandarījuma brauciens tāds brauciens, kas tiek organizēts starp tiem dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši sacensību finālā.
- pusvientiesis tāds cilvēks, kas ir daļēji vientiesīgs, naivs, lētticīgs.
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses.
- attālinātais darbs tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- hibrīddarba režīms tāds darba izpildes veids, kad darbinieks darba pienākumus daļēji veic darba devēja uzņēmumā un daļēji – attālināti.
- interaktīvā apstrāde tāds datora lietošanas veids, kad visas izpildāmās operācijas parādās displeja ekrānā; lietotājs pirms attiecīgās operācijas izpildes var izlabot kļūdas.
- iegultais dators tāds dators, kas integrēts kādas lielākas tehniskas sistēmas sastāvā un ko parasti izmanto ar šīs sistēmas darbību saistīto mērījumu apstrādei vai kā tās vadības ierīces sastāvdaļu.
- prioritāšu vadība tāds datoru sistēmas darbības režīms, kurā vienas programmas izpilde tiek pārtraukta, lai izpildītu citu programmu ar augstāku prioritāti.
- elektroniskais dokuments tāds datu kopums datora atmiņā, kas ar atbilstošu programmu un iekārtu palīdzību viegli pieejams un saprotams cilvēkiem.
- lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.).
- mazkustīgs dzīves veids tāds dzīves veids, kurā ir maz kustību.
- posmots tāds dzīvnieka ķermenis, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1655}
- sinhronais elektrodzinējspēks tāds elektrodzinējspēks, kura amplitūda, frekvence un sākuma fāze vienāda ar otra salīdzināmā elektrodzinējspēka vai sprieguma attiecīgiem lielumiem.
- saimnieciskā vaislas gatavība tāds fizioloģiskais stāvoklis, kad dzīvnieks ir pilnīgi nobriedis pilnvērtīgu pēcnācēju radīšanai.
- pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos.
- izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā.
- reversiblais hidrokoloīds tāds hidrokoloīds, kas spēj pārvērsties no sola gelā un otrādi.
- irreversiblais hidrokoloīds tāds hidrokoloīds, kas spēj pārvērsties no sola gelā, bet ne otrādi.
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju.
- reālā laika režīms tāds informācijas apstrādes ierīces darba režīms, kurā dati tiek pieņemti un vajadzīgā ātrumā apstrādāti atbilstoši kāda ārēja procesa norisei, lai rezultātus izmantotu šā procesa gaitā.
- iekļaujoša izglītība tāds izglītības modelis, kurā tiek nodrošinātas vienādas izglītības iespējas visiem atbilstoši cilvēka individuālajām spējām, vajadzībām, vecumam, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklim.
- ārpusķermeņa izjutums tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa.
- aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums.
- bezzobains Tāds kam nav zobu; tāds, kam trūkst lielākās daļas zobu.
- lineārs kods tāds kods, kura kodēšana un dekodēšana var tikt reducēta uz lineāru operāciju izpildi. Parasti šo terminu saista ar noteiktiem kļūdu labojošiem tekstiem.
- norēķinu konts tāds konts centrālajā bankā, pie norēķinu aģenta vai centrālā darījumu starpnieka, kuru sistēmas dalībnieki izmanto naudas līdzekļu un finanšu instrumentu glabāšanai un norēķiniem par sistēmas dalībnieku savstarpējiem darījumiem.
- skaļš Tāds kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
- analeptisks līdzeklis tāds līdzeklis, kas paceļ darba spējas, rada tonusu, sevišķi asinsrites un nervu sistēmā.
- dotais lielums tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- cikliskais kods tāds lineārais kods, kurā, ja q koda vārds, kopā ar q ietilpst arī visi vārdi, kas iegūti no q, cikliski pārbīdot tā elementus.
- heteroklītisks vārds tāds lokāmas vārdšķiras vārds, kas vienā paradigmā apvieno dažādus deklinēšanas un konjugēšanas tipus.
- atklāts lūzums tāds lūzums, kad lūzuma vieta ir atsegta un radusies vaļēja brūce.
- brīvais makrofāgs tāds makrofāgs, kas spēj amēbveidīgi pārvietoties.
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- treniņa kondīcija tāds miesas stāvoklis, kad dzīvnieks ir sagatavots maksimālā ātruma, spēka un izturības pārbaudēm.
- teleskopa ekvatoriālais montējums tāds montējums, kad viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij.
- teleskopa azimutālais montējums tāds montējums, kad viena no rotācijas asīm novietota vertikāli.
- antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā.
- akustisks instruments tāds mūzikas instruments, kam nav elektriskā pastiprinājuma.
- ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei.
- ginoģenēze Tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis.
- trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
- liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
- bezkaloriju tāds pārtikas produkts, kurā nav [kaloriju]{s:1667}
- preventīvs pasākums tāds pasākums, notikums, darbība, kas pasargā, novērš, aizsargā.
- tāds pat tāds pats.
- longitudināls pētījums tāds pētījums, kas balstās uz atkārtotiem novērojumiem ilgstošā laika periodā, bieži aptverot vairākas desmitgades.
- tiešā pieeja tāds pieejas veids datiem, kura realizācijas gaitā iespējama piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam, neizmantojot citus datu elementus.
- tiešā piekļuve tāds piekļuves veids datiem, kura realizācijas gaitā piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam iespējama, neizmantojot citus datu elementus.
- ģenētiskais līdzsvars tāds populācijas stāvoklis, kad vairākās cita citai sekojošās paaudzēs saglabājas nemainīga populācijas ģenētiskā struktūra, t. i. noteiktas gēna dažādo alēļu frekvences.
- sparingpartneris tāds pretinieks strīdā vai diskusijā, ar kuru ir patīkami diskutēt.
- reālās adresēšanas režīms tāds procesora darbības režīms, kad vēršanās pie atmiņas notiek bez virtuālo adrešu pārveidošanas, izmantojot reālās adreses.
- saderības režīms tāds procesora darbības režīms, kas pieļauj cita tipa datora komandu izpildi.
- pilnteksta tāds process, kas apskata katru teksta vārdu.
- dinamiskā programmu ielāde tāds programmu ielādes veids, kura rezultātā operatīvajā atmiņā tiek iesūtīta kāda programmas daļa, bet pārējie moduļi tiek ielādēti tajā brīdī, kad notiek vēršanās pie tiem.
- putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
- dinamiskā iedalīšana tāds resursu sadales veids, kurš realizē resursa iedalīšanu procesa izpildes gaitā.
- aukstā nodrose tāds rezervēšanas veids, kas, atšķirībā no karstās nodroses, paredz, ka dublējošo sistēmu darbam sagatavo un iedarbina operators.
- spriegumu rezonanse tāds režīms maiņstrāvas ķēdē ar virknes slēgumu, ka ķēdes reaktīvā pretestība ir nulle; spriegumu rezonansi var iegūt, mainot induktīvo vai kapacitīvo pretestību vai frekvenci; šai režīmā ķēdē ir vislielākā strāva.
- punktēts ritms tāds ritms, kam raksturīgas pagarinātas stiprās un saīsinātas vājās taktsdaļas.
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta.
- daļējs Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness daļēji aizklāj Sauli.
- pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
- metabols tāds savienojums, kas rodas organisma šūnās vielmaiņas jeb metaboliskajās reakcijās un iesaistās tajās.
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni.
- induktīvs slēdziens tāds slēdziens, kuram galasprieduma patiesums no premisu patiesuma izriet tikai ar daļēju ticamību; tā premisas ir par atsevišķām kādas klases lietām, bet galaspriedums - par visām šās klases lietām.
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi.
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm.
- nelikumīgs ietekmējams stāvoklis tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj likumā noteiktos ierobežojumus.
- diatonisks stils tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- bezvērts sūtījums tāds sūtījums, kuram nav norādīta vērtība.
- kritiskais audzes šķērslaukums tāds šķērslaukums, zem kura noslīdot, audze savā tālākajā attīstības gaitā līdz pat ciršanas vecumam vairs nevar sasniegt optimālo šķērslaukumu.
- predikatīvs tāds teikums vai teikuma daļa, kurā ir realizēts izteicējs; tāds, kam piemīt predikativitāte
- lokālais terminālis tāds terminālis, kas pievienots datoram tieši, nevis ar sakaru līnijas starpniecību.
- asimetrisks torakopāgs tāds torakopāgs, kad parazīts pieaudzis autozīta pakrūtes apvidū.
- mātes uzņēmums tāds uzņēmums, kuram kādā citā uzņēmumā ir līdzdalības daļa, kas pārsniedz 50%, vai balsu vairākums.
- dika Tāds vai tāda, kas dikājas, spārdās.
- eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
- dziļš vakuums tāds vakuums, kurā gaisa spiediens ir mazāks par 0,001 mm Hg.
- valdošais vecums tāds vecums, kāds ir koku vairākumam audzē.
- aditīvā īpašība tāds vielu veidoto fizikālo ķermeņu (cieto, šķidro, gāzveidīgo) raksturlielums (piem., masa), kas, izveidojoties vielu maisījumam, aritmētiski summējas.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
- daļējs Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā.
- Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums.
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
- pilns Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā.
- pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- mazgājams Tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu); tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.).
- neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
- nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku); tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- tāls Tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs.
- pielaulāt Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
- sitamais Tāds, ar ko sit; tāds, ko darbina ar sitieniem.
- tvaiks tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
- vajadzīgs tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag.
- parazītisks Tāds, darbspējīgs cilvēks, kas pēc paša gribas nestrādā, nepelna un pārtiek no citu līdzekļiem; liekēdis; tāds, kas savtīgi izmanto citus, neko nedodams pretī.
- divpadsmitrindu Tāds, kā daļas izkārtojas divpadsmit rindās; tāds, kas aptver, ietver divpadsmit rindas.
- nepietiekams Tāds, kā ir par maz, tāds, kā nav pietiekamā daudzumā.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds.
- pārlaidu Tāds, kā izveidei ir izmantots (kādu materiālu, detaļu) pārlaidums; tāds, kas ir saistīts ar (kādu materiālu, detaļu) savstarpēja pārlaiduma izveidi.
- komunistisks Tāds, kā pamatā ir komunisma idejas; tāds, kas pauž komunisma idejas.
- apriors Tāds, kā pamatā nav pieredze, tāds, kas neizriet no pieredzes; tāds, kas radies pirms pieredzes.
- sāpīgs Tāds, kā paveikšana, īstenošana sagādā daudz grūtību; tāds, kas nav atrisināts, sagādā daudz grūtību (par jautājumu, problēmu).
- savienojumorientēts tāds, kā realizācijai nepieciešams savienojums.
- lēts Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu).
- dārgs Tāds, kā realizēšanai vajag daudz naudas; tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem.
- platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu); tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai.
- nopietns Tāds, kā veikšanai ir nepieciešamas zināšanas, prasme, piepūle (par darbu, uzdevumu u. tml.); tāds, kas noris intensīvi, sistemātiski, mērķtiecīgi (par darbību).
- lietains tāds, kad bieži līst lietus
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- miglains tāds, kad ir [migla]{n:0} (par laikapstākļiem, laikposmu)
- zvaigžņains tāds, kad ir [zvaigznes]{n:0} - par laikposmu
- nemierīgs Tāds, kad ir ļoti nepastāvīgi, mainīgi, arī postoši laikapstākļi, arī dabas katastrofas; tāds, kas ir saistīts ar dabas katastrofām.
- mēms Tāds, kad ir pilnīgi kluss, tāds, kad nav nekādu skaņu.
- viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
- salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laikposmu); tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laikapstākļiem).
- smeldzīgs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- smeldzošs Tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi).
- bezlapots Tāds, kad nav izplaukušas lapas; tāds, kad ir nobirušas lapas.
- bezmākoņu Tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav mākoņu (par debesīm).
- bezvējains Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav vēja (par vietu).
- tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu); tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
- sniegains Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- sniegots Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- hidrofobisks Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
- hloroprīvs Tāds, kam atņemts hlors; tāds, kura cēlonis ir hlora zudums.
- platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem); tālrindu.
- tālrindas Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem, stādījumiem).
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- antieritrocitārs tāds, kam darbojas pret sarkanajiem asinsķermenīšiem, piemēram, antivielas.
- nāvei nolemts tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- ass Tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt.
- patroklīns Tāds, kam iedzimts vairāk tēva nekā mātes pazīmju; tāds, kas atsities tēvā.
- daudzvariantu tāds, kam iespējami daudzi varianti.
- caurejams tāds, kam iespējams vai nepieciešams iet cauri.
- pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
- porains Tāds, kam ir [poras]{s:1531}; tāds, kam ir daudz lielu poru.
- ribots tāds, kam ir [ribas]{s:1688}
- sārmains Tāds, kam ir [sārma]{s:1577} īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam; tāds, kas satur sārmu.
- adatveida Tāds, kam ir adatas veids, forma; tāds, kas līdzīgs adatai.
- adverbiāls Tāds, kam ir adverba īpašības; tāds, kas saistīts ar adverbu, kas piemīt adverbam, ko lieto kopā ar adverbu.
- spirgts Tāds, kam ir aktīvs, pozitīvs psihiskais un fiziskais stāvoklis, tāds, kam šāds stāvoklis nodrošina aktīvu darbību; arī možs.
- apaļisks Tāds, kam ir apļa forma, tāds, kas ir līdzīgs aplim; ieapaļš.
- apļveida Tāds, kam ir apļa veids; tāds, kas veido apli.
- skroķains Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- skroķaiņš Tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes.
- kriptotoksisks Tāds, kam ir apslēptas toksiskas īpašības, piem., šķīdums, kas normāli nav toksisks, bet var tāds kļūt, ja traucēts tā koloīdu līdzsvars.
- līdzīgs tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
- časkains Tāds, kam ir apvalks, miza (par graudiem); tāds, kur ir graudu atkritumi.
- aksiāls Tāds, kam ir ass vai kas pats ir ass; tāds, kas atrodas uz ass.
- dumjsirdīgs Tāds, kam ir ātrs, straujš raksturs; tāds, kas ātri (bez pamatota iemesla) dusmojas.
- dumsirdīgs Tāds, kam ir ātrs, straujš raksturs; tāds, kas ātri (bez pamatota iemesla) dusmojas.
- raits Tāds, kam ir ātrs, vēlams temps; tāds, kas norisinās bez traucējumiem, ātri.
- raibans tāds, kam ir atšķirīgas krāsas laukumi, svītras.
- augstāk (arī augstu) stāvošs tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- bāzisks Tāds, kam ir bāzes īpašības, sārmains, tāds, kas raksturīgs bāzei.
- blusaiņš Tāds, kam ir blusas; tāds, kur ir blusas.
- bļodveida Tāds, kam ir bļodas veids, forma; tāds, kas atgādina bļodu.
- vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā; arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
- cauruļveida Tāds, kam ir caurules forma; tāds, kas ir līdzīgs caurulei.
- otrējāds Tāds, kam ir cits veids; tāds, kas izpaužas citā, arī pretējā veidā.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- čemuraiņš Tāds, kam ir čemuri; tāds, kur vai kam ir savijumi, samudžinājumi.
- četrstūrains Tāds, kam ir četrstūra veids; tāds, kam ir taisnstūra veids.
- daivains Tāds, kam ir daivas, tāds, ko veido daivas.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme; tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni, iemeslu.
- parādiem apkrauts tāds, kam ir daudz parādu; tāds, kas ir saistīts ar daudziem parādiem.
- smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju).
- skars tāds, kam ir daudz skaru.
- stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1).
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem).
- bagātīgs Tāds, kam ir daudz veidu, īpatnību; tāds, kam ir daudz sastāvdaļu; daudzveidīgs, bagāts.
- simtējāds Tāds, kam ir daudz veidu; tāds, kas izpaužas daudzos veidos.
- čāparains tāds, kam ir daudzas saknes.
- slokātnains tāds, kam ir daudzas slokātnes.
- desmitējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni desmit) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni desmit) veidos.
- spicens tāds, kam ir daudzi asi izaugumi (ērkšķi).
- sīkločains tāds, kam ir daudzi nelieli līkumi.
- daudzējāds Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības.
- heteropolārs Tāds, kam ir dažādi poli; tāds, kam rotors secīgi riņķo gar magnētiskajiem poliem; tāds, kam elektriskie lādiņi ir savstarpēji nošķirti.
- dubultblīvums tāds, kam ir divas reizes lielāks blīvums.
- duāls tāds, kam ir divējāds raksturs.
- bipolārs Tāds, kam ir divi poli; tāds, kas sastāv no diviem atzarojumiem.
- divejāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
- divējāds Tāds, kam ir divi veidi; tāds, kas izpaužas divos veidos.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme; tāds, kurā izmantoti dokumenti (2).
- muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas izprot mūziku.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- dzīslāts Tāds, kam ir dzīslas, cīpslas, tāds, kur ir dzīslas.
- eliptisks Tāds, kam ir elipses forma; tāds, kas saistīts ar elipsi.
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- epizodisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam; arī nejaušs.
- starveida Tāds, kam ir gaismas stara forma, veids; tāds, kam ir, parasti vairāki, samērā šauri, tievi veidojumi, elementi u. tml., kas vērsti prom no kāda centra.
- saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, krāsa.
- galviņveida Tāds, kam ir galviņas veids; tāds, kas veido galviņu.
- strēļains Tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids; tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām.
- graudveida Tāds, kam ir grauda (1) veids, forma; tāds, kurā ir graudiem līdzīgas daļas.
- gumveida Tāds, kam ir guma veids, forma; tāds, kas ir līdzīgs gumam.
- elsīgs Tāds, kam ir iekšķīgs iekaisums, astmatisks, tāds, kas cieš no plaušu slimības.
- šņurgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas; šņorgains.
- šņorgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
- hidrofils Tāds, kam ir intensīva savstarpēja iedarbība ar ūdeni, tāds, ko ūdens slapina (par vielām).
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2).
- līderīgs tāds, kam ir izteiktas līdera iezīmes
- rupjš Tāds, kam ir izveidota galvenokārt pamatforma; tāds, kam ir zemāka kvalitāte.
- līksms Tāds, kam ir jautrs, priecīgs garastāvoklis, tāds, kas izjūt pacilātību.
- nomināls tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums.
- kamolveida Tāds, kam ir kamola (1) veids; tāds, kas ir līdzīgs kamolam (1).
- kaulveida Tāds, kam ir kaula forma, veids; tāds, kas atgādina kaulu.
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
- koncertveida Tāds, kam ir koncerta (1) veids; tāds, kas veido koncertu (1).
- koncertveida Tāds, kam ir koncerta (2) veids; tāds, kas veido koncertu (2).
- krokains Tāds, kam ir krokas (1); tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
- kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
- kumpaiņš Tāds, kam ir kumpa; tāds, kur ir kumpa.
- ķemmveida Tāds, kam ir ķemmes (1) forma, veids; tāds, kas sakārtots līdzīgi ķemmes zobiem., piem., ķemmveida muskuļi.
- atminīgs Tāds, kam ir laba atmiņa; tāds, kas daudz ko atminas.
- omulīgs Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
- nopietns Tāds, kam ir labas zināšanas, prasme, tāds, kas ar atbildību veic savu darbu.
- lakstains Tāds, kam ir laksti, tāds, kam ir lieli laksti.
- pūkaiņš Tāds, kam ir lidmatiņi; tāds, kas līdzīgs lidmatiņiem.
- negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
- skaudrs Tāds, kam ir liela intensitāte, tāds, kas spilgti izpaužas (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1).
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
- apdāvināt tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs
- lodveida tāds, kam ir lodes^1^ (1) forma.
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- kristāltīrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristālskaidrs (3).
- kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sirms Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- salds tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums; tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības; tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
- pusakls Tāds, kam ir ļoti vāja redze; tāds, kam viena acs ir neredzīga.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- šķidrs Tāds, kam ir maz lapu, ziedu, zaru (par augiem); tāds, kurā starp augiem ir samērā liels attālums (par augu kopumu).
- vārgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas rada pārāk niecīgus rezultātus (par norisēm, parādībām dabā).
- vārīgs Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- asociētais loceklis tāds, kam ir mazāk pilnvaru un tiesību nekā īstenajam loceklim.
- plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par ķermeņa daļām); tāds, kura daļām ir mazāks izvirzījums nekā parasti (par seju).
- mazprasīgs Tāds, kam ir mazas prasības, tāds, kas neizvirza īpašas prasības.
- pakrūtains Tāds, kam ir mazliet slimas plaušas; tāds, kas mazliet slimo ar kādu plaušu slimību.
- plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums, tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- mīkstvilnas Tāds, kam ir mīksts apmatojums (parasti par aitām); tāds, no kura apmatojuma iegūst mīkstu vilnu.
- mozaīkveida Tāds, kam ir mozaīkas forma, veids; tāds, kas atgādina mozaīku.
- neatlaidīgs Tāds, kam ir neatslābstoša, noturīga intensitāte, tāds, kas nepierimst (par parādībām dabā).
- neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
- nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings.
- neļoms Tāds, kam ir nepatikšanas; tāds, kas ir satraukts, nemierpilns.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- pārsmilgains tāds, kam ir nevienāds resnums (par dziju).
- puskails Tāds, kam ir niecīga augu sega; tāds, kurā aug reti koki, krūmi.
- skarens tāds, kam ir nokarenas sprogas, skaras.
- predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību); tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
- prātīgs Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi).
- finīts tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām).
- nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime; tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
- neadekvāts Tāds, kam ir novirzes, psihiski traucējumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
- orģiastisks Tāds, kam ir orģijas iedaba; tāds, kas rodas spontāni un pauž neapvaldītas emocijas, dziļu ekspresiju.
- hipertensīvs tāds, kam ir paaugstināts spiediens, galvenokārt asinsspiediens.
- lēzens Tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums, tāds, kas nav stāvs.
- asi kalts tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu).
- pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem).
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
- aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
- pārspēcinieks tāds, kam ir pārspēks.
- spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa dalām).
- gards Tāds, kam ir patīkama garša; tāds, kas labi garšo; garšīgs.
- garšīgs Tāds, kam ir patīkama garša; tāds, kas labi garšo.
- maniakāli depresīvs tāds, kam ir periodiskas patoloģiskas garastāvokļa izmaiņas: pacilāts garastāvoklis (mānija) mainās ar nomāktību (depresiju).
- pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari; tāds, kam ir pieci stariem līdzīgi veidojumi.
- piecstūru Tāds, kam ir pieci stūri; tāds, kam ir piecstūra forma.
- piecstūrains Tāds, kam ir pieci stūri; tāds, kam ir piecstūraina forma, veids.
- piecējāds Tāds, kam ir pieci veidi; tāds, kas izpaužas piecos veidos.
- posesīvs Tāds, kam ir piederības nozīme; tāds, kas ir saistīts ar piederību.
- atbildīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa; tāds, kas uzņemas rūpes, atbild (par ko).
- pelavainis Tāds, kam ir pievienotas pelavas, tāds, kas ir ar pelavu piejaukumu.
- miltots Tāds, kam ir pievienoti milti; tāds, kas ir apkaisīts ar miltiem.
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- plakanvirsmas tāds, kam ir plakana virsma.
- izglītots Tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas.
- plēvains Tāds, kam ir plēves (1) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (1) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvains Tāds, kam ir plēves (2) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (2) vai plēve, tāds, kas ir segts ar plēvēm vai plēvi.
- veiksmīgs Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām.
- problemātisks tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes; tāds, kas saistīts arsarežģījumiem, grūtībām.
- pumpots tāds, kam ir pumpas, tulznas.
- sekstains Tāds, kam ir putna sekstes forma, veids; tāds, kam ir putna sekstei līdzīgi veidojumi.
- uzpūst Tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu).
- lepns Tāds, kam ir raksturīga bagātība, labklājība; tāds, kurā izpaužas bagātība, labklājība.
- ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz.
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- mutants Tāds, kam ir raksturīga mutācija (1); tāds, kas ir pakļauts mutācijai.
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna (1); tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
- skaudīgs Tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem); tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- līgans Tāds, kam ir raksturīga vienmērīga šūpošanās (par gaitu); tāds, kas pārvietojas, vienmērīgi šūpojoties.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība pret citiem; tāds, kas ir saudzīgs pret citiem.
- tīrs Tāds, kam ir raksturīgais, vēlamais, arī dabiskais sastāvs (par izstrādājumiem, produktiem u. tml.); tāds, kura sastāvā nav kā cita piemaisījumu, piedevu, tāds, kurš nav atšķaidīts.
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- reāls Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām; tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem.
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs ievērojami paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu); arī mitrs (2).
- stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma, graciozitātes trūkums (par kustībām); tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piemēram, lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piemēram, ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
- rāvains Tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu.
- redeļains Tāds, kam ir redeles; tāds, kam kāds elements, detaļa ir redeles.
- resnkātis tāds, kam ir resns kāts.
- sajēdzīgs Tāds, kam ir sajēga; tāds, kurā izpaužas sajēga.
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
- skaļš Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- rups Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- vājš Tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu); tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe.
- neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (parasti par matiem, spalvām); tāds, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums (par apmatojumu, apspalvojumu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels ilgums; tāds, kas turpinās neilgi.
- smalks Tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu).
- pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa; tāds, kam ir pavājš spilgtums.
- sarkanzīļu tāds, kam ir sarkanas zīles; rotāts ar sarkanām zīlēm.
- septiņāds Tāds, kam ir septiņi veidi; tāds, kas izpaužas septiņos veidos.
- serdains tāds, kam ir serde; tāds, kura sastāvā ir serde.
- siekalveida Tāds, kam ir siekalu veids; tāds, kas atgādina siekalas.
- sīksprogains Tāds, kam ir sīkas sprogas (par matiem, apmatojumu); tāds, ko klāj sīkas sprogas.
- sīksprogainis tāds, kam ir sīkas sprogas.
- skabargains Tāds, kam ir skabargas, tāds, no kā viegli atdalās skabargas.
- skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi.
- skujots Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujains (2).
- skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujots (2).
- smailatloku tāds, kam ir smaili atloki.
- ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi; tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
- smailgalis tāds, kam ir smails gals.
- smakots tāds, kam ir smaka (smarža).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
- spirālveida Tāds, kam ir spirāles (1) forma, veids, vai tāds, kas atgādina spirāli (1).
- stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- radikāls Tāds, kam ir stingri, konsekventi uzskati; tāds, kura uzskatiem, darbībai ir raksturīgs radikālisms (2).
- tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs; spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
- stobrains Tāds, kam ir stobri (3), tāds, ko veido stobrs (3).
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā baltā vai pelēkā krāsa, krāsas tonis; tāds, kam ir sudrabam raksturīgais spīdums.
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks.
- ripa Tāds, kam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma; tāds, kurā kādam darbīgam elementam ir šāda priekšmeta, veidojuma forma.
- zelts tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains.
- šķiedraiņš Tāds, kam ir šķiedra (parasti par liniem); tāds, kas sastāv no šķiedrām, tāds ko veido šķiedras.
- tendēts tāds, kam ir tendence uz ko; vērsts.
- slepkavniecisks Tāds, kam ir tieksme slepkavot; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
- rīcības spējīgs tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas ir atbildīgs par savu rīcību.
- šķīstsirdīgs tāds, kam ir tīra sirdsapziņa.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- vienranga tāds, kam ir un var būt tikai viens rangs.
- ūsains tāds, kam ir ūsas (1)
- ūsots tāds, kam ir ūsas (1); ūsains
- ūsains tāds, kam ir ūsas (2) (par dzīvniekiem)
- vairākstaciju tāds, kam ir vairākas stacijas.
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- vairākasmeņu tāds, kam ir vairāki asmeņi.
- policiklisks Tāds, kam ir vairāki cikli (frekvences); tāds, kam ir vairāki gredzeni.
- vairāklīmeņu tāds, kam ir vairāki līmeņi.
- daudzslāņu tāds, kam ir vairāki slāņi.
- skrambots tāds, kam ir vairāki, daļēji sadzijuši, nelieli ievainojumi.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; gļēvs.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
- pietiekošs Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām; pietiekams (2).
- pietiekams Tāds, kam ir vajadzīgais, nepieciešamais, arī vēlamais apjoms, kvalitāte, intensitāte; tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām.
- negudrs Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas; tāds, kas vāji uztver, saprot.
- sāļš tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
- vārpains Tāds, kam ir vārpas, arī tāds, kurā ir daudz vārpu.
- vārpains Tāds, kam ir vārpveida ziedkopa; tāds, kura ziedkopa ir vārpa.
- trafarets tāds, kam ir veidots marķējums pēc noteikta šablona (parasti par transportlīdzekļiem)
- velvēts Tāds, kam ir velve (1): tāds, kam ir velves (1) forma, veids.
- velvēts Tāds, kam ir velve (2); tāds, kam ir velves (2) forma, veids.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- unilobārs Tāds, kam ir viena daiva; tāds, kas attiecas uz vienu daivu.
- unilobulārs Tāds, kam ir viena daiviņa; tāds, kas attiecas uz vienu daiviņu.
- monogermināls Tāds, kam ir viena olšūna; tāds, kas attīstījies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem).
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- vienējāds Tāds, kam ir viens veids; tāds, kas izpaužas vienā veidā.
- virpuļveida Tāds, kam ir virpuļa (1) veids, tāds, kas ir līdzīgs virpulim (1).
- virzuļveida Tāds, kam ir virzuļa forma: tāds, kam darba ierīce ir virzulis.
- vīžains Tāds, kam ir vīzes kājās, tāds, kas mēdz valkāt vīzes.
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi 1 (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- zālveida Tāds, kam ir zāles forma, veids; tāds, kas ir līdzīgs zālei.
- zeltains tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa vai spīdums
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- puķots tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu)
- bruņots Tāds, kam ir zināšanas; tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
- sveķains Tāds, kam ir, parasti egļu, priežu, sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs, parasti egļu, priežu, sveķiem (par smaržu, garšu).
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1).
- salds tāds, kam ir, piemēram, cukuram, medum raksturīgā garša.
- sāļš tāds, kam ir, piemēram, jūras ūdenim raksturīgā smarža.
- salds tāds, kam ir, piemēram, ziediem vai augļiem raksturīgā smarža.
- diplomēts Tāds, kam izsniegts diploms, kas ir saņēmis diplomu par mācību iestādes beigšanu.
- liels tāds, kam izteikti piemīt kādas rakstura, personības īpašības.
- insulinējams tāds, kam jāpalielina insulīna daudzums asinīs.
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- botains Tāds, kam kājās sporta apavi; tāda (kāja), kurā uzvilkta sporta kurpe.
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nabadzīgs (2).
- nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2).
- piknomorfs Tāds, kam krāsu saistošie elementi sakārtoti blīvi; tāds, kas attiecas uz dažām nervu šūnām.
- koncens Tāds, kam lieli, resni kaceni, kāti stublāji; tāds (kopums), kur ir šādas augu daļas.
- miegains Tāds, kam nāk miegs; tāds, kas ir gurdens.
- snaudulīgs Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
- neass Tāds, kam nav asuma, tāds, kas nav pietiekami uzasināts (par asmeni); tāds, kam ir šāds asmens (par rīku).
- neauglīgs Tāds, kam nav auglībai nepieciešamā sastāva, kvalitātes priekšnoteikumu (par augsni, platību); tāds, kas neveicina auglību (par laikposmu, laikapstākļiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav augstu prasību; tāds, kas samierinās ar esošo vai viegli sasniedzamo.
- kails Tāds, kam nav augu segas tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem.
- pliks Tāds, kam nav augu segas vai tā ir niecīga; tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem; kails (4).
- bezbērnu Tāds, kam nav bērnu; tāda (laulība), kur nav bērnu.
- netīrs Tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi).
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; virspusīgs (1).
- virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks.
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- šķīsts Tāds, kam nav grēku; tāds, kas ir atbrīvojies no grēkiem, kam tie ir piedoti.
- apaļš Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu.; tāds, kam nav tuvu piederīgo.
- neitrāls Tāds, kam nav īpaša, specifiska iedarbība (parasti par vielām); tāds, kas neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- neprivileģēts tāds, kam nav īpašu tiesību vai priekšrocību.
- nekulturāls Tāds, kam nav izglītības; tāds, kas neievēro uzvedības normas.
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav līkumu (par līniju).
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams.
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
- līdzans Tāds, kam nav kalnu, ieleju (par teritoriju), tāds, kur nav grāvju, kukuržņu, izciļņu (par lauku, zemi).
- bezsugas tāds, kam nav konkrētas sugas, jauktenis
- bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu; tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- miglains tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu)
- bezparaksta Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta, anonīms.
- anonīms Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
- kails Tāds, kam nav paskaidrojuma; tāds, kam nav ilustratīvā materiāla; tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
- pliks Tāds, kam nav paskaidrojuma; tāds, kam nav ilustratīvā materiāla; tāds, kam nav mākslinieciska ietērpa.
- negaršīgs Tāds, kam nav patīkama garša; tāds, kas nav garšīgs.
- riktīgs Tāds, kam nav psihisku traucējumu; tāds, kas ir psihiski vesels.
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- svabads Tāds, kam nav saistību, pienākumu, rūpju; tāds, kuram nepiemīt (kas); brīvs (3).
- aizsmakt Tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
- bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes (piemēram, lai veiktu ko nepieciešamu, lai izkļūtu no nevēlamas situācijas), tāds, kam vajadzīga palīdzība; vājš, nevarīgs.
- gurdens Tāds, kam nav spilgtas izpausmes, tāds, kurā nav rosmes, aktivitātes.
- bāls Tāds, kam nav spilgtas krāsas; tāds, kam nav spilgtuma.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām); tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtuma, spožuma (par gaismu, krāsu); tāds, kam nav skanīguma (par skaņu).
- bezrakstura Tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām.
- izplūdis Tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur daudz lieka, nevajadzīga.
- rīcības nespējīgs tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
- neveikls Tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes; tāds, kas tikai daļēji apmierina kādas prasības.
- bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma; tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- ar darvu kristīts tāds, kam nekas nav svēts, arī kam nekas neinteresē.
- caurcērtams Tāds, kam nepieciešams izveidot caurumu; tāds, ko nostiprina, izveidojot caurumu.
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezprestiža tāds, kam nepiemīt prestižs; tāds, kam nav prestiža.
- mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- nekronēts Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu); tāds, kas nav kronēts.
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību; tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību); tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas.
- kā Krēzs tāds, kam pieder milzu bagātības.
- sīks Tāds, kam pieder samērā neliels īpašums, samērā nelieli naudas līdzekļi (parasti ražošanā, tirdzniecībā); tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats, sabiedriskais stāvoklis, nav ietekmes sabiedrībā.
- hemotrops Tāds, kam piemīt afinitāte uz eritrocītiem; tāds, kas attiecas uz haptoforisko grupu un kas hemolītiskajā sistēmā saista amboceptoru ar eritrocītu.
- asimetrisks tāds, kam piemīt asimetrija.
- bravūrīgs Tāds, kam piemīt bravūra; tāds, kam raksturīga bravūra.
- disforisks tāds, kam piemīt disforija vai nosliece uz to.
- homoseksuāls tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz sava dzimuma indivīdiem.
- dzīslains tāds, kam piemīt dzīslojums (1)
- ekspresīvs Tāds, kam piemīt ekspresija, tāds, kam raksturīga ekspresija.
- reaktīvs Tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte; tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- ekstremāls tāds, kam piemīt galējas īpašības; kritisks, bīstams; ļoti grūts.
- harismātisks Tāds, kam piemīt harisma, tāds, kā pamatā ir harisma.
- iekārīgs Tāds, kam piemīt iekāre 1(2); tāds, kurā izpaužas iekāre 1(2).
- vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības; tāds, kam nav līdzīgu.
- izotrops Tāds, kam piemīt izotropija, tāds, kas ir saistīts ar izotropiju.
- ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs; tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
- redzams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs; tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence; tāds, kas ir radies no viena un tā paša gaismas avota punkta.
- krāsot Tāds, kam piemīt krāsa (2); tāds, ko raksturo krāsa (2).
- līmīgs Tāds, kam piemīt līmes īpašības; tāds, kas līp.
- tēlains tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas īpašības (par priekšmetiem, parādībām); tāds, kas neatbilst kādām noteiktām prasībām.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
- niķpills Tāds, kam piemīt niķi; arī tāds, kas mēdz aušoties, jokoties.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (1), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (2), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam; saistīts ar ritmu (2), tam raksturīgs.
- ritmisks Tāds, kam piemīt noteikts ritms (3), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam; saistīts ar ritmu (3), tam raksturīgs.
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu).
- brīnumains tāds, kam piemīt pārdabiskas īpašības, spējas
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums; tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
- neparasts Tāds, kam piemīt sevišķas, izcilas īpašības; tāds, kas izpaužas ļoti spilgti.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
- dinamisks Tāds, kam piemīt spraigums (par kustību, darbību u. tml.); tāds, kurā izpaužas spraigums.
- homerģisks Tāds, kam piemīt tāds pats efekts kā citam, piem., divi medikamenti, kas izraisa vienādu efektu.
- iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt.
- izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
- antisociāla personība tāds, kam piemīt tieksme vērsties pret sociālām normām vai tās neievērot.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
- lauks Tāds, kam pierē ir balta apmatojuma plankums (parasti par zirgu); tāds, kam ir balta apmatojuma plankums (par, parasti zirga, pieri, galvu).
- lancetisks Tāds, kam platākā vieta ir pie pamata, tāds, kam garums ir lielāks nekā platums (parasti par lapām).
- grezns Tāds, kam raksturīga bagātība, tāds, kurā izpaužas bagātība (parasti par dzīvi, dzīves veidu).
- atraisīts Tāds, kam raksturīgas brīvas, vieglas kustības; tāds, kam raksturīgs vieglums, dabiskums.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- bezcerība Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums; tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
- skrituļainis Tāds, kam ratu riteņa forma (par auduma rakstu); tāds, kam ir šāds raksts (par audumu).
- dermatotrops Tāds, kam selektīva afinitāte uz ādu un gļotādām; tāds, kas darbojas gk. uz ādu.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats.
- miglains tāds, kam trūkst asuma; neskaidrs, izplūdis
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- svārstulis Tāds, kam trūkst patstāvības, tāds, kas ir svārstīgs, nenoteikts.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
- kultūrdeprivēts tāds, kam trūkst sociālo prasmju, vērtību vai motivācijas, kas nepieciešamas dzīvei konkrētajā vidē.
- nedrošs Tāds, kam trūkst stingrības, noteiktības, arī tāds, kas ir nevienmērīgs, nestabils (parasti par soļiem, gaitu).
- strumiprīvs Tāds, kam trūkst vairogdziedzera; tāds, kura cēlonis ir vairogdziedzera izgriešana, piem., kaheksija.
- neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē); tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
- melanoīds Tāds, kam tumša krāsa; tāds, kas līdzīgs melanīnam.
- bārdains tāds, kam uz sejas ir bārda; neskuvies (cilvēks)
- spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- spēkā esošs tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
- proporcionāls tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- puspolis tāds, kam viens no vecākiem ir polis, bet otrs - citas tautības.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- pagānīgs tāds, kas (ārkārtīgi) nesaudzīgi izmanto, lieto vai ir mānīgs.
- pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- svešs Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- krass Tāds, kas (ko) izpauž ļoti spilgti; tāds, kas ir ļoti skarbs.
- reprezentatīvs Tāds, kas (ko) reprezentē (3); tāds, kurā iegūst informāciju (kā) reprezentēšanai.
- sekundārs tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
- pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- aģit- Tāds, kas aģitē; tāds, kas paredzēts aģitācijai.
- antisklerotisks Tāds, kas aizkavē asinsvadu sklerozes rašanos; tāds, kas domāts tās ārstēšanai.
- sprādziendrošs Tāds, kas aizsargā no sprādziena; tāds, kas nav sprādzienbīstams.
- piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
- stimulējošs tāds, kas aktivizē, stimulē.
- smacīgs Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē); tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, kas neatbilst morāles normām.
- sinhronisks Tāds, kas aplūko, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
- vienlīnijas tāds, kas apmainās ar informāciju pa vienu sakaru līniju.
- pavēls Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
- paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu; tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- nepilns Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz dalu (no kā).
- daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā); nepilnīgs.
- nepilnīgs Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā).
- visaptverošs Tāds, kas aptver visas sfēras, arī tāds, kas aptver visu (kādā sfērā).
- pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu; tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
- planetārs tāds, kas aptver visu sauszemi un Pasaules okeānu.
- pasaule tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus; saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
- pasaulīgs Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, tāds, kas ir saistīts ar visu zemeslodi vai lielu tās daļu.
- ģenerāls tāds, kas aptver visus (vai visu), visur sastopams; vispārējs.
- izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku; tāds, kas liek asi reaģēt.
- nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.; tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
- apzinīgs Tāds, kas apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir atbildības, pienākuma sajūta.
- ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām.
- neapķērīgs Tāds, kas ar grūtībām saprot, aptver; tāds, kas lēnām orientējas situācijā.
- vispārākais Tāds, kas ar kādām īpašībām (piemēram, talantu, darba prasmi) ir pats labākais, spējīgākais no visiem līdzīgiem; tāds, kas ir pats labākais, noderīgākais no visiem līdzīgiem (piemēram, darbarīkiem, ierīcēm).
- slēgts Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu ir norobežots no visām pusēm; tāds, kas noris sistēmā, kurai nav izejas uz apkārtējo vidi.
- vaļējs Tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm; tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu).
- mīļš tāds, kas ar savu izskatu, izturēšanos izraisa mīlestību, simpātijas, draudzību.
- vairākprotokolu tāds, kas atbalsta vairākus komunikāciju protokolus.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
- neviltots Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; patiess, nemākslots.
- cēls Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām; tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
- cienīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts.
- pirmklasīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte; pirmšķirīgs (1).
- pirmšķirīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- eksponenciāls Tāds, kas atbilst eksponentfunkcijai, tāds, ko var raksturot ar šo funkciju.
- lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
- lādzīgs Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā; lāga (3).
- lāga Tāds, kas atbilst kādām noteiktām prasībām; tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekamā, vēlamā daudzumā.
- kamertipa Tāds, kas atbilst kamerstilam; tāds, kam ir raksturīgs kamerstils.
- stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
- labs Tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība.
- normāls tāds, kas atbilst normai (2); pareizs.
- lāga Tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē.
- pamatīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa patiku.
- pieklājīgs Tāds, kas atbilst pieklājības normām; tāds, kurā izpaužas pieklājība.
- standartveida Tāds, kas atbilst standartam 1 (1); tāds, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- dzintarains Tāds, kas atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
- labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni).
- pērļains Tāds, kas atgādina pērles, tāds, kas ir līdzīgs pērlēm.
- pūcains tāds, kas atgādina pūci (vista vai gailis ar kuplu apspalvojumu ap knābi).
- rekursīvs Tāds, kas atkārtojas, atgriežas pie iepriekšējā; tāds, kas atsaucas, balstās uz iepriekšējo, ir saistīts ar iepriekš zināmo, notikušo.
- iteratīvs tāds, kas atkārtojas, vairākkārtējs.
- atraidīgs Tāds, kas atraida (1); tāds, kurā izpaužas atraidījums.
- iejūsmīgs Tāds, kas ātri iejūsminās, nonāk iejūsma; tāds, kurā izpaužas iejūsma.
- svilstoņa tāds, kas ātri izdeg, izsvilst.
- rietīgs tāds, kas ātri izplatās, ieviešas (par augiem).
- saltīgs tāds, kas ātri jūtas nosalis.
- šķīdīgs tāds, kas ātri kļūst šķīdans (par ceļu).
- acīgs Tāds, kas ātri pamana ko; tāds, kas viegli uztver un izprot; vērīgs.
- redzīgs Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko; tāds, kas viegli uztver un izprot; vērīgs.
- atjautīgs Tāds, kas ātri saprot, aptver (visu) un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver; tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā); atjautīgs.
- sudzīgs tāds, kas ātri vairojas, ieviešas; vaislīgs.
- apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver; tāds, kas ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
- sāņu Tāds, kas atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā; tāds, kas atzarojas no kā galvenā, lielākā.
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas; tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
- aizokeāna Tāds, kas atrodas aiz okeāna; tāds, kas ieradies vai ir atsūtīts no turienes.
- retroperitoneāls tāds, kas atrodas aiz vēderplēves.
- periventrikulārs tāds, kas atrodas ap kādu iedobumu vai tukšumu; parasti atiecina uz galvas smadzenēm.
- ekstramedulārs Tāds, kas atrodas ārpus muguras vai iegarenajām smadzenēm; tāds, kas atrodas vai rodas ārpus kaula smadzenēm.
- alpu Tāds, kas atrodas augstu kalnos, tāds, kas ir tiem raksturīgs.
- centrāls Tāds, kas atrodas centrā; tāds, kas iziet no centra.
- endotraheāls tāds, kas atrodas elpvadā (trahejā).
- galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas kontinenta iekšienē; tāds, kas raksturīgs kontinenta iekšienei.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- ar roku aizsniedzams tāds, kas atrodas netālu; tuvs.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora; tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra, tāds, pa ko nenoris dzīva kustība (par ceļu).
- intraventrikulārs tāds, kas atrodas sirds kambarī vai smadzeņu ventrikulā
- dieva aizmirsts tāds, kas atrodas sliktā stāvoklī; nomaļš.
- starpierakstu tāds, kas atrodas starp ierakstiem.
- starpkadru tāds, kas atrodas starp kadriem.
- intermargināls tāds, kas atrodas starp malām.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- dibenējs Tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
- distāls tāds, kas atrodas tālāk no ķermeņa vidusass.
- gals Tāds, kas atrodas tuvu šādam nobeigumam vai sākumam; tāds, kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- blakusesošs tāds, kas atrodas tuvu, līdzās.
- sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām); tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
- meziāls Tāds, kas atrodas vidū; tāds, kas atrodas tuvāk zobu loka viduslīnijai.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem); tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais.
- supraventrikulārs tāds, kas atrodas virs ventrikula, kambara.
- subpleirāls tāds, kas atrodas zem pleiras.
- subhondrāls tāds, kas atrodas zem skrimšļiem.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes (planētas) virsējā slāņa.
- pretējais Tāds, kas atrodas, ir novietots u. tml. kam pretī, pret ko; tāds, kas ir vērsts, virzīts u. tml. kam pretī, pret ko.
- zemāda Tāds, kas atrodas, noris zemādā; tāds, kas atrodas, noris zem ādas.
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- blakusstāvošs tāds, kas atrodas, stāv blakus, tuvāk (salīdzinot ar citiem).
- hostbāzēts tāds, kas atsevišķu darbību izpildei izmanto hostdatora procesoru.
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
- tāls Tāds, kas atspoguļo ko tādu, kuru no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (piemēram, par atmiņām, domām).
- citāds Tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā; ne tāds; atšķirīgs.
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto); pasvešs; arī savāds, neparasts (1).
- pateicīgs Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku; tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
- interns Tāds, kas attiecas (piemēram, uz valsts, organizācijas, iestādes) iekšējām lietām; iekšējs.
- vēls Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu; tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā.
- aizbildniecisks Tāds, kas attiecas uz aizbildniecību, tāds, kas saistīts ar to.
- hemodinamisks tāds, kas attiecas uz asinsrites fizikālajiem pamatiem.
- reģionāls tāds, kas attiecas uz atsevišķu ķermeņa daļu.
- personāls tāds, kas attiecas uz atsevišķu personu; tāds, kas ir saistīts ar atsevišķu personu.
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz augstākajām mācību iestādēm, tām raksturīgs.
- variolozs Tāds, kas attiecas uz bakām; tāds, kam baku raksturs.
- mažoritārs Tāds, kas attiecas uz balsu vairākumu, tāds, kas ir atkarīgs no balsu vairākuma.
- bērnamējs Tāds, kas attiecas uz bērnu; tāds, kas paredzēts, piemērots bērnam; bērna.
- ciklisks Tāds, kas attiecas uz ciklu; tāds, kas noris cikla veidā; tāds, kura uzbūvei ir cikla veids.
- miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu; tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību.
- četrpusējs Tāds, kas attiecas uz četriem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti četri dalībnieki.
- fizisks tāds, kas attiecas uz dabu, saistīts ar to.
- ārštats Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
- daudzadrešu tāds, kas attiecas uz daudzām adresēm.
- multifrekvenču tāds, kas attiecas uz daudzām frekvencēm.
- daudzpusējs Tāds, kas attiecas uz daudziem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki.
- daudzkadru tāds, kas attiecas uz daudziem kadriem.
- multifokāls Tāds, kas attiecas uz daudziem perēkļiem; tāds, kam daudz perēkļu.
- mastoidāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula aizauss pauguru.
- disciplinārs Tāds, kas attiecas uz disciplīnu2; tāds, kas saistīts ar disciplīnu2.
- divatnīgs Tāds, kas attiecas uz divatni, tāds, kas ir raksturīgs divatnei.
- divpusējs Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti divi dalībnieki.
- mukomembranozs Tāds, kas attiecas uz gļotādu.
- tamējs Tāds, kas attiecas uz iepriekš minēto priekšmetu, parādību; tāds, kas ir saistīts ar iepriekš minēto priekšmetu, parādību.
- vakardienas Tāds, kas attiecas uz iepriekšējo dienu; tāds, kas gatavots, iegūts iepriekšējā dienā.
- impērisks tāds, kas attiecas uz impēriju.
- lineārs tāds, kas attiecas uz izcelsmes līniju.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu: tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā.
- reģionāls tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
- veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
- ikdiena tāds, kas attiecas uz katru dienu; parasts.
- lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- ekspluatatīvs tāds, kas attiecas uz lietošanu, ekspluatāciju.
- miomatozs Tāds, kas attiecas uz miomu; tāds, kam piemīt miomas īpašības.
- dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, saistīts ar to; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
- padomju Tāds, kas attiecas uz Padomju Savienību, tāds, kas tai raksturīgs.
- šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
- senlaicīgs Tāds, kas attiecas uz samērā tālu pagātni; tāds, kam piemīt samērā tālā pagātnē radušās īpašības, pazīmes.
- laterāls Tāds, kas attiecas uz sānu, saistīts ar to; tāds, kas atrodas sānos vai ir vērsts uz sāniem.
- nozokomiāls Tāds, kas attiecas uz slimnīcu; uz slimību; tāds, kas radies slimnīcā.
- šovakarējs Tāds, kas attiecas uz šīs dienas vakaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šīs dienas vakarā.
- šonaktējs Tāds, kas attiecas uz šo nakti; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šonakt.
- šopavasarējs Tāds, kas attiecas uz šo pavasari; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šopavasar; tāds, kas dzimis šopavasar.
- šopusdienējs Tāds, kas attiecas uz šo pusdienu; tāds, kas ir gatavots, iegūts u. tml. šopusdien.
- šorudenējs Tāds, kas attiecas uz šo rudeni; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šoruden.
- šovasarējs Tāds, kas attiecas uz šo vasaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šovasar.
- šodienējais Tāds, kas attiecas uz šodienu, notiek šodien; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. šodien.
- pluripotents Tāds, kas attiecas uz šūnām vai embrionāliem audiem; tāds, kas spēj radīt vairāk nekā vienu šūnu vai audu tipu.
- trīspusējs Tāds, kas attiecas uz trim dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti trīs dalībnieki.
- vairāksesiju tāds, kas attiecas uz vairākām sesijām.
- internacionāls Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs; starptautisks.
- starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1).
- vairākportu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem portiem.
- vairākpunktu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem punktiem.
- vairākuzdevumu tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem uzdevumiem.
- mikroakustisks Tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu).
- transatlantisks tāds, kas attiecas uz valstīm abās Atlantijas okeāna pusēs.
- monotisks Tāds, kas attiecas uz vienu ausi; tāds, kas skar tikai vienu ausi; tāds, kam tikai viena auss.
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- pāršķirisks Tāds, kas attiecas uz visām šķirām; tāds, kas neatspoguļo atsevišķu šķiru īpatnības.
- vispusējs Tāds, kas attiecas uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti visi dalībnieki.
- globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli, tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs.
- htonisks Tāds, kas attiecas uz zemes un pazemes iemītniekiem, arī zemes un pazemes dievībām un gariem; tāds, kas mīt zemē vai pazemē.
- poliganglioze Tāds, kas attiecināms uz vairākiem ganglijiem; tāds, kam ir vairāki gangliji.
- acidofils Tāds, kas attīstās skābā vidē; tāds, kas veido skābu vidi.
- briedīgs Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks; tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
- reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem); tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
- monoteisks tāds, kas atzīst tikai vienu dievu.
- purinis Tāds, kas aug purvā; tāds, kas atrodas purvā, purvainā vietā.
- purvinis Tāds, kas aug purvā; tāds, kas atrodas purvā, purvainā vietā.
- purvisks tāds, kas aug vai ir audzis purvā.
- zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu); tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).
- sakļaut Tāds, kas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu dalām); tāds, kura sastāvdaļas augot, attīstoties atrodas samērā cieši kopā (par augu daļu kopumu).
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu; tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
- nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli); tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
- aizmāršīgs Tāds, kas bieži aizmirst; tāds, kas ātri ko aizmirst.
- piselīgs tāds, kas bieži izrāda tieksmi veikt dzimumaktu.
- dāra rīkle tāds, kas bieži kliedz.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1).
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams.
- sviežs Tāds, kas bieži neatkārtojas, neparādās; tāds, kas ir neparasts.
- rējīgs tāds, kas bieži rej (par suni).
- slimīgs Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
- smieklains tāds, kas bieži smejas, jokojas.
- šalderīgs tāds, kas brīvi skalojas, šļakstās (slēgtā traukā, kas nav pilnībā piepildīts)
- micetogēns Tāds, kas cēlies no sēnēm; tāds, ko ierosina sēnes.
- nesātīgs Tāds, kas cenšas iegūt, sasniegt par daudz, tāds, kas savās prasībās neievēro mērenību.
- mērķtiecīgs Tāds, kas cenšas sasniegt noteiktu darbības mērķi, tāds, kas ko dara, veic saskaņā ar noteiktu darbības mērķi.
- slēgts Tāds, kas cieši apņem kaklu, tāds, kam nav liels izgriezums (par apģērbu, tā detaļām).
- antropocentrisks Tāds, kas cilvēku nostāda visa esošā, Visuma centrā.
- aizdomīgs Tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem; tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas.
- segmentārs tāds, kas dalās segmentos.
- pusmežonīgs Tāds, kas daļēji ir saglabājis savu pirmatnējību (piemēram, par apvidu); tāds, kurā nav gandrīz nekādas civilizācijas.
- neaicināts Tāds, kas dara (ko) bez aicinājuma; tāds, kas ierodas (kur) bez aicinājuma.
- apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
- pirmrindas Tāds, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
- proamerikānisks Tāds, kas darbojas amerikāņu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs amerikāņiem.
- proanglisks Tāds, kas darbojas angļu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs angļiem.
- vienkabeļa tāds, kas darbojas ar vienu kabeli.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- substantīvs tāds, kas darbojas bez citu vielu palīdzības, neatkarīgs, patstāvīgs.
- patstāvīgs Tāds, kas darbojas bez saistības (ar ko) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.; tāds, kas noris bez tiešas (kā) ārējas iedarbības.
- bezsavienojuma tāds, kas darbojas bez tieša savienojuma.
- bezuzsitiena tāds, kas darbojas bez uzsitiena vai uzsitieniem.
- bezvadu tāds, kas darbojas bez vadiem.
- vairākplatformu tāds, kas darbojas dažādās platformās.
- proimperiālistisks Tāds, kas darbojas imperiālistu interesēs, tāds, kas aizstāv imperiālismu.
- prokrievisks Tāds, kas darbojas krievu interesēs; tāds, kas ir labvēlīgs krieviem.
- mašīnatkarīgs tāds, kas darbojas tikai noteikta tipa mašīnā, vai sadarbībā ar tādu.
- paklausīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iekšējs Tāds, kas darbojas, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
- nakts Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
- vakars Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā.
- lauks tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem.
- ārs tāds, kas darbojas, norisinās ārpus telpām; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts šādiem apstākļiem.
- trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- dūšīgs Tāds, kas daudz ēd; tāds, kas daudz dzer.
- strādīgs Tāds, kas daudz strādā; tāds, kuram patīk strādāt; arī darbīgs, čakls.
- valodīgs Tāds, kas daudz un labprāt runā; tāds, kas labprāt iesaistās sarunā.
- liesmains Tāds, kas degot rada liesmas; tāds, ko ietver liesmas.
- bramanīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
- dižīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas mēdz dižoties.
- cerīgs Tāds, kas dod cerību; tāds, kurā izpaužas cerība.
- slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei.
- rezultatīvs tāds, kas dod rezultātu.
- tumšs Tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu); tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu).
- atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
- valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais, arī tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- dunīgs Tāds, kas dun, tāds, kam raksturīga dunēšana, dunoņa.
- dzīvs tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām).
- nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski; tāds, kas ir morāli pagrimis; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- tālīns Tāds, kas dzīvo samērā tālā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tālas vietas.
- tuvējs Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā; tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- mežonīgs Tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs.
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- klints Tāds, kas dzīvo, uzturas klinšainās vietās (par dzīvniekiem); tāds, kas pielāgojies dzīvei klinšainās vietās.
- reāls Tāds, kas eksistē īstenībā; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- mūsdienu Tāds, kas eksistē pašreizējā laikmetā, tāds, kas raksturīgs pašreizējam laikmetam.
- monomorfisks Tāds, kas eksistē tikai vienā formā; tāds, kas saglabā savu formu visās attīstības stadijās.
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- dzīvs tāds, kas funkcionē (par organisma daļām).
- pirofors Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo; tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne.
- skārdains tāds, kas gatavots no skārda, bleķa.
- vakarrītējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu.
- otrdienējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. otrdien; tāds, kas attiecas uz otrdienu; otrdienas.
- sesdienējs Tāds, kas gatavots, veikts, ievākts u. tml. sestdien; tāds, kas attiecas uz sestdienu: sestdienējs.
- sestdienējs Tāds, kas gatavots, veikts, ievākts u. tml. sestdien; tāds, kas attiecas uz sestdienu.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas, tāds, kam raksturīga gāzelēšanās (piemēram, par gaitu).
- glaimīgs Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- glaims Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- pieglaimīgs Tāds, kas glaimo; tāds, kas cenšas iztapt.
- iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- populārs Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- smags Tāds, kas iedarbojas ļoti nevēlami (par laikapstākļiem); tāds, kad pastāv ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- rītējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu.
- vakardienējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. vakardien; tāds, kas attiecas uz vakardienu.
- ar asinīm iegūts tāds, kas iegūts, izcīnīts sīvās cīņās, pat ziedojot dzīvību.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
- pagājušgada Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- pagājušgadējais Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- pagāšgada Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- pagāšgadējais Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- pērnājais Tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- atspere Tāds, kas ierīkots ar atsperēm; tāds, kam ir atsperes.
- iniciatīvs Tāds, kas ierosina; tāds, kas aktīvi virza; ierosmes bagāts.
- transkortikāls Tāds, kas iet cauri garozai; tāds, kas attiecas uz sakariem starp atsevišķiem smadzeņu garozas apvidiem.
- retrocedents Tāds, kas iet mazumā, atkāpjas; tāds, kas pazūd no virsmas.
- pārrobežu tāds, kas iet pāri robežām, tās pārsniedz.
- dorsoventrāls tāds, kas iet virzienā no mugurpuses uz priekšpusi.
- nootropisks tāds, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
- federatīvs tāds, kas ietilpst federācijā (2).
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1); tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- abējs tāds, kas ietver abas iespējas; abējāds
- perlingvāls Tāds, kas ievadāms cauri mēlei, piem., medikaments, ko resorbē mēles gļotāda.
- disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu 2; tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
- četrdienu Tāds, kas ilgst četras dienas; tāds, kas paredzēts četrām dienām.
- četrnedēļu Tāds, kas ilgst četras nedēļas; tāds, kas paredzēts četrām nedēļām.
- četrgadu Tāds, kas ilgst četrus gadus, tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
- četrgadīgs Tāds, kas ilgst četrus gadus; tāds, kas paredzēts četriem gadiem.
- četrmēnešu Tāds, kas ilgst četrus mēnešus; tāds, kas paredzēts četriem mēnešiem.
- daudzgadu Tāds, kas ilgst daudzus gadus; tāds, kas paredzēts daudziem gadiem.
- desmitgadīgs Tāds, kas ilgst desmit gadus; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
- desmitgadu Tāds, kas ilgst desmit gadus; tāds, kas paredzēts desmit gadiem.
- deviņgadīgs Tāds, kas ilgst deviņus gadus; tāds, kas paredzēts deviņiem gadiem.
- divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas; tāds, kas paredzēts divām dienām.
- divnedēļu Tāds, kas ilgst divas nedēļas; tāds, kas paredzēts divām nedēļām.
- divpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst divpadsmit gadus; tāds, kas paredzēts divpadsmit gadiem.
- divgadīgs Tāds, kas ilgst divus gadus; tāds, kas paredzēts diviem gadiem.
- divgadu Tāds, kas ilgst divus gadus; tāds, kas paredzēts diviem gadiem.
- divmēnešu Tāds, kas ilgst divus mēnešus; tāds, kas paredzēts diviem mēnešiem.
- piecdienu Tāds, kas ilgst piecas dienas; tāds, kas paredzēts piecām dienām.
- piecnedēļu Tāds, kas ilgst piecas nedēļas; tāds, kas paredzēts piecām nedēļām.
- piecgadīgs Tāds, kas ilgst piecus gadus; tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
- piecgadu Tāds, kas ilgst piecus gadus; tāds, kas paredzēts pieciem gadiem.
- piecmēnešu Tāds, kas ilgst piecus mēnešus; tāds, kas paredzēts pieciem mēnešiem.
- pusotrgadīgs Tāds, kas ilgst pusotra gada; tāds, kas paredzēts pusotram gadam.
- septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
- septiņnedēļu Tāds, kas ilgst septiņas nedēļas; tāds, kas paredzēts septiņām nedēļām.
- septiņgadīgs Tāds, kas ilgst septiņus gadus; tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
- septiņgadu Tāds, kas ilgst septiņus gadus; tāds, kas paredzēts septiņiem gadiem.
- septiņmēnešu Tāds, kas ilgst septiņus mēnešus; tāds, kas paredzēts septiņiem mēnešiem.
- sešdienu Tāds, kas ilgst sešas dienas; tāds, kas paredzēts sešām dienām.
- sešnedēļu Tāds, kas ilgst sešas nedēļas; tāds, kas paredzēts sešām nedēļām.
- sešgadīgs Tāds, kas ilgst sešus gadus; tāds, kas paredzēts sešiem gadiem.
- sešmēnešu Tāds, kas ilgst sešus mēnešus; tāds, kas paredzēts sešiem mēnešiem.
- trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas; tāds, kas paredzēts trim dienām.
- trīsgadīgs Tāds, kas ilgst trīs gadus; tāds, kas paredzēts trim gadiem.
- trīsgadu Tāds, kas ilgst trīs gadus; tāds, kas paredzēts trim gadiem.
- trīsmēnešu Tāds, kas ilgst trīs mēnešus; tāds, kas paredzēts trim mēnešiem.
- trīsnedēļu Tāds, kas ilgst trīs nedēļas; tāds, kas paredzēts trim nedēļām.
- vairākdienu Tāds, kas ilgst vairākas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām dienām.
- vairāknedēļu Tāds, kas ilgst vairākas nedēļas; tāds, kas paredzēts vairākām nedēļām.
- daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
- sekulārs Tāds, kas ilgst vairākus gadsimtus; tāds, kas ir paredzēts vairākiem gadsimtiem.
- vairākmēnešu Tāds, kas ilgst vairākus mēnešus; tāds, kas paredzēts vairākiem mēnešiem.
- vienpadsmitgadīgs Tāds, kas ilgst vienpadsmit gadus; tāds, kas paredzēts vienpadsmit gadiem.
- viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai; arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
- mūžilgs tāds, kas ilgst visu mūžu.
- viengada Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu; tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- viengadējs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu; tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- viengadīgs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu.; tāds, kas paredzēts vienam gadam.
- zūdīgs Tāds, kas ilgstoši nepastāv, tāds, kas paiet, izbeidzas.
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši pastāv, eksistē; tāds, kas ilgstoši nemaina savas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
- savs Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
- izeja Tāds, kas ir (kā) pamatā, tāds, kas noder par (kā) pamatu.
- piederīgs Tāds, kas ir (kā) sastāvdaļa, piederums; tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko).
- raksturīgs tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- sūnains Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
- pastalains Tāds, kas ir apāvis pastalas; tāds, kuram kājās pastalas.
- brīnumains tāds, kas ir apbrīnu raisošs
- radžots tāds, kas ir apgādāts ar radzēm.
- lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu); tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
- apvainots tāds, kas ir apvainots
- maskots Tāds, kas ir ar (sejas) masku; tāds, kas ir tērpies (kādā) maskā.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiālu rīkojumu aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek konspiratīvi, slepus no varas iestādēm.
- brīvlaistais Tāds, kas ir atlaists brīvībā; tāds, kas ir atbrīvots (no darba, mācībām u. tml.).
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē); tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- pretimnākošs Tāds, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs (kādam); tāds, kas atbalsta (kādu).
- īpašs tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
- pozitīvs Tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu; tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs.
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- slēša tāds, kas ir austs rūpniecības uzņēmumā.
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- papīrbalts tāds, kas ir balts kā papīrs.
- bezakmens Tāds, kas ir bez akmeņiem, tāds, kas nesatur akmeņus.
- nekustīgs Tāds, kas ir bez kustības; tāds, kas nemaina savu stāvokli.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- endobronhiāls tāds, kas ir bronhā, vai no bronha izejošs, piemēram, audzējs.
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pusaizmirsts Tāds, kas ir daļēji aizmirsts; tāds, ko reti atceras.
- pusgatavs Tāds, kas ir daļēji izveidots, izgatavots, tāds, kura izveide nav pabeigta.
- sprasts Tāds, kas ir darināts no lēta vai zemākas kvalitātes materiāla, izejvielām; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts.
- torņains Tāds, kas ir daudz torņu; tāds, kam ir torņi vai tornis.
- raibulis tāds, kas ir daudzkrāsains, ar dažādu krāsu laukumiem.
- ķeburains Tāds, kas ir dažādi izlocīts (piemēram, par rakstītu burtu); tāds, kam raksturīga dažādi izlocītu burtu veidošana (piemēram, par rokrakstu); arī neveikls.
- noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- ciparots tāds, kas ir digitālā formātā.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nekautrīgs Tāds, kas ir drošs, izturas uzmācīgi, traucējoši (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- praktisks Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām, tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- nespēcīgs Tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- balsnējs Tāds, kas ir gaišs vai gaišāks par apkārtējo; tāds, kas ar savu gaišumu izdalās uz tumšāka fona.
- balsnijs Tāds, kas ir gaišs vai gaišāks par apkārtējo; tāds, kas ar savu gaišumu izdalās uz tumšāka fona.
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- nesaldināts Tāds, kas ir gatavots bez saldu vielu piedevas; tāds, kam nav pievienotas saldas vielas.
- nesālīts Tāds, kas ir gatavots bez vārāmā sāls piedevas; tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
- stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāda izstrādājuma veidojums ir, parasti galvenais, elements.
- trose Tāds, kas ir gatavots no šādas virves vai virvēm; tāds, kurā šāda virve vai virves ir, parasti galvenais, elements.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu; tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- smalks Tāds, kas ir gluds, arī maigs (par ādu); tāds, kam ir gluda, arī maiga āda (par ķermeņa daļām).
- mīkstčaulīgs Tāds, kas ir gļēvs, tāds, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts.
- goda kārulis tāds, kas ir godkārīgs.
- mazticīgs Tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko), tāds, kas (ko) apšauba.
- svabads Tāds, kas ir gurdens; tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
- puspliks Tāds, kas ir ģērbies plāni, neatbilstoši laikapstākļiem; tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, nabadzīgi.
- piekļāvīgs Tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai.
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
- pavecs Tāds, kas ir iegādāts pirms samērā ilga laika; tāds, kas ir mazliet, daļēji nolietots.
- auzinis Tāds, kas ir iegūts no auzām; tāds, kas ir saistīts ar auzām.
- sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- komplekts Tāds, kas ir iekļauts komplektā 1 (1); tāds, kas veido komplektu 1 (1).
- savienots Tāds, kas ir iekļauts savienībā (3), tāds, kas veido savienību.
- mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
- reāls Tāds, kas ir iespējams; tāds, kas var drīz piepildīties.
- pārliels tāds, kas ir ievērojami lielāks par parasto.
- vecs Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu).
- adjektīvisks Tāds, kas ir īpašības vārds; tāds, kas lietots īpašības vārda funkcijā.
- prominents Tāds, kas ir izcili nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; tāds, kam ir maza vērtība.
- iespējams tāds, kas ir izdarāms, kas var īstenoties.
- praktisks Tāds, kas ir izdevīgi izmantojams kādam nolūkam, tāds, kas rada kādu labumu.
- stādāms Tāds, kas ir izdevīgs (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- metālisks Tāds, kas ir izgatavots no metāla; tāds, kura sastāvā ir metāls.
- precīzijas Tāds, kas ir izgatavots precīzi, tāds, kas darbojas precīzi (piemēram, par aparātiem, instrumentiem).
- paštaisīts Tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots.
- stādāms Tāds, kas ir izmantojams stādīšanai (par augiem, to daļām).
- nekvalitatīvs Tāds, kas ir izpildīts, izgatavots zemā kvalitātē; tāds, kam ir zema kvalitāte.
- rakains tāds, kas ir izrakņāts, izdangāts.
- robains Tāds, kas ir izveidojies ar robiem, tāds, kas nav līdzens, gluds, vienlaidus.
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- reģionāls tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- pālis Tāds, kas ir izveidots uz šādiem elementiem, tāds, ko balsta šādi elementi (par celtni, konstrukciju).
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
- sīks Tāds, kas ir izvērsts ļoti vāji, rada nenozīmīgus rezultātus (par darbību, norisi); tāds, kam ir samērā neliels apjoms (piemēram, par darbu).
- operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties; tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
- steidzams Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1).
- rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
- grantains Tāds, kas ir klāts ar granti; tāds, kas satur granti.
- oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem; tāds, kas satur oļus.
- perlamutrots Tāds, kas ir klāts ar perlamutru; tāds, kas ir līdzīgs perlamutram.
- sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma; sārmains.
- sarmains Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma.
- sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1).
- sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- šļakatains Tāds, kas ir klāts ar šļakatām; tāds, kur rodas šļakatas.
- zvirgzdains Tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem; tāds, kas satur zvirgzdus.
- siekalains Tāds, kas ir kļuvis mitrs no siekalām; tāds, ko klāj siekalas.
- ierast Tāds, kas ir kļuvis regulārs; tāds, kas ir izveidojies par parastu.
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.); tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- komunāls Tāds, kas ir kopējs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku rīcībā, lietošanā.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- lepns Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies, tāds, kam ir labas manieres; tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.
- aprakstveida Tāds, kas ir līdzīgs aprakstam, tāds, kas atgādina aprakstu.
- galvains Tāds, kas ir līdzīgs galvai, atgādina galvu; tāds, kam ir galvai līdzīgi veidojumi.
- kaļķains Tāds, kas ir līdzīgs kaļķiem, tāds, kas atgādina kaļķus.
- krējumveida Tāds, kas ir līdzīgs krējumam, tāds, kas atgādina krējumu.
- murgains Tāds, kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim (piemēram, par notikumu); tāds, kas izraisa mokošu, nomācošu psihisku stāvokli.
- pērtiķveida Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, tāds, kas atgādina pērtiķi.
- suņveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sunim; tāds, kas ar kādu savu pazīmi atgādina suni.
- slotains Tāds, kas ir līdzīgs zau slotai, tāds, kas atgādina zaru slotu.
- vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam; tāds, kura sastāvdaļas ir līdzvērtīgas.
- masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā; tāds, kas ir lielā (daudzumā, apjomā).
- riktīgs Tāds, kas ir likumīgās attiecībās ar kādu; tāds, kas atbilst dokumentiem.
- organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
- vijīgs Tāds, kas ir lokans (1), arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti intensīvs, ar ievērojami augstu temperatūru un izraisa nepatīkamas sajūtas (piemēram, par karstumu); tāds, kas ļoti karsē un izraisa nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- zelts tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti nelīdzens (piemēram, par zemes virsu); tāds, kura virziens bieži mainās (piemēram, par ceļu).
- svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
- ne dzīvs, ne miris tāds, kas ir ļoti pārbijies.
- milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli); milzīgs (4).
- milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
- miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
- trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- obligāts tāds, kas ir ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
- sirmvecs Tāds, kas ir ļoti vecs, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
- pilngraudu Tāds, kas ir malts no neskrotētiem graudiem (par miltiem); tāds, kas ir pagatavots no miltiem, kuri ir malti no neskrotētiem graudiem.
- viltīgs Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- patrimoniāls Tāds, kas ir mantots; tāds, kas ir saistīts ar mantošanas tiesībām.
- monolīts Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
- mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, tāds, kam ir mazas zināšanas.
- subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maigs Tāds, kas ir mīksts, gluds, līdzens (par ādu, apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir mīksta, gluda, līdzena āda, apmatojums, apspalvojums (par ķermeņa daļām).
- pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
- šķendīgs Tāds, kas ir neapmierināts, īgns; tāds, kas baras, rājas, īgnojas.
- pinkulains Tāds, kas ir negluds, nelīdzens, ar paresninājumiem (parasti par dziju); tāds, kas ir savēlies (pinkās).
- pinkulaiņš Tāds, kas ir negluds, nelīdzens, ar paresninājumiem (parasti par dziju); tāds, kas ir savēlies (pinkās).
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- dumpīgs Tāds, kas ir nemierā (ar ko), tāds, kas vēršas pret ko; tāds, kas gatavojas, arī aicina uz dumpi 1.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, tāds, kas pietiekami nenodrošina (kā) darbību (par psihi, tās funkcijām).
- noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
- nepacietīgs Tāds, kas ir nobriedis straujai plaukšanai (parasti par pumpuriem, ziediem); tāds, kurā izpaužas šāds briedums.
- ārštata Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst šīs iestādes, uzņēmuma štatos.
- ārštats Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst štatā.
- nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
- veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- labs Tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
- oficiāls Tāds, kas ir noteikts ar likumu vai valdības institūcijas, arī kādas iestādes, organizācijas lēmumu.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
- jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
- krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
- miltains Tāds, kas ir notraipīts ar miltiem; tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem.
- sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
- piķains Tāds, kas ir notriepts ar piķi; tāds, kas ir pārklāts, piesūcināts ar piķi.
- siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
- smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- puņķaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- smurguļains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
- parietāls Tāds, kas ir novietots organisma sānos; tāds, kas ir novietots galvvidū, paura rajonā.
- mazisks Tāds, kas ir nožēlojami sīkumains, niecīgs, arī zemisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu; tāds, kas aizstāv pretēju uzskatu; arī pretdarbīgs.
- problēmorientēts tāds, kas ir orientēts kādas problēmas vai problēmu klases risināšanai.
- gaiss Tāds, kas ir pacelts virs zemes; tāds, kas atrodas virs zemes.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- faktisks Tāds, kas ir pamatots ar faktiem, tāds, kas ir saistīts ar faktiem; īsts, pareizs.
- obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piemēram, par apģērbu).
- cesns Tāds, kas ir par šauru, mazu (par apģērbu, apaviem); tāds, kas cieši aptver ķermeni.
- pārcentīgs Tāds, kas ir pārāk centīgs; tāds, kas pārcenšas.
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- stādāms Tāds, kas ir paredzēts (kā) stādīšanai (par rīkiem, ierīcēm u. tml.).
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu; tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
- tāljūra Tāds, kas ir paredzēts darbībām citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās; tāds, kas pastāv, noris, darbojas citās, tālākās jūrās, okeānos, arī jūras tālās vietās.
- šaurfilma Tāds, kas ir paredzēts filmēšanai, fotografēšanai ar šādu filmu; tāds, kas ir filmēts, fotografēts uz šādas filmas.
- šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
- saimniecība tāds, kas ir paredzēts izmantošanai mājsaimniecībā.
- roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
- smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
- platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu); tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
- sods Tāds, kas ir paredzēts soda izpildei; tāds, kas ir saistīts ar soda izpildi.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- mācība Tāds, kas ir paredzēts šādam procesam, izmantojams šādā procesā, tāds, kur notiek šāds process.
- sagatavošana tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu kvalifikācijai, eksāmenam vai citam notikumam.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- pārkarens Tāds, kas ir pārkāries (par augiem, to daļām); tāds, kas veido pārkāri.
- krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
- kreļļains Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm; tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem.
- medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
- spangains tāds, kas ir pārklāts ar pūslīšiem.
- putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām.
- putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
- rasots Tāds, kas ir pārklāts ar rasu; tāds, kur ir rasa; rasains.
- rasains Tāds, kas ir pārklāts ar rasu; tāds, kur ir rasa.
- sērksnains tāds, kas ir pārklāts ar sērsnu.
- sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
- sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
- sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- eļļains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi.
- naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
- taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem; tāds, kam ir tauku traipi.
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- labticīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām tiesībām un iespējām, nezinot par pastāvošiem šķēršļiem
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā; tāds, kas izturas, rīkojas noteikti, droši, bez šaubīšanās.
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brīnumains tāds, kas ir pārsteidzošs, dīvains
- miegains Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs; tāds, kam nav ierosmes.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vispēdīgais Tāds, kas ir pats pēdējais; tāds, kas attiecas uz pašu pēdējo.
- nepietiekams Tāds, kas ir pavājināts, tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
- pēdējais Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
- nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam; tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
- sirms Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
- beidzamais Tāds, kas ir pie laika vai iespēju robežas, tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma.
- šīlaika tāds, kas ir piederīgs tagadnei, mūsdienām.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
- audžu- Tāds, kas ir pieņemts audzināšanā; tāds, kas ir (kādu) pieņēmis audzināšanā.
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- piesārtis Tāds, kas ir piesarcis; tāds, kas ir kļuvis sārts.
- deportētais tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- tīrs Tāds, kas ir pilnīgi derīgs elpošanai, tāds, kurā nav nevēlamu piemaisījumu (par gaisu).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- dvingains Tāds, kas ir pilns dvingas, tvana, tāds, kurā ir dvinga, tvans.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- rudimentārs tāds, kas ir pirmsākuma, dīgļa stadijā.
- bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
- (ar) asinīm slacīts tāds, kas ir prasījis cilvēku dzīvības.
- šķērstijs tāds, kas ir pretī (kam).
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
- stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
- pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
- bronhovaskulārs tāds, kas ir raksturīgs bronhiem, asinsvadiem un limfvadiem, vai arī uz tiem attiecīgs.
- eņģelisks Tāds, kas ir raksturīgs eņģelim, tāds, kas piemīt eņģelim.
- karikatūrisks Tāds, kas ir raksturīgs karikatūrai (1), tāds, kas ietver sevī karikatūras (1) elementus.
- karikatūrisks Tāds, kas ir raksturīgs karikatūrai (3), tāds, kas ietver sevī karikatūras (3) elementus.
- lauciniecisks Tāds, kas ir raksturīgs lauku iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas lauku iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- mazpilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs mazpilsētu iedzīvotājiem; tāds, kurā izpaužas mazpilsētu iedzīvotājiem raksturīgas īpašības.
- meitisks Tāds, kas ir raksturīgs meitām, sievietēm; tāds, kas piemīt meitām, sievietēm.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- mongoloidāls tāds, kas ir raksturīgs mongoloīdajai rasei.
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam brīdim, laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo brīdi, laika posmu; pašreizējais.
- tagadējais Tāds, kas ir raksturīgs pašreizējam laika posmam; tāds, kas attiecas uz pašreizējo laika posmu; mūsdienu.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
- stiklains Tāds, kas ir raksturīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu.
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam; tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- zemniecisks Tāds, kas ir raksturīgs zemniekiem; tāds, kurā izpaužas zemniekiem raksturīgas īpašības.
- zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
- hektogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots hektogrāfam; tāds, kas iegūts, pavairojot ar hektogrāfu.
- šapirogrāfisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemērots šapirogrāfam; tāds, kas ir iegūts, pavairojot ar šapirogrāfu.
- rupjš Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām); arī ass 1 (4).
- vienplates tāds, kas ir realizēts uz vienas plates.
- vienkristāla tāds, kas ir realizēts vienā kristālā.
- neparasts Tāds, kas ir reti sastopams, vērojams; tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama.
- mežģīņains Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- mežģīņots Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika; tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- pusprecēts tāds, kas ir saderinājies, bet ilgstoši nav apprecējies.
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko veikt).
- piekdienējs Tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu.
- piektdienējs Tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu.
- neaizskarams Tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot.
- reliktveida Tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā; tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- apgriezti proporcionāls tāds, kas ir saistīts apgrieztā proporcionalitātē.
- spraigs Tāds, kas ir saistīts ar aktīva, koncentrētu, arī strauju darbību, procesu u. tml., tāds, kurā izpaužas šāda darbība, process u. tml.
- perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni; tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
- tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni; tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
- būtisks tāds, kas ir saistīts ar būtību; tāds, kurā izpaužas būtība.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- antihernhūtisks Tāds, kas ir saistīts ar cīņu pret hernhūtismu; tāds, kam ir negatīva attieksme pret hernhūtismu.
- riskants Tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām; tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju.
- sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm, darbībām (piemēram, mājsaimniecībā); tāds, kas ir paredzēts lietošanai, izmantošanai ikdienas dzīvē (piemēram, mājsaimniecībā).
- industriāls Tāds, kas ir saistīts ar industrializāciju; tāds, kurā realizēta industrializācija.
- infekciozs Tāds, kas ir saistīts ar infekciju; tāds, kas izraisa infekciju.
- inteliģents Tāds, kas ir saistīts ar inteliģenci (2); tāds, kur nepieciešama inteliģence (2).
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju; tāds, kas atbilst kādas partijas principiem, pamatnostādnēm.
- katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu; tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
- kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
- kļūmīgs Tāds, kas ir saistīts ar kļūmi (1); tāds, ko izraisa kļūme (1).
- kņadīgs Tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
- ļauns Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tāds, kas izraisa ko ļoti nevēlamu.
- raižpilns Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu (par laikposmu); tāds, kas izraisa raizes.
- nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu; tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
- attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to; tāds, kas ir vajadzīgs, piemērots kam.
- pabēdīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu; tāds, kas izraisa nelielas bēdas; samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
- reaktīvs Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa impulsa maiņu, kura rodas masas zuduma dēļ; tāds, kurā izmanto šādu impulsa maiņu.
- laboratorisks Tāds, kas ir saistīts ar laboratoriju; tāds, kas ir veikts, arī iegūts laboratorijā.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī bīstams dzīvībai; tāds, kas ir saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- līgumisks Tāds, kas ir saistīts ar līgumu; tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
- mehānisks Tāds, kas ir saistīts ar mehānismu (1); tāds, kas darbojas ar mehānisma (1) palīdzību.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- patriotisks Tāds, kas ir saistīts ar patriotismu; tāds, kurā izpaužas patriotisms.
- iekšējs Tāds, kas ir saistīts ar personību, raksturu, psihiskām norisēm; tāds, kas pastāv, norisinās psihē.
- viņš Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
- polimērisks Tāds, kas ir saistīts ar polimēriem, tiem raksturīgs; tāds, kas ir izgatavots no polimēriem.
- utilitārs Tāds, kas ir saistīts ar priekšstatiem par praktisku derīgumu, izmantojumu; tāds, kas vērsts uz (parasti šauri) praktisku, konkrētu derīgumu, izmantojumu.
- problēmveida Tāds, kas ir saistīts ar problēmu; tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes; arī problēmisks.
- literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
- mans Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju; tāds, kas izriet no runātāja.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar slimību, tāds, ko izraisa slimība (piemēram, par organisma stāvokli, procesiem organismā).
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar smagiem, sāpīgiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa smagu, sāpīgu pārdzīvojumu.
- stacionārs tāds, kas ir saistīts ar stacionāru^1^ (1), tāds, ko veic stacionārā^1^ (1); pretstats: ambulatorisks.
- masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu; tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
- sākums Tāds, kas ir saistīts ar šādu posmu, mirkli; tāds, kas pastāv, noris šādā posmā, mirkli.
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi; tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
- laime Tāds, kas ir saistīts ar šādu stāvokli; tāds, kas izraisa šādu stāvokli.
- noteka Tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu; tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai.
- ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu; tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
- tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto; tāds, kas izriet no uzrunātā.
- tieši proporcionāls tāds, kas ir saistīts tiešā proporcionalitātē.
- privāts Tāds, kas ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individualitāti, tāds, kas ir raksturīgs atsevišķam cilvēkam individuāli; arī personisks (2).
- pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- ķumpīgs Tāds, kas ir salīcis, sakumpis; tāds, kam ir kūkums mugurā.
- organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
- krietns Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- vājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kā neiegūst lielu ražu.
- pavājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kura iegūst samērā nelielu ražu.
- paskops Tāds, kas ir samērā vienveidīgs, kam ir samērā maz īpatnību; tāds, kam ir samērā maz sastāvdaļu.
- kārtīgs Tāds, kas ir samērā, arī pietiekami labs, tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (piemēram, par priekšmetiem).
- pats par sevi saprotams tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
- legāls Tāds, kas ir saskaņā ar likumu un atļauts ar oficiālu rīkojumu; tāds, kas nav oficiāli aizliegts.
- uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pusgatavs Tāds, kas ir sasniedzis daļēju briedumu, tāds, kas nav pilnīgi nobriedis, nogatavojies (par augļiem, seklām).
- pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
- pinkains Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.); tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
- norobežots Tāds, kas ir savrups, tāds kam nav saiknes (ar ko).
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- reciproks Tāds, kas ir savstarpēji saistīts, arī atbilstošs; tāds, kas ko savstarpēji saista.
- saderīgs Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs, tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
- žuburaiņš Tāds, kas ir sazarojies, zarots; tāds, kas ir sakuplojis.
- vecs Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
- lielisks Tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda attīstība.
- krūzots Tāds, kas ir sīki viļņots (piemēram, par lapām, ziediem); tāds, kam, piemēram, lapas, ziedi, ir sīki viļņoti (par augiem).
- mīlīgs Tāds, kas ir silts, patīkams, tāds, kas nav ass, skarbs (par parādībām dabā).
- vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
- nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts; tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- zemletes Tāds, kas ir slepens, nelegāls, tāds, kas noris slepeni, nelegāli (parasti tirdzniecībā, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu).
- kriminālsodāms tāds, kas ir sodāms atbilstoši krimināllikumam.
- ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
- veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts tāds, kurā nav slimības procesu (par augiem, to daļām).
- dzīvīgs Tāds, kas ir spējīgs dzīvot, pastāvēt (parasti par augiem); tāds, kas ilgi saglabā spēju dzīvot (parasti par augiem).
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzīts prom no kāda centra vai uz to; tāds, kas ir saistīts ar rādiusu, tāds, kam ir rādiusa virziens.
- tumšs Tāds, kas ir stipri piesātināts, tāds, kam ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums (par krāsu, tās toni); tāds, kura krāsa ir stipri piesātināta, tāds, kura krāsai ir melnas vai tai līdzīgas krāsas piejaukums.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru); tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- jūsāds Tāds, kas ir tāds pats vai līdzīgs, kā jūsējs.
- jūsejāds Tāds, kas ir tāds pats vai līdzīgs, kā jūsējs.
- jūsējāds Tāds, kas ir tāds pats vai līdzīgs, kā jūsējs.
- tālskanīgs Tāds, kas ir tālu uztverams (par skaņu); tāds, kur tālu izplatās skaņas (par vietu, vidi).
- plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
- karstasinīgs Tāds, kas ir temperamentīgs, kaislīgs; tāds, kam ir ļoti straujš raksturs.
- kostimēts Tāds, kas ir tērpts kostīmā (2); tāds, kas ir ģērbies īpašā tērpā.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā); tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
- nenogurdināms Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt; tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
- neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst; tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
- neapslāpējams tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- nepietiekams Tāds, kas ir tikai daļēji paveikts, izpildīts; tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
- smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
- pēdējais Tāds, kas ir tikko pagājis (par laikposmu); tāds, kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
- trapecoidāls Tāds, kas ir trapece (1); tāds, kam ir trapeces (1) forma.
- korpulents Tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
- demokrātisks Tāds, kas ir tuvs plašām tautas masām; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
- pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei, tāds, kas ir tikko dzīvs.
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi; tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
- kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas.
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- trafarets tāds, kas ir veidots ar trafareta 1(1) palīdzību; arī šablonisks (1).
- trafarets tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, sava biežuma dēļ apnīkstošs; šablonisks (2).
- šablonisks tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, sava biežuma dēļ apnīkstošs.
- hronoloģisks Tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību.
- manīgs Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara; izveicīgs.
- manīgs Tāds, kas ir vērīgs, tāds, kas ātri ko pamana, uztver (par cilvēkiem).
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- antiļeņinisks Tāds, kas ir vērsts pret ļeņinismu; tāds, kas ir pretrunā ar ļeņinismu.
- pretmarksistisks Tāds, kas ir vērsts pret marksismu; tāds, kas ir pretrunā ar marksismu; antimaiksistisks.
- antimarksistisks Tāds, kas ir vērsts pret marksismu; tāds, kas ir pretrunā ar marksismu; pretmarksistisks.
- antimateriālistisks Tāds, kas ir vērsts pret materiālismu; tāds, kas ir pretrunā ar materiālismu.
- antipartejisks Tāds, kas ir vērsts pret politiskas partijas idejiskajiem un organizatoriskajiem principiem; tāds, kas ir pretrunā ar šiem principiem.
- pretsabiedrisks Tāds, kas ir vērsts pret sabiedrības interesēm; tāds, kas ir naidīgs sabiedrībai.
- atpakaļvērsts tāds, kas ir vērsts pretējā virzienā.
- pretējs Tāds, kas ir vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens ir vērsts pretī (kam).
- turpvērsts tāds, kas ir vērsts projām, noteiktā virzienā.
- retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
- retrogrāds Tāds, kas ir vērsts uz pagātni, tāds, kurā dominē pagātnes elementi.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- ridens tāds, kas ir viegli pārvietojams, nav piestiprināts.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- sprasts Tāds, kas ir vienkārši pagatavots; tāds, kam maz aizdara pievienots (par ēdienu).
- obligāts tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt.
- pelēcīgs Tāds, kas ir vienmuļš, neizteiksmīgs, ikdienišķs; tāds, kas neizraisa interesi.
- viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām; tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
- virsējs Tāds, kas ir virspusē; tāds, kas skar (kā) virspusi.
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- pirmais Tāds, kas ir zemākas pakāpes, arī tāds, kas ir nenozīmīgāks (par ko citu līdzīgu).
- prosts Tāds, kas ir zemas kvalitātes; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts.
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- izcilīgs Tāds, kas izceļas (izvirzās) uz āru, tāds, kas izspiežas (uz āru).
- kareivīgs Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā; tāds, kas daudz karo; tāds, kam ir tieksme karot.
- agresīvs tāds, kas izdara [agresiju]{s:758}; tāds, kam ir tieksme uz agresiju
- nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību; tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
- vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
- svētbijīgs Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs.
- neveikls Tāds, kas izjūt kautrību, mulsumu, tāds, kas izturas, rīkojas, runā nedroši, bikli.
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba; arī skaudīgs.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
- priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
- raizīgs Tāds, kas izjūt raizes; tāds, kas raizējas (par kādu, ko).
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izliksis Tāds, kas izliekas citāds nekā ir, liekulis, svētulis.
- pilnekrāna tāds, kas izmanto visu ekrāna laukumu.
- polioklastisks Tāds, kas iznīcina nervu sistēmas pelēko vielu; tāds, kas attiecas uz poliomielīta, epidēmiskā encefalīta un trakumsērgas vīrusiem.
- ekstratekstuāls tāds, kas izpaužas ārpus konkrētā teksta - piemēram, preses relīzēs, grāmatu reklāmā, kritikā, intervijās.
- milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā; ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām); milzīgs (5).
- viegls Tāds, kas izpaužas mazā mērā, tāds, kas nav intensīvs, enerģisks (par darbību, norisi).
- nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
- brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
- dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti, tāds, kam ir interesants saturs (par runu, izteikumiem).
- netiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību; tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība.
- tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
- multiprogrammu tāds, kas izpilda vairākas programmas.
- tāls Tāds, kas izplatās no samērā liela attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā lielā attālumā (parasti par skaņu, gaismu); tāds, kas ir uztverams no samērā liela attāluma.
- tuvs Tāds, kas izplatās no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu); tāds, kas ir uztverams no samērā maza attāluma.
- brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz; tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē; izcils, brīnumains.
- dzēlīgs Tāds, kas izraisa asu kairinājumu (acīs); tāds, kas uzbudina (piemēram, par krāsām, gaismu).
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- baismīgs Tāds, kas izraisa drūmas, nomācošas izjūtas; tāds, kas izraisa lielas bailes; briesmīgs, drausmīgs.
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
- šaušalīgs Tāds, kas izraisa fiziskas mokas; tāds, kas izraisa mokošas ciešanas.
- šausmīgs Tāds, kas izraisa fiziskas mokas; tāds, kas izraisa mokošas ciešanas.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
- labvēlīgs Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu; tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
- konfliktējošs Tāds, kas izraisa konfliktu; tāds, kurā ir konflikts; tāds, starp ko ir konflikts.
- mutagēnisks Tāds, kas izraisa mutācijas; tāds, kas attiecas uz mutāciju.
- nāvīgs Tāds, kas izraisa nāvi; tāds, kas ir ļoti bīstams dzīvībai.
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu; tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
- skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
- samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
- maigs Tāds, kas izraisa patīkamas sajūtas, tāds, kas nekairina vai kairina viegli (piemēram, par vielām, to īpašībām).
- sapnīgs tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas, kas tiek idealizēts
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- rūgts Tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu.
- nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu; tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- sāpīgs Tāds, kas izraisa, piemēram, ar nelaimi, vilšanos, aizvainojumu saistītu dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli; tāds, kas ir saistīts, piemēram, ar nelaimes, vilšanās, aizvainojuma izjūtu (par psihisku stāvokli).
- beigts kas beigts tāds, kas izskatās (arī izliekas) nedzīvs.
- sudrabzeltains tāds, kas izskatās sudraba un zelta krāsā.
- infrahromatisks tāds, kas izstaro vai reaģē uz infrasarkano starojumu.
- mazproduktīvs Tāds, kas izstrādā maz produkcijas; tāds, kas nenodrošina lielu produkciju.
- izšķērdīgs Tāds, kas izšķērdē; tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
- hiperehogēns tāds, kas izteikti atstaro (ultrasonogrāfijā).
- vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti; arī tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
- dauzonīgs Tāds, kas izturas kā dauzoņa; tāds, kurā izpaužas dauzoņām raksturīgas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas izturas laipni, ar cieņu, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- slauns Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
- jauks Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi; tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
- bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, asi, arī neiecietīgi; tāds, kas iedveš bailes.
- īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi; tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
- nevērīgs Tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem).
- nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- netikumīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām; tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
- caurejošs tāds, kas izveidojies vai izplatās (kam) cauri.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem; tāds, kas attiecas uz federāciju (2).
- federatīvs tāds, kas izveidots uz federācijas (2) pamatiem.
- vecs Tāds, kas jau pirms ilgāka laika ir ienācies, nobriedis; tāds, kas ir novākts iepriekšējā gadā.
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs.
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nepavājinās (piemēram, par smaržu); tāds, kas neizgaist, neizzūd.
- neizsīkstošs Tāds, kas jūtami nesamazinās (par kādu krājumu); tāds, kas nebeidz pastāvēt.
- paklausīgs Tāds, kas kādas iedarbības rezultātā viegli maina stāvokli (piemēram, par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- krājaizdevu Tāds, kas kārto kredītdarījumus un citas finansiālas operācijas, darbojoties uz kooperatīviem pamatiem (par iestādi, organizāciju).
- en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt.
- sebulis Tāds, kas kavējas; tāds, kas iet savrup no citiem.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas (4).
- mēms Tāds, kas klusē, tāds, kas ir mazrunīgs.
- mainīgs Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas.
- apskaidrots Tāds, kas kļuvis mierīgs, cildens; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pumpots tāds, kas kļuvis pumpots, tulznains.
- kārtains Tāds, kas kļuvis raupjš (parasti no vēja) un lobās (par ādu); tāds, kura āda kļuvusi raupja (parasti no vēja) un lobās (par seju).
- uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj, uztiepjas; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
- sabiedrisks Tāds, kas ko veic brīvprātīgi, bez atlīdzības, tāds, kas ir saistīts ar brīvprātīgu, bezatlīdzības darbību kādas cilvēku grupas, kāda kolektīva kultūras, sadzīves u. tml.
- līdzatkarīgs tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piemēram, alkoholisma) ietekmei.
- abpusējs Tāds, kas kopējs kā vienai, tā otrai pusei; savstarpējs; tāds, kas atrodas, notiek abās pusēs.
- homohromisks Tāds, kas krāsojas tādā pašā krāsā, kā lietotā krāsviela, piem., viens no siekalu dziedzeru diviem serozo šūnu tipiem.
- veikls Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
- veikls Tāds, kas kustas ātri, precīzi (par dzīvniekiem); tāds, kura kustības ir ātras, precīzas.
- perpetuum mobile tāds, kas kustas mūžīgi; prktiski nerealizējams "mūžīgais dzinējs", kura iespējamība ir pretrunā ar fizikas pamatlikumiem.
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- atcerīgs Tāds, kas labi atceras; tāds, kas iegaumē un neaizmirst.
- skatīgs tāds, kas labi izskatās.
- uz ausīm kritis tāds, kas labi nedzird.
- lietpratīgs Tāds, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); tāds, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo; tāds, kam ir tieksme pakalpot.
- viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- nedziestošs Tāds, kas laika gaitā neizzūd; tāds, kas vienmēr saglabājas.
- laipotājs Tāds, kas laipo; tāds, kas vairās iet tiešu ceļu.
- caurspīdīgs Tāds, kas laiž cauri gaismas starus; tāds, kam var redzēt cauri.
- ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
- deltoīds tāds, kas līdzīgs burtam delta, piem., deltveida muskulis.
- dzīvs Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
- mamilārs Tāds, kas līdzīgs krūtsgalam; tāds, kas attiecas uz krūtsgalu.
- skolekoīds Tāds, kas līdzīgs tārpam; tāds, kas līdzīgs skoleksam.
- vissezonas Tāds, kas lietojams visās sezonās; tāds, kas paredzēts visām sezonām.
- luminiscents Tāds, kas luminiscē; tāds, kurā izmantota luminiscence.
- daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt uz ko; tāds, kurā izpaužas solījumi.
- piekļāvīgs Tāds, kas ļauj sevi piekļaut; tāds, kas piekļaujas (1).
- kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam); tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
- šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu; tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops.
- rijīgs Tāds, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
- stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- kliedzošs tāds, kas ļoti satrauc, arī izraisa sašutumu (parasti par faktu, notikumu).
- galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass.
- mānīgs Tāds, kas māna, maldina; tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
- nekustīgs Tāds, kas maz darbojas, pārvietojas (par cilvēku); tāds, kas izturas pret visu vienaldzīgi, pasīvi.
- mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mazkustīgs Tāds, kas maz pārvietojas, tiek pārvietots (piemēram, par priekšmetiem, vielām); tāds, kas maz maina stāvokli, formu.
- mazvārdīgs Tāds, kas maz runā; tāds, kas lieto maz vārdu.
- antiholagons Tāds, kas mazina žults izvadi; tāds, kas vājina aknu funkciju.
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- rēcīgs tāds, kas mēdz daudz kliegt.
- skrējīgs Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
- runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt; tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
- apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām, kas ir saistīts ar pārdomām.
- pucīgs Tāds, kas mēdz greznoties, rotāties, glīti ģērbties; tāds, kam patīk greznoties, rotāties, glīti ģērbties.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
- lodains Tāds, kas mēdz lodāt; tāds, kas daudz staigā, kustas.
- škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
- piekasīgs Tāds, kas mēdz saskatīt sīkas kļūdas, trūkumus un norādīt uz tiem; tāds, kas izraisa strīdu.
- klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot; arī tāds, kas mēdz sūdzēties; arī pļāpīgs.
- iepriekšminētais tāds, kas minēts, aprakstīts iepriekš
- niktalops tāds, kas naktī redz labāk nekā dienā.
- nepiederīgs Tāds, kas nav (piemēram, kādas sabiedrības, kolektīva) loceklis, tāds, kuru nesaista nekas kopīgs (ar šo sabiedrību, kolektīvu).
- svabads Tāds, kas nav aizņemts; tāds, ko pašlaik neizmanto; brīvs (7).
- rāms Tāds, kas nav aktīvs, enerģisks, arī agresīvs; tāds, kas samierinās ar ko, pakļaujas kam.
- skaidrā prātā Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
- skaidrs Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
- drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
- nedzīvs Tāds, kas nav apdzīvots, tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz (par teritoriju).
- neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres; tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
- mašīnneatkarīgs tāds, kas nav atkarīgs no mašīnas (piemēram, skaitļotāja).
- aizliegt tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu; tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam.
- vienkāršs Tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.); caurredzams.
- abiogēnisks Tāds, kas nav cēlies no dzīva organisma, tāds, kam ir neorganiska cilme.
- nedeterminēts tāds, kas nav cēloniski nosacīts.
- vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
- nedestruktīvs tāds, kas nav destruktīvs.
- sauss Tāds, kas nav emocionāls, tāds, kas ir atturīgs, izturas bez sirsnības.
- nehomogēns tāds, kas nav homogēns; heterogēns.
- īsts tāds, kas nav iedomāts, šķietams, nav attēls, modelis, bet pastāv īstenībā; reāls.
- svabads Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts; tāds, kas noris bez kavēkļiem; brīvs (4).
- brīvs Tāds, kas nav ierobežots vai aizliegts; tāds, kas noris bez kavēkļiem.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu); tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- ārpusparlamenta tāds, kas nav ievēlēts parlamentā.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- puspolis tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties.
- švaks Tāds, kas nav izaudzis pietiekamā daudzumā, vēlamā lielumā; tāds, kuram trūkst vēlamo īpašību; panīcis.
- nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
- tvirsts tāds, kas nav izgulējies un krīt no kājām.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- noslēpumains tāds, kas nav izprotams, savāds, arī tāds, kam ir daudz noslēpumu (par cilvēku)
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- caurkrist Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
- švaks Tāds, kas nav izturīgs; tāds, kas ātri nolietojas.
- mazs Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
- rudimentārs Tāds, kas nav līdz galam attīstīts, tāds, kas pakāpeniski izzūd (par organisma daļām).
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam izstrādāts, izveidots; tāds, kas ir nepilnīgi izstrādāts, izveidots.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam izveidojies, tāds, kas ir nepilnīgi izveidojies.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
- nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs; tāds, kurā kādas sastāvdaļas nav līdzvērtīgas.
- gaisīgs Tāds, kas nav masīvs, tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve.
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvniekiem, to ķermeņa dalām); tāds, kas nav aplipis, piemēram, ar smiltīm, dubļiem (par augiem, to daļām).
- fakultatīvs Tāds, kas nav obligāts, tāds, ko var brīvi izvēlēties.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts.
- negaidīts Tāds, kas nav paredzēts; tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu.
- sliktans tāds, kas nav pavisam slikts.
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem); tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
- vārgs Tāds, kas nav pietiekami attīstījies, tāds, kas nav stiprs, stingrs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- vājš Tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās).
- nekomplekts Tāds, kas nav pilnā skaitā, tāds, kas neveido pilnu komplektu.
- pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
- aptuvens tāds, kas nav pilnīgi noteikts, precīzs.
- kvaziperiodisks Tāds, kas nav pilnīgi periodisks, tāds, kura periodi samērā mazliet atšķiras.
- nekronēts Tāds, kas nav pilnvarots veikt (ko, piemēram, kādu amatu); tāds, kas ir patvaļīgi ieņēmis (piemēram, kādu amatu).
- rupjš Tāds, kas nav plāns, arī nav piekļāvīgs (salīdzinājumā ar ko tādu pašu, līdzīgu) - piemēram, par auga daļām.
- piezemēts tāds, kas nav pretenciozs; parasts, ikdienišķs.
- nesēlisks Tāds, kas nav raksturīgs sēļu valodai, nav saistīts ar to; tāds, kas nav raksturīgs sēļiem.
- kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks; tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību; tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- nevainīgs Tāds, kas nav saistīts ar ko nevēlamu, nosodāmu, tāds, kas neizraisa nekā nevēlama, nosodāma.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- nemonetārs tāds, kas nav saistīts ar naudu.
- bezsāpju Tāds, kas nav saistīts ar sāpēm, tāds, kas nerada sāpes; tāds, kur novērsta sāpju rašanās iespēja.
- ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu; tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā; tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
- beztelpisks Tāds, kas nav saistīts ar telpu, tāds, kas neeksistē telpā.
- laimīgs Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
- vienpatnīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
- vienpatīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
- atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām.
- viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu); tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
- vaļējs Tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu; tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu).
- pusvaļīgs Tāds, kas nav sevišķi aizņemts, nodarbināts; tāds, kam nav sevišķi daudz darba.
- neliels Tāds, kas nav sevišķi plaši izvērsts, tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neizpaužas pilnīgi raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
- atklāts Tāds, kas nav slēpts, maskēts; tāds, kas neslēpjas, nemaskējas; neslēpts.
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots; tāds, kam ir laba veselība (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vesals Tāds, kas nav slims; tāds, kas ir izārstējies vai izārstēts; tāds, kam ir laba veselība.
- parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
- vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes, intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- maigs Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains, tāds, kas izraisa komforta izjūtu (par krāsām, gaismu).
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, raupjš (par ādu); tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
- gaišs Tāds, kas nav tumšā krāsā, tāds, kas ir samērā caurspīdīgs.
- nekultivēts Tāds, kas nav uzlabots, iekopts (par augsni); tāds, kur nav uzlabota, iekopta augsne.
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas; tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- nevainīgs Tāds, kas neaizskar, neaizvaino (kādu); tāds, kam nav ļauna nolūka.
- ekspansīvs Tāds, kas neapvalda savu jūtu izpausmi; tāds, kas strauji reaģē uz visu.
- stubele Tāds, kas neapzinās savu vietu darbā; tāds, kas rīkojas tur kur nevejag.
- neapzinīgs Tāds, kas neapzinās, neizprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
- suks Tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu.
- lopisks Tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai; tāds, kas nav morāli attaisnojams; dzīvniecisks (2).
- nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, tāds, kas ir pretrunā ar tiem.
- neglīts Tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām, tāds, kas nav veidots rūpīgi, gaumīgi.
- vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
- nelegāls Tāds, kas neatbilst likumam; tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt.
- nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
- slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
- neliedeņš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, vajadzībām; tāds, kam ir trūkumi; slikts.
- nestandarta Tāds, kas neatbilst standartam; tāds, kas nav paredzēts standartā.
- netīrs Tāds, kas neatbilst vajadzīgajam augstumam (par skaņu); tāds, kurā ir, parasti nevēlami, toņu, trokšņu piemaisījumi.
- antizinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; pretzinātnisks.
- pretzinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem; tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; antizinātnisks.
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi); tāds, kas neatkārtojas.
- nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā; arī uzmācīgs (1).
- svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā; tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvs (1).
- klāt neesošs tāds, kas neatrodas, arī nepiedalās (kur).
- kā piededzis tāds, kas neatstājas no kāda; tāds, kas nekustīgi atrodas vienā un tai pašā vietā.
- nelauksaimniecisks tāds, kas neattiecas uz lauksaimniecību.
- neticīgs Tāds, kas neatzīst reliģiju; tāds, kas netic (kam pārdabiskam).
- pārdrošs Tāds, kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, tāds, kas viegli spēj pārvarēt bailes; drosmīgs, drošs.
- rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
- pasīvs Tāds, kas nedarbojas enerģiski; tāds, kas ir bezdarbīgs.
- paklepains Tāds, kas nedaudz klepo; tāds, kam ir neliels klepus.
- bezpeļņas Tāds, kas nedod peļņu; tāds, kas nepastāv peļņas nolūkā.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās; tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- nepiederīgs Tāds, kas neiekļaujas (kur) kā sastāvdaļa, tāds, kas nav saistīts (ar ko).
- maziepriecinošs Tāds, kas neiepriecina, tāds, kas iepriecina maz.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- nepatiess Tāds, kas neievēro patiesību, tāds, kas ar nolūku sagroza patiesību.
- neievērojams Tāds, kas neizceļas ar ko nozīmīgu; tāds, kas ne ar ko nesaista uzmanību, neizraisa interesi.
- nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū; tāds, kas nepievērš sev uzmanību.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski; tāds, kas aizskar un apvaino.
- nekaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
- nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
- (kluss, arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- kluss (arī mēms) kā kaps tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- mēms (arī kluss) kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- mēms kā zivs (arī kaps) tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs.
- neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
- indiferents Tāds, kas neizrāda interesi; tāds, kas neizsaka savu viedokli; vienaldzīgs.
- garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; tāds, kas noris gausi, bez spraiguma; apnicīgs.
- vienaldzīgs Tāds, kas neizraisa interesi, tāds, pret kuru ir vienaldzība.
- bezprieka Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs.
- nesāpīgs Tāds, kas neizraisa sāpes; tāds, kur ir novērsta sāpju izraisīšanās iespēja.
- neorganisks Tāds, kas neizriet no (kā) sistēmas, tāds, kas neiekļaujas (kā) sistēmā.
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nolietajās.
- termolabile Tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana.
- termolabils Tāds, kas neiztur karsēšanu, tāds, ko iznīcina vai maina karsēšana.
- mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
- sukstene tāds, kas neizveicīgi, tūļīgi kaut ko dara.
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- nekaitīgs Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku); tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
- nemainīgs Tāds, kas nekļūst citāds, tāds, kas nepārveidojas.
- necaurspīdīgs Tāds, kas nelaiž cauri gaismas starus; tāds, kam nevar redzēt cauri.
- gaismnecaurlaidīgs tāds, kas nelaiž cauri gaismu, ir necaurspīdīgs.
- mala Tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja, arī noteikta kvalifikācija).
- energoneatkarīgs tāds, kas nemaina savas īpašības atslēdzot elektroenerģiju.
- nekustīgs Tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu (par parādībām dabā); tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas; rāms, mierīgs.
- stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- urķīgs Tāds, kas nemitīgi pārbauda (kāda darbu), norāda uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.; tāds, kas nemitīgi rīko, komandē (kādu).
- ūķīgs Tāds, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī tāds, kas mēdz izkalpināt.
- neārstējams Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
- spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sagrozīt Tāds, kas nepareizi atspoguļo (ko); tāds, kurā izpaužas nepareizs (kā) atspoguļojums.
- kategorisks Tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību); ļoti noteikts, stingrs.
- nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj nekādu atkāpšanos (piemēram, no sava uzskata, viedokļa), tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
- nevērīgs Tāds, kas nepievērš uzmanību (kam), atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- neuzticīgs Tāds, kas nepilda savas saistības, savus pienākumus; tāds, kas nav noturīgs, pastāvīgs (savās jūtās, attiecībās).
- stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē); tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi).
- bezcerīgs Tāds, kas nerada cerības; tāds, kas nesaistās ar cerībām (uz sekmēm, izdošanos).
- beztrokšņa Tāds, kas nerada troksni; tāds, kas darbojas bez trokšņa vai ar nelielu troksni.
- neražojošs Tāds, kas neražo materiālās vērtības; tāds, ko neizmanto materiālajā ražošanā.
- nedzīvs Tāds, kas nereaģē (uz apkārtnes ierosām); tāds, kurā nav dzīvīguma, možuma, aktivitātes.
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- viegls Tāds, kas nesagādā grūtības, rit raiti, veikli, arī tāds, kas nav grūti uztverams, saprotams (par valodu, runu).
- kontraintuitīvs Tāds, kas nesakrīt ar intuitīvi gaidīto; tāds, kas ir pretrunā ar intuīciju.
- nedabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību normālo dabu; tāds, kas neatbilst parastai, normālai notikumu, parādību attīstības gaitai.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- nemāksliniecisks Tāds, kas nesatur ko mākslai raksturīgu, mākslas elementus; tāds, kas neatbilst mākslas kritērijiem.
- bezsvina tāds, kas nesatur svinu.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- pasīvs Tāds, kas nespēj reaģēt; tāds, kas neiedarbojas uz ko; tāds, kurā nenotiek kāds process, reakcija.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- mazkustīgs Tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām); tāds, ko grūti kustināt.
- nemainīgs Tāds, kas netiek nomainīts ar ko citu; tāds, kas nemijas ar ko citu.
- recesīvs tāds, kas netiek pārmantots iedzimtības ceļā (par augu, dzīvnieku pazīmēm, īpašībām); tāds, kas atkāpjas.
- liela muiža tāds, kas netiek uzskatīts par lielu grūtumu, vērtību, zaudējumu.
- neuzticīgs Tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas.
- nebīstams tāds, kas nevar nodarīt ļaunumu un nav sasistīts ar risku.
- neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt; tāds, kas nevar atkārtoties.
- slīps tāds, kas nevar noturēties taisni.
- nomināls Tāds, kas neveic savam nosaukumam atbilstošos uzdevumus, tāds, kam nav savam nosaukumam atbilstošu funkciju.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts; kropls (2).
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem); tāds, kam ir defekti; arī sabojāts.
- izturīgs pret veldri tāds, kas neveldrējas.
- pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni); tāds, kas nav vaļējs.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni); tāds, kas nav slēgts.
- pestelīgs tāds, kas nodarbojas ar burvestībām.
- aizņemts (pats) ar sevi tāds, kas nodarbojas tikai ar sevi, savām interesēm.
- kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- dzīvojams Tāds, kas noderīgs, izmantojams par mītni, mitekli; tāds, kur var dzīvot.
- pilnpakalpojumu tāds, kas nodrošina pilnīgu pakalpojumu klāstu.
- mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu.
- gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
- tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; patvaļīgs (1).
- patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību); tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas; tīšs.
- īss Tāds, kas noris dažos mirkļos, tāds, kas tiek veikts dažos mirkļos.
- gargabala Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām); tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- gargabalu Tāds, kas noris garajās distancēs (piemēram, par sacensībām); tāds, kas specializējies garo distanču veikšanā (par sportistu).
- garš Tāds, kas noris ilgāku laika posmu, tāds, kas tiek veikts ilgāku laika posmu.
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti; tāds, kas bieži atkārtojas.
- pasīvs Tāds, kas noris lēni un vāji; tāds, kurā kas noris lēni un vāji.
- rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- maksimāls Tāds, kas noris ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (piemēram, par darbību, procesu); tāds, kas izpaužas ļoti intensīvi, arī visintensīvāk (par stāvokli, īpašību).
- karsts tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; saspringts, saasināts; aktuāls.
- rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
- īss Tāds, kas noris samērā nelielā laika posmā, tāds, kas tiek veikts samērā nelielā laika posmā.
- taisnvirziena Tāds, kas noris taisnā virzienā; tāds, kam ir taisns virziens.
- vienlaicīgs tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- plašs Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu); tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi.
- nepiekāpīgs Tāds, kas noris, notiek uzmācīgi, tāds, kas nav atvairāms.
- laiksakritīgs tāds, kas noris, notiek vienlaicīgi (ar ko).
- vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
- ūdens tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.
- neatslābstošs Tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst.
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
- masveidīgs Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
- starpprocesoru tāds, kas norisinās starp procesoriem.
- starpprogrammu tāds, kas norisinās starp programmām.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
- ārkārtas tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības; izņēmuma gadījums.
- divpakāpju Tāds, kas notiek divās pakāpēs, tāds, kam ir divas pakāpes, stadijas.
- rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena 1(1) veidā; tāds, kas atgādina rāvienu 1(1).
- agresīvs tāds, kas notiek uzbrukšanas, iekarošanas nolūkā; tāds, kas saistīts ar [agresiju]{n:1}
- ikgadējs Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru gadu; tāds, kas attiecas uz katru gadu.
- ikmēneša Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi; tāds, kas attiecas uz katru mēnesi.
- iknakts Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nakti; tāds, kas attiecas uz katru nakti.
- iknedēļas Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu.
- ikvakara Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru vakaru; tāds, kas attiecas uz katru vakaru.
- daudzpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- vairākpakāpju Tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas.
- vairākposmu Tāds, kas notiek vairākos posmos, tāds, kam ir vairāki posmi.
- dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
- petrolains Tāds, kas notriepts ar petroleju; tāds, kur bijusi petroleja.
- petrolaiņš Tāds, kas notriepts ar petroleju; tāds, kur bijusi petroleja.
- kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
- dzīparains Tāds, kas pagatavots no dzīpariem; tāds, kurā iestrādāti dzīpari.
- vakarvakarējs Tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru.
- nolaidens Tāds, kas pakāpeniski pazeminās; tāds, kam ir neliels slīpums.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- palains Tāds, kas palo; tāds, kur ir pali; tāds, kad ir pali.
- problēmorientēts tāds, kas pamatojas sarežģītos jautājumos.
- dokumentārs Tāds, kas pamatots ar dokumentiem; tāds, ko apstiprina dokumenti.
- aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
- zinātņietilpīgs tāds, kas pamatots zinātnē.
- vēlīns Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
- vēls Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
- agrīns Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav; agrs (3).
- pārvietojams Tāds, kas parasti ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietas (piemēram, par iestādi).
- nerunīgs Tāds, kas parasti klusē, tāds, kas nelabprāt piedalās sarunās.
- lauks tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem vai augiem, to sugām).
- upe tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.
- domīgs Tāds, kas pārdomā; tāds, kas ir aizņemts ar domām.
- astoņgadīgs Tāds, kas paredzēts astoņiem gadiem; tāds, kas ilgst astoņus gadus.
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- vairākmērķu tāds, kas paredzēts vairākiem mērķiem.
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- negausīgs Tāds, kas pārmērīgi (kam) nododas; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo; tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- analogciparu tāds, kas pārveido analogo signālu par digitālu signālu.
- ciparanalogu tāds, kas pārveido digitālu signālu par analogo signālu.
- mobils Tāds, kas pārvietojas, tāds, ko var (samērā viegli) pārvietot; kustīgs (1).
- nemudrs Tāds, kas pārvietojoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī; tāds, kas nerīkojas ātri, veikli (par cilvēkiem).
- preventīvs Tāds, kas pasargā, aizsargā; tāds, kas novērš.
- daudzlīmeņu tāds, kas pastāv (darbojas) vairākos līmeņos
- ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku; tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots, radīts; tāds, kas pašlaik top.
- vienvasaras Tāds, kas pastāv vienu vasaru; tāds, ko uztur, audzē vienu vasaru.
- rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā; tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
- iespējams tāds, kas pastāv, eksistē, arī atrodas (kāda) rīcībā.
- pirmsstādes Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) stādīšanas.
- starpklašu Tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm.
- pavasaris Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- rudens Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
- regulārs Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
- sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots; tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
- stacionārs Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc; pievilcīgs, valdzinošs; tāds, kas rada iekāri.
- trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
- akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
- apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu.
- sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas; tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
- viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, tāds, kas nav grūti uztverams.
- kāds (nu) kurš (arī kurais) tāds, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
- miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu; tāds kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
- īsts tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- pukstīgs tāds, kas periodiski izraisa sāpju sajūtu.
- saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
- brāļamējs Tāds, kas pieder brālim; tāds, kas attiecas uz brāli; brāļa.
- dēlamējs Tāds, kas pieder dēlam; tāds, kas attiecas uz dēlu; dēla.
- draugamējs Tāds, kas pieder draugam; tāds, kas attiecas uz draugu; drauga.
- draugmējs Tāds, kas pieder draugam; tāds, kas attiecas uz draugu; drauga.
- jāņamējs Tāds, kas pieder Jānim; tāds, kas attiecas uz Jāni, ir saistīts ar Jāni; Jāņa; jānimējs.
- jānimējs Tāds, kas pieder Jānim; tāds, kas attiecas uz Jāni, ir saistīts ar Jāni; Jāņa.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- dažamējs Tāds, kas pieder kādam, dažam; tāds, kas attiecas uz kādu, dažu.
- saldatskais Tāds, kas pieder karavīram, kareivim; tāds, kas ir raksturīgs karavīram, kareivim.
- otramējs Tāds, kas pieder otram; tāds, kas ir saistīts ar otru; otra.
- puikiemējs Tāds, kas pieder puikām; tāds, kas ir saistīts ar puikām; puiku.
- puikamējs Tāds, kas pieder puikam; tāds, kas saistīts ar puiku; puikas.
- puikiņamējs Tāds, kas pieder puikiņam; tāds, kas ir saistīts ar puikiņu; puikiņa.
- puisimējs Tāds, kas pieder puisim; tāds, kas saistīts ar puisi; puiša; puišamējs.
- puišamējs Tāds, kas pieder puisim; tāds, kas saistīts ar puisi; puiša.
- šajējs Tāds, kas pieder runā minētajai sievietei; tāds, kas ir saistīts ar minēto sievieti; šās.
- šiemējs Tāds, kas pieder runā minētajām personām; tāds, kas ir saistīts ar runā minētajām personām; šo.
- šāmējs Tāds, kas pieder runā minētajām sievietēm; tāds, kas ir saistīts ar runā minētajām sievietēm; šo, viņu.
- šimējs Tāds, kas pieder runā minētajam vīrietim; tāds, kas ir saistīts ar runā minēto vīrieti; šā.
- saimiekamējs Tāds, kas pieder saimniecei; tāds, kas ir saistīts ar saimnieci; saimnieces.
- saimniekamējs Tāds, kas pieder saimniecei; tāds, kas ir saistīts ar saimnieci; saimnieces.
- saimiecamējs Tāds, kas pieder saimniekam; tāds, kas ir saistīts ar saimnieku; saimnieka.
- saimniecamējs Tāds, kas pieder saimniekam; tāds, kas ir saistīts ar saimnieku; saimnieka.
- skuķiemējs Tāds, kas pieder skuķiem; tāds, kas ir saistīts ar skuķiem; skuķu.
- skuķamējs Tāds, kas pieder skuķim, tāds, kas ir saistīts ar skuķi; skuķa.
- tavmāsamējs Tāds, kas pieder tavai māsai; tāds, kas saistīts ar tavu māsu; tavas māsas; tevmāsamējs.
- tevmāsamējs Tāds, kas pieder tavai māsai; tāds, kas saistīts ar tavu māsu; tavas māsas.
- tavmātamējs Tāds, kas pieder tavai mātei; tāds, kas ir saistīts ar tavu māti; tavas mātes; tevmātamējs.
- tevmātamējs Tāds, kas pieder tavai mātei; tāds, kas ir saistīts ar tavu māti; tavas mātes.
- tavmeitamējs Tāds, kas pieder tavai meitai; tāds, kas saistīts ar tavu meitu; tavas meitas; tevmeitamējs.
- tevmeitamējs Tāds, kas pieder tavai meitai; tāds, kas saistīts ar tavu meitu; tavas meitas.
- tavbrāļamējs Tāds, kas pieder tavam brālim; tāds, kas ir saistīts ar tavu brāli; tava brāļa; tevbrālimējs.
- tavbrālimējs Tāds, kas pieder tavam brālim; tāds, kas ir saistīts ar tavu brāli; tava brāļa; tevbrālimējs.
- tevbrāļamējs Tāds, kas pieder tavam brālim; tāds, kas ir saistīts ar tavu brāli; tava brāļa; tevbrālimējs.
- tevbrālimējs Tāds, kas pieder tavam brālim; tāds, kas ir saistīts ar tavu brāli; tava brāļa.
- tavdēlamējs Tāds, kas pieder tavam dēlam; tāds, kas ir saistīts ar tavu dēlu; tava dēla; tevdēlamējs.
- tevdēlamējs Tāds, kas pieder tavam dēlam; tāds, kas ir saistīts ar tavu dēlu; tava dēla.
- tavpuikamējs Tāds, kas pieder tavam puikam; tāds, kas saistīts ar tavu puiku; tava puikas; tevpuikamējs.
- tevpuikamējs Tāds, kas pieder tavam puikam; tāds, kas saistīts ar tavu puiku; tava puikas.
- tavskuķamējs Tāds, kas pieder tavam skuķim; tāds, kas saistīts ar tavu skuķi; tava skuķa; tevskuķamējs.
- tevskuķamējs Tāds, kas pieder tavam skuķim; tāds, kas saistīts ar tavu skuķi; tava skuķa.
- tavtēvamējs Tāds, kas pieder tavam tēvam; tāds, kas saistīts ar tavu tēvu; tava tēva; tevtēvamējs.
- tevtēvamējs Tāds, kas pieder tavam tēvam; tāds, kas saistīts ar tavu tēvu; tava tēva.
- tevējs Tāds, kas pieder tev; tāds, kas ikr saistīts ar tevi; tavs; tavējs.
- tēvamējs Tāds, kas pieder tēvam; tāds, kas ir saistīts ar tēvu; tēva.
- vecmammamējs Tāds, kas pieder vecaimātei; tāds, kas ir saistīts ar vecomāti; vecāsmātes.
- večamējs Tāds, kas pieder vecim; tāds, kas ir saistīts ar veci; veča.
- vecimējs Tāds, kas pieder vecim; tāds, kas ir saistīts ar veci; veča.
- vecmammiņamējs Tāds, kas pieder vecmāmiņai; tāds, kas ir saistīts ar vecmāmiņu; vecmāmiņas.
- vectēviņamējs Tāds, kas pieder vectētiņam; tāds, kas saistīts ar vectētiņu; vectētiņa.
- vectēvamējs Tāds, kas pieder vectēvam; tāds, kas ir saistīts ar vectēvu; vectēva.
- vienamējs Tāds, kas pieder vienam, kādam; tāds, kas ir saistīts ar vienu, kādu; viena, kāda.
- individuāls Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko lieto viens.
- viņamējs Tāds, kas pieder viņam; tāds, kas ir saistīts ar viņu; viņa.
- viņiemējs Tāds, kas pieder viņiem; tāds, kas saistīts ar viņiem; viņu.
- vīramējs Tāds, kas pieder vīram; tāds, kas saistīts ar vīru; vīra.
- znotamējs Tāds, kas pieder znotam; tāds, kas saistīts ar znotu; znota.
- zvejniekiemējs Tāds, kas pieder zvejniekiem; tāds, kas ir saistīts ar zvejniekiem; zvejnieku.
- pinčkains tāds, kas piekopj buršanos.
- pro- Tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks).
- heterotermisks tāds, kas pieļauj temperatūras svārstības.
- stenofots tāds, kas piemērojies noteiktai gaismai.
- istaba Tāds, kas piemērots telpām; tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās.
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- sālimens tāds, kas piesūcies vai aptraipīts ar sālījumu.
- bezdarbīgs Tāds, kas pietiekami nestrādā; tāds, kas neveic savus darba pienākumus; pasīvs.
- īsts tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku); patiess.
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piemēram, par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
- aizņemts (pats) ar sevi tāds, kas pilnīgi koncentrējies savu domu risināšanā, savrupā darbā u. tml.
- slēgts Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu; tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem).
- piņķelnieks tāds, kas piņķelējas.
- fluidāls Tāds, kas plūst; ar šķidruma vai gāzes plūsmu saistīts; tāds, kas ir šķidrums vai gāze.
- svēts Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes; tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- izmanīgs Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus; tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
- efektīgs Tāds, kas rada efektu (1); tāds, kas saista uzmanību; iespaidīgs.
- tālstrūklas Tāds, kas rada garu strūklu; tāds, kurā izmanto garu strūklu.
- vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
- izdevīgs Tāds, kas rada ienākumus, peļņu, tāds, kas rada materiālu labumu.
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (1), tāds, kur ir kontrasts (1); tāds, kas ir krasā pretstatā, atšķirīgs.
- kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (2); tāds, kur ir kontrasts (2) - piemēram, par gleznu, zīmējumu, fotogrāfiju.
- viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par to formu, veidu u. tml.).
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
- pilsētveidojošs Tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu; tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas.
- konfrontējošs tāds, kas rada pretestību, pretstāvi, izraisa negatīvu attieksmi.
- smilšstrūklas Tāds, kas rada smilšu strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto smilšu strūklu (par darbību, procesu).
- trokšņains tāds, kas rada troksni (4); tāds, kurā ir troksnis
- tvaikstrūklas Tāds, kas rada tvaika strūklu (par iekārtu, ierīci u. tml.); tāds, kurā izmanto tvaika strūklu (par darbību, procesu).
- dizūrisks tāds, kas rada urinēšanas traucējumus.
- zudumradošs tāds, kas rada zudumus.
- rezultatīvs tāds, kas rada, sasniedz (parasti vēlamu) rezultātu; tāds, kurā rodas (parasti vēlams) rezultāts.
- splenogēns Tāds, kas radies no liesas; tāds, ko ierosinājusi liesas slimība, piem., anēmija.
- neirogēns Tāds, kas radies no nerviem, no nervu sistēmas; tāds, kam cēlonis ir nervu sistēmas slimība.
- vizionārs Tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē; tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums.
- aforistisks Tāds, kas raksturīgs aforismam; tāds, kam ir aforisma forma.
- ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
- aplikatīvs Tāds, kas raksturīgs aplikācijai; tāds, kas veidots aplikācijas tehnikā.
- atomārs Tāds, kas raksturīgs atsevišķiem atomiem; tāds, kas eksistē atsevišķa atomu veidā.
- bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam (1); tāds, kas attiecas uz bandas1 darbību; nežēlīgs, necilvēcīgs.
- bērnešķīgs Tāds, kas raksturīgs bērnam; tāds, kas (pēc rakstura, psihiskām īpatnībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
- psihoneiroloģisks tāds, kas raksturīgs psihoneirozei
- vainižniecisks Tāds, kas raksturīgs Vainižu izloksnei; tāds, kas saistīts ar Vainižu izloksni.
- ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.); arī ārējs (3).
- regresīvs Tāds, kas regresē, tāds, kas ir saistīts ar regresu (1); tāds, kas izraisa regresu.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža; tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
- ļaundarīgs Tāds, kas rīkojas ļauni, noziedzīgi, ir ļaunprātīgs; tāds, kas ir saistīts ar pārkāpumu, noziegumu.
- pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
- agresīvs tāds, kas rīkojas uzbrūkoši, naidīgi
- gādīgs Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; tāds, kas gādā, rūpējas.
- rūpīgs Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; tāds, kas rūpējas (par kādu); gādīgs.
- osteogēns Tāds, kas rodas no kaula; tāds, kas veido kaulu.
- autogēnisks tāds, kas rodas no paša indivīda.
- rezultējošs Tāds, kas rodas vairāku, parasti līdzīgu, parādību darbības rezultātā; tāds, ko raksturo ar vairāku, parasti līdzīgu, fizikālo parādību skaitlisko vērtību summu.
- pēkšņs Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti; tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
- rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi; tāds, kurā izpaužas spēja rosināt, radīt ierosmi.
- rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
- šķarkalis tāds, kas runā lauzīdams valodu.
- smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
- šķembalains tāds, kas sadalās, sašķeļās.
- konvertējošs tāds, kas saiet kopā; tāds, kas sliecas uz kopīgu punktu, centru vai fokusu, piemēram, redzes asis uz apskatāmo priekšmetu.
- ievērības cienīgs tāds, kas saista uzmanību.
- vilinošs Tāds, kas saista, aizrauj (piemēram, par nodarbošanos); tāds, kas izraisa interesi, ziņkāri (piemēram, par grāmatu, tās nosaukumu).
- fizisks tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību.
- akrobātisks Tāds, kas saistīts ar akrobātiku; tāds, kur ietilpst akrobātikas elementi.
- ambulators Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; ambulatorisks; pretstats: stacionārs.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; ambulators; pretstats: stacionārs.
- arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
- piroģenētisks Tāds, kas saistīts ar augstu temperatūru; tāds, kurā izmanto augstu temperatūru.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- ideoloģisks Tāds, kas saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas ideoloģija.
- iestāju Tāds, kas saistīts ar iestāšanos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- iluzors Tāds, kas saistīts ar ilūziju (1), tāds, kas pamatots uz ilūziju (1); mānīgs, šķietams.
- informacionāls tāds, kas saistīts ar informācijas pārraidi, glabāšanu u. tml.
- izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (1); tāds, kas veic izlūkošanu (1).
- izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (2); tāds, kas veic izlūkošanu (2).
- izmēģinājums Tāds, kas saistīts ar izmēģināšanu; tāds, kur notiek izmēģināšana.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- psihoanalītisks tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi
- daudzsološs Tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem; tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība.
- parenhimatozs Tāds, kas saistīts ar parenhīmu; tāds, kas sastāv no parenhīmas.
- ģeneratīvs tāds, kas saistīts ar radīšanu.
- bibliofils Tāds, kas saistīts ar retām grāmatām; tāds, kas attiecas uz retām grāmatām.
- bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei; riskants.
- skrofulozs Tāds, kas saistīts ar skrofulozi; tāds, kas slimo ar to.
- elpu aizraujošs tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
- alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
- pēcskolas tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas.
- pastraujš Tāds, kas samērā ātri sadusmojas, uzbudinās; tāds, kam raksturīga samērā strauja uzbudināmība, dusmu izraisīšanās (piemēram, par psihes īpašībām, raksturu).
- šaurs Tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām); tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
- pavājš Tāds, kas samērā maz atbilst kādām normām, prasībām; tāds, kurā ir kādām prasībām samērā maz atbilstoši apstākļi.
- pasauss Tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts.
- mazatalgots Tāds, kas saņem samērā mazu algu; tāds, par ko saņem samērā mazu algu.
- sāpīgs Tāds, kas sāp, tāds, kurā izraisās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- vācvalodīgs tāds, kas sarakstīts vācu valodā; tāds, kas runā, ar ko var sazināties vācu valodā.
- sildīgs tāds, kas sasilda.
- autentisks Tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; neapšaubāms, ticams.
- poliglotisks Tāds, kas sastādīts daudzās valodās; daudzvalodu (2).
- daudzvalodu Tāds, kas sastādīts daudzās valodās.
- vairākvalodu Tāds, kas sastādīts vairākās valodās.
- divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- kušķains Tāds, kas sastāv no atsevišķiem kušķiem; tāds, kur ir kušķi.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
- daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
- daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas laulības.
- bi- Tāds, kas sastāv no divām daļām, tāds, kam ir divas pazīmes.
- gabalains Tāds, kas sastāv no gabaliem, tāds, kas ir sadalījies gabalos.
- graudains Tāds, kas sastāv no graudveida daļām; tāds, kurā ir graudveida daļas.
- kankāļains Tāds, kas sastāv no kankāļiem; tāds, kurā ir kankāļi.
- osteokartilaginozs Tāds, kas sastāv no kaula un skrimšļa; tāds, kas attiecas uz kaulu un skrimsli.
- kompleksveida Tāds, kas sastāv no kompleksa 1 (1), tāds, ko veido komplekss 1 (1).
- kompleksveida Tāds, kas sastāv no kompleksa 1 (2), tāds, ko veido komplekss 1 (2).
- kompleksveida Tāds, kas sastāv no kompleksa 1 (3), tāds, ko veido komplekss 1 (3).
- kumšķains Tāds, kas sastāv no kumšķiem (par apmatojumu); tāds, kas veido kumšķi; arī savēlies.
- lēkšķains Tāds, kas sastāv no lēkšķēm; tāds, kas ir līdzīgs lēkšķei.
- lietisks Tāds, kas sastāv no lietām (1); tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
- putekļveida Tāds, kas sastāv no ļoti sīkām daļiņām, tāds, kurā ir putekļiem līdzīgas daļiņas.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem; tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- pārslains Tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem; tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem.
- pikains Tāds, kas sastāv no pikām; tāds, kurā ir pikas.
- plākšņains Tāds, kas sastāv no plāksnēm (1); tāds, kur ir daudz plākšņu (1).
- posmots tāds, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1657}
- posmveida Tāds, kas sastāv no posmiem; tāds, ko veido posmi.
- putramots tāds, kas sastāv no putraimiem līdzīgām daļiņām; putraimains (1).
- putrāmots tāds, kas sastāv no putraimiem līdzīgām daļiņām.
- rupjgraudains Tāds, kas sastāv no samērā lielām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā lielas graudveida daļas.
- smalkgraudains Tāds, kas sastāv no samērā mazām graudveida daļām; tāds, kurā ir samērā mazas graudveida daļas.
- sīkpilienu Tāds, kas sastāv no sīkiem pilieniem; tāds, kas veido, izdala sīkus pilienus.
- smalkātne tāds, kas sastāv no smalkām daļām.
- trijisks tāds, kas sastāv no trīs daļām.
- vairāktāžu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, joslām u. tml.; tāds, kas darināts no vairākām kārtām, joslām u. tml.
- vairākkārtu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, tāds, ko veido vairākas kārtas.
- vairākplakņu tāds, kas sastāv no vairākām plaknēm.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
- izplatīts Tāds, kas sastopams plašā teritorijā; tāds ko plaši pazīst, ko daudzi zina vai lieto.
- mālaiņš Tāds, kas satur (daudz) mālu; tāds, kur ir māli.
- aloģisks Tāds, kas satur aloģismu, tāds, kas pamatots uz aloģismu; neloģisks.
- eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas; tāds, kam ir eļļas piejaukums.
- glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas; tāds, kam ir glūdas piejaukums.
- grīšļains Tāds, kas satur daudz grīšļu; tāds, kur aug daudz grīšļu.
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- naftains Tāds, kas satur daudz naftas; tāds, kam ir naftas piejaukums.
- sudrabīgs tāds, kas satur daudz sudraba; ar sudrabu izrotāts.
- noslēpumains tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains
- māksliniecisks Tāds, kas satur ko mākslai raksturīgu, mākslas elementus; tāds, kas atbilst mākslas kritērijiem.
- krējumains Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam ir krējuma piedeva.
- kreimains Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma.
- kreimaiņš Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma.
- kritisks Tāds, kas satur kritiku (1); tāds, kurā izpaužas kritika (1).
- mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola; tāds kam ir neliela alkohola piedeva.
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- medains Tāds, kas satur medu; tāds, kam ir medus piedeva.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- panains Tāds, kas satur paniņas; tāds, kam ir pievienotas paniņas.
- panaiņš Tāds, kas satur paniņas; tāds, kam ir pievienotas paniņas.
- paškritisks Tāds, kas satur paškritiku; tāds, kurā izpaužas paškritika.
- pelnains Tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
- salds tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- sāļš tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- sāļš tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir sīrupa piedeva.
- peskinis Tāds, kas satur smiltis; tāds, kur ir smiltis.
- smiltots tāds, kas satur smiltis.
- sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
- spaļains Tāds, kas satur spaļus, tāds, kam ir spaļu piejaukums.
- sveķains Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviestots Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- kapitālietilpīgs tāds, kas satur, prasa kapitālu.
- pilnīgs tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām); tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- caurviju Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu; tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- dihotoms tāds, kas sazarojas, kam piemīt dakšveida zarošanās jeb dihotomija.
- nākošs Tāds, kas seko kam pašreizējam; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga; tāds, kas darbosies pēc kā līdzīga esošā; nākamais (1).
- nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā; tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga.
- puspalaidnis tāds, kas sevi un savu apģērbu neapkopj.
- lielisks Tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem).
- sēras Tāds, kas simbolizē, izsaka dziļas bēdas, ciešanas, skumjas sakarā ar kāda nāvi; tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, bērēm.
- daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā; tāds, kam piemīt šādas spējas.
- slapstīgs Tāds, kas slapstās; tāds, kurā izpaužas slapstīšanās.
- pašslavīgs Tāds, kas slavina pats sevi; tāds, kurā izpaužas pašslavināšana.
- vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- bālasinīgs Tāds, kas slimo ar bālasinību (1); tāds, kam ir bāla ādas krāsa.
- kraupains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- kraupjains Tāds, kas slimo ar kraupi (2) - par augiem, to daļām; tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
- kraupaiņš Tāds, kas slimo ar kraupi, tāds, kam ir kraupis.
- plānprātīgs Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
- smaidīgs Tāds, kas smaida; tāds, kas mēdz bieži smaidīt.
- smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- zinisks tāds, kas sniedz jaunas zināšanas; zinātnisks.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, savāc, satur informāciju (1); tāds, kas saistīts ar informāciju (1).
- agresīvs tāds, kas spēcīgi iedarbojas
- empātisks tāds, kas spēj iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus; tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, tāds, kas spēj aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ilgtspējīgs tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši
- pārnacionāls tāds, kas stāv pāri nacionālajam faktoram.
- zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
- stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas.
- stostīgs Tāds, kas stostās (1); tāds, kurā izpaužas stostīšanās (2).
- stostīgs Tāds, kas stostās (2); tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas; stomīgs.
- karstgalvīgs Tāds, kas strauji, nepārdomāti rīkojas; tāds, kas ātri aizraujas.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- šaubīgs Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, šauboties.
- disjunktīvs Tāds, kas šķir; nošķirošs, sadalošs; tāds, kas sadala nošķirot.
- šļupstīgs Tāds, kas šļupst; tāds, kurā izpaužas šļupstēšana (2).
- ticīgs Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (1); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (2); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tiecīgs Tāds, kas tiecas (3); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- tendēt Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā); tāds, kam ir tendence (uz ko).
- kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- lielprātīgs tāds, kas tiecas un domā par lielām lietām.
- procentuāls Tāds, kas tiek aprēķināts procentos (1); tāds, kas ir izteikts procentos.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts ar šādu iekārtu; tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- neražīgs Tāds, kas tiek izmantots nelietderīgi, tāds, kas nedod vajadzīgos rezultātus.
- izeja Tāds, kas tiek izvadīts ar šādu iekārtu; tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
- paratekstuāls tāds, kas tiek norādīts paratekstos.
- rezerve Tāds, kas tiek saglabāts, uzkrāts izmantošanai noteiktas vajadzības gadījumā; tāds, kas ir paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- no dieva žēlastības tāds, kas tik tikko spēj ko veikt.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis; tāds, kas tikko vai nesen ir novākts (par augiem, ražu).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunizveidots tāds, kas tikko vai nesen izveidots
- rītnorītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītrītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
- rītvakarējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru.
- rītdienējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu.
- trīceklīgs Tāds, kas trīc (1); tāds, kas mēdz trīcēt.
- trīsuļains Tāds, kas trīsuļo (1), trīs (1); tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt; trīsulīgs (1).
- trīsulīgs Tāds, kas trīsuļo (1), trīs (1); tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt; trīsuļains (1).
- persistents tāds, kas turpina pastāvēt, paliekošs.
- hipoehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā dod samazinātu atbalsi (vāji atstaro ultraskaņu).
- anehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā nerada atbalsi (neatstaro skaņas viļņus), un attēlā parādās melnā krāsā.
- indikatīvs tāds, kas uz kaut ko norāda.
- limfadenoīds Tāds, kas uzbūves ziņā līdzīgs limfmezglam (liesa, kaulu smadzenes, mandeles un gļotādu limfaudi).
- aizņemts Tāds, kas vairs nav brīvs; tāds, kurā paredzēts ko novietot; rezervēts.
- aprasts Tāds, kas vairs neizraisa ievērību, tāds, kas kļuvis ikdienišķs; daļēji pierasts.
- mazapzinīgs Tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir vāja atbildības, pienākuma sajūta.
- parūkains Tāds, kas valkā parūku; tāds, kam ir uzlikta parūka.
- nedrošs Tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā.
- varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
- kā no dzelzs tāds, kas var daudz izturēt, paciest; ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- mazbīstams tāds, kas var kļūt bīstams tikai īpašos apstākļos.
- vairākfunkciju tāds, kas var veikt vairākas funkcijas.
- visvarens Tāds, kas var, spēj visu; tāds, kam ir neierobežota vara; arī visspēcīgs.
- iespējams tāds, kas varētu būt.
- paralēldarbības tāds, kas veic darbības vienlaicīgi, paralēli.
- nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
- smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu; tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska iedziļināšanās.
- atbildīgs Tāds, kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu; tāds, kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
- labvēlīgs Tāds, kas veicina (piemēram, auga) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piemēram, par vidi, vietu).
- četrkārtējs Tāds, kas veicis ko četras reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu četras reizes.
- divkārtējs Tāds, kas veicis ko divas reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu divas reizes.
- trīskārtējs Tāds, kas veicis ko trīs reizes; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu trīs reizes.
- vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
- retikulārs Tāds, kas veido asinsrades orgānus; tāds, kas saistīts ar asinsradi.
- jonogēnisks Tāds, kas veido jonus; tāds, kas rodas no joniem.
- jonogēns Tāds, kas veido jonus; tāds, kas rodas no joniem.
- konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
- eiplastisks Tāds, kas veido veselīgus audus; tāds, kas viegli un labi dziedē.
- vienprocentīgs Tāds, kas veido vienu procentu (no kā); tāds, kas dod vienu procentu ienākuma.
- vienslāņa Tāds, kas veido vienu slāni; tāds, kas sastāv no viena slāņa.
- katarāls Tāds, kas veidojas (gļotādās, locītavās, orgānos), parasti, ja izraisītāja kairinājums ir vājš (par iekaisumu).
- efuzīvs tāds, kas veidojies no Zemes virspusē izplūdušas lavas.
- jaukts Tāds, kas veidojies, apvienojoties dažādām sastāvdaļām; tāds, kam ir dažādas sastāvdaļas.
- virbains Tāds, kas veidols no virbām; tāds, kur ir virbas.
- bezšuvju Tāds, kas veidots bez šuvēm, tāds, kam nav šuvju.
- redeles Tāds, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; tāds, kam kāds elements, detaļa ir pagatavots šādā veidā.
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- pusauga Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
- pusaugu Tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem).
- preinvazīvs Tāds, kas vēl nav nokļuvis citos audos; tāds, kas vēl nav devis metastāzes.
- ļaunvēlīgs Tāds, kas vēlas, lai kādam notiek kas ļauns; tāds, kura attieksme pret citiem ir ļaunprātīga.
- suška tāds, kas vēlu ceļas, ilgi guļ.
- pretkļūdu tāds, kas vērsts pret kļūdām.
- pretkopēšana tāds, kas vērsts pret kopēšanu.
- frontāls tāds, kas vērsts šķērseniski pret objekta pārvietošanās vai darbības virzienu.
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu); tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
- hromafīns Tāds, kas viegli krāsojas ar hroma sāļiem, piem., virsnieru serdes šūnas; tāds, kam piemīt tieksme saistīt hromu un tā sāļus.
- vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
- mīkstulīgs Tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs; tāds, kas ir nespēcīgs.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šķēplains tāds, kas viegli sadalās šķēpelēs.
- šķēlīgs tāds, kas viegli skaldās, sadalās šķēlēs.
- šķelksnains tāds, kas viegli šķeļas, sadalās.
- labticīgs tāds, kas viegli, parasti naivi un nepamatoti, uzticas kaut kam
- ābolu roķis tāds, kas vienmēr ēd ābolus.
- pakaļējais Tāds, kas vietas, novietojuma ziņā ir pretstatā priekšējam, tāds, kas atrodas aiz priekšējā.
- cirkulārs Tāds, kas virzās pa apli; tāds, kas novietots, atrodas lokā ap ko; apļveida.
- vienveidīgs Tāds, kas visās savās daļās ir vienāds, ļoti līdzīgs; tāds, kurā maz kontrastu, dažādības.
- vienbiezuma Tāds, kas viscaur ir vienādā biezumā; tāds, kas ir vienādā biezumā (ar ko).
- vienplatuma Tāds, kas viscaur ir vienādā platumā; tāds, kas ir vienādā platumā (ar ko).
- neaizstājams Tāds, kas vislabāk atbilst (kādam uzdevumam); tāds, kas ir vispiemērotākais (kādam mērķim).
- vizmains Tāds, kas vizmo, tāds, kam ir raksturīga vizma (1).
- vizuļains Tāds, kas vizuļo, tāds, kam ir raksturīgi vizuļi 1 (2).
- zaigs Tāds, kas zaigo, tāds, kam ir raksturīgs zaigojums.
- zalgs Tāds, kas zalgo, tāds, kam ir raksturīgs zalgojams.
- apnicis visu pasauli tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
- zvīļš Tāds, kas zvīļo, tāds, kam raksturīgs zvīļojums.
- žilbīgs Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; arī spožs, spilgts.
- daktilisks Tāds, kas, atbilst daktila pantmēram; tāds, kas sacerēts daktila pantmērā.
- badā pamiris tāds, kas, ciešot badu, ir ļoti novājējis, izvārdzis.
- kancerogēns tāds, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, spēj izraisīt ļaundabīgas slimības.
- izvēlīgs Tāds, kas, izvēloties (piemēram, priekšmetus), izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties (1).
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- slābs Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- šļaugans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- paklausīgs Tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tauta Tāds, ko (piemēram, vēlēšanās) ir izveidojuši daudzi vai visi (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
- dūmakains tāds, ko aizsedz [dūmaka]{n:1}.
- lauks tāds, ko audzē brīvā dabā (par augiem, parasti dārzeņiem); tāds, kas ir iegūts no augiem, ko audzē brīvā dabā (par augļiem).
- cienījams Tāds, ko cienī (1); tāds, kam pienākas cieņa 1 (1).
- pusatklāts Tāds, ko daļēji kas sedz, klāj; tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts.
- stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku; arī spēcīgs (2), stiprs (2).
- pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- roka Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- valodcentrisks tāds, ko galvenokārt nosaka valoda.
- godājams Tāds, ko godā, cienī; tāds, kam pienākas gods, cieņa.
- datortomogrāfisks tāds, ko iegūst vai pēta ar datortomogrāfijas metodēm.
- salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu; grūts (1).
- ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
- liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis (1); tāds, kas ir saistīts ar likteni (1).
- placīgs Tāds, ko ir samērā viegli placināt; tāds, kas samērā viegli plok.
- klasisks Tāds, ko ir veidojuši, radījuši klasiķi (1); tāds, kas ir saistīts ar klasiku (1), tai raksturīgs.
- vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize; tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
- eksperimentāls Tāds, ko izmanto eksperimentiem; tāds, kur eksperimentē.
- vairāklietotāju tāds, ko izmanto vairāki lietotāji.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
- grūts Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- narkotisks tāds, ko izraisa narkotiskas vielas.
- parazītisks Tāds, ko izraisa parazīti; tāds, kurā izpaužas parazīta iedarbība.
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
- pašierosme Tāds, ko kāda sistēma pati ierosina, uztur; tāds, kas rodas šādā sistēmā.
- lāsains Tāds, ko klāj lāses (1), tāds, uz kura ir lāses (1).
- netīrs Tāds, ko klāj netīrumi; tāds, kurā nav uzturēta tīrība.
- velēnains Tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni).
- prepozitīvs tāds, ko lieto cita vārda priekšā, ar kuru tas veido savienojumu.
- elektrisks Tāds, ko lieto elektrības (2) pārvadei; tāds, kas ir saistīts ar elektrības (2) pārvadi.
- koplietošanas tāds, ko lieto vairāki vai daudzi.
- ārpusstudijas tāds, ko lieto, izmanto ārpus studijas.
- mīļotais tāds, ko mīl.
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
- viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
- neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
- mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība, tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
- melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
- spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nerūdas Tāds, ko neizmanto metāla iegūšanai (par minerāliem); tāds, kas nesatur rūdu.
- nepārtikas Tāds, ko nelieto pārtikā; tāds, kas nav saistīts ar pārtiku.
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā); tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt; tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- neiespējams Tāds, ko nevar veikt, tāds, kas nevar īstenoties.
- neskarts Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis; tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
- instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas ir saistīts ar instinktu.
- tiesisks Tāds, ko nosaka tiesības (1); tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām.
- vienaldzīgs Tāds, ko pārņēmusi vienaldzība, tāds, kas neizrāda interesi (par ko); arī apātisks.
- brīvs Tāds, ko pašlaik nelieto; tāds, kas ir rezervē, krājumā.
- aizņemts Tāds, ko patlaban lieto; tāds, kas citam patlaban nav pieejams; nodarbināts.
- spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības; arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības; arī patvaļīgs (5).
- traumatogēns Tāds, ko radījusi trauma; tāds, kam traumatiska izcelsme.
- bruņots Tāds, ko realizē ar kara darbību; tāds, kur lieto ieročus.
- sadraudzīgs Tāds, ko saista sadraudzība; tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, tuvība, sirsnība.
- atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties; tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
- saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
- dzelošs Tāds, ko sāpīgi pārdzīvo; tāds, kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- tveicīgs Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi (par gaisu); tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir samērā mitrs; ļoti karsts un mitrs.
- pazīstams Tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes.
- apskaužams Tāds, ko var apskaust; tāds, kas izraisa skaudību.
- implicīts Tāds, ko var noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts; domāšanā ietverts, neapzināti iepriekšpieņemts.
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
- parocīgs Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību); tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
- aerovizuāls Tāds, ko veic ar lidaparātu palīdzību (par novērojumiem); tāds, kas ar šādiem novērojumiem saistīts.
- steidzīgs Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību); tāds, kas norisinās ātri.
- bezplāna Tāds, ko veic bez plāna; tāds, kur nav plānveidības.
- transbronhiāls tāds, ko veic caur bronhiem, piemēram, biopsija.
- akls Tāds, ko veic neskatoties; tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
- notariāls Tāds, ko veic notārs; tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
- masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem; masveida (2).
- masveida Tāds, ko veic plašā apjomā; tāds, kas attiecas uz daudziem objektiem.
- mērķtiecīgs Tāds, ko veic saskaņā ar noteiktu mērķi; tāds, kas ir saskaņots ar noteiktu mērķi, sekmē tā sasniegšanu.
- paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni; tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
- četrtaktu Tāds, ko veido četras taktis; tāds, kas ilgst četras taktis.
- daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
- divpusējs Tāds, ko veido divas (lietojamas, izmantojamas) daļas, puses; tāds, kas atrodas, noris abās pusēs.
- divtaktu Tāds, ko veido divas taktis; tāds, kas ilgst divas taktis.
- koleģiāls Tāds, ko veido kolēģija (1); tāds, ko veic kolēģija (1).
- neorganisks Tāds, ko veido ķīmiskie elementi un to savienojumi, tāds, kas ir saistīts ar ķīmiskajiem elementiem un to savienojumiem (izņemot lielāko daļu oglekļa savienojumu).
- pretmetīgs Tāds, ko veido pretmeti; tāds, kas rada pretmetu.
- skanisks Tāds, ko veido skaņas; tāds, ko veido, izmantojot skaņas.
- taisnlīnijas Tāds, ko veido taisna līnija (taisnas līnijas); tāds, kura formai raksturīga taisna līnija (taisnas līnijas).
- vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas, tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
- vienpusējs Tāds, ko veido viena (lietojama, izmantojama) puse; tāds, kas atrodas, notiek vienā pusē.
- skaldains tāds, ko viegli saskaldīt.
- skaldarains tāds, ko viegli saskaldīt.
- škalīgs tāds, ko viegli saskaldīt.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- bārdains tāds, kur aug bārda (piemēram, par seju)
- smilgains Tāds, kur aug daudz smilgu; tāds, kas satur daudz smilgu.
- stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu; tāds, kas satur daudz stiebru.
- ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
- dzelkņains Tāds, kur aug dzelkšņi; tāds, kur ir dzelkšņi.
- sarains Tāds, kur aug stingri, rupji mati (par cilvēka ķermeņa daļām); tāds, ko veido stingri, rupji mati (par cilvēka apmatojumu).
- ūsains tāds, kur aug ūsas (par sejas daļu)
- zālains Tāds, kur aug zāle, tāds, kas ir apaudzis ar zāli.
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
- mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku, tāds, kur ir maz pastāvīgu iedzīvotāju (parasti par vietu, teritoriju).
- vairākizvēļu tāds, kur iespējamas vairākas izvēles.
- sešats tāds, kur ietilpst 6 gabali, sešvietīgs.
- ogains Tāds, kur ir (daudz) ogu; tāds (augs), kam ir daudz ogu.
- karsts Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra (par telpu, vietu); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem raksturīga augsta temperatūra (par vietu).
- dūmakains tāds, kur ir (vai kad ir) [dūmaka]{s:1709}
- baltumains Tāds, kur ir balti plankumi; tāds, kur ir baltas vielas daļas.
- akmeņots Tāds, kur ir daudz akmeņu; tāds, kas veidots no akmeņiem.
- slaukšņains tāds, kur ir daudz atkritumu (netīrumu).
- blusāts Tāds, kur ir daudz blusu; tāds, kam ir daudz blusu.
- dzīslains tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi
- dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
- drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu; tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
- dubļains Tāds, kur ir daudz dubļu; tāds, kas sastāv no dubļiem; tāds, kam ir dubļu piejaukums.
- dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
- dūmājs Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
- dundurains Tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu); tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu).
- dūņains Tāds, kur ir daudz dūņu; tāds, kam ir dūņu piejaukums.
- skutājs tāds, kur ir daudz kaitēkļu.
- kalnains tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru
- kalnots tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru; kalnains
- klinšains Tāds, kur ir daudz klinšu; tāds, ko veido klintis.
- merģeļains Tāds, kur ir daudz merģeļa, tāds, kas satur merģeli.
- mežains Tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
- gaļīgs Tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām).
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- sienains Tāds, kur ir daudz siena; tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu.
- vārpatains Tāds, kur ir daudz vārpatu 1; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu 1 sakneņiem.
- vicains tāds, kur ir daudz vicas 1(1).
- vircaiņš Tāds, kur ir daudz vircas; tāds, kas ir notriepts ar vircu.
- daudzeju Tāds, kur ir daudzas ejas; tāds, kas ir saistīts ar daudzām ejām, vai veido tās.
- nemierīgs Tāds, kur ir dzīva, trokšņaina kustība, tāds, kas ir saistīts ar šādu kustību.
- ielejots Tāds, kur ir ielejas; tāds, kur ir padziļinājumi, bedres.
- slūžains tāds, kur ir ierīkotas vairākas slūžas.
- labklājīgs Tāds, kur ir labklājība; tāds, kas dzīvo labklājībā.
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
- mazsniegains Tāds, kur ir maz sniega; tāds, kad ir maz sniega.
- vēss Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
- mielains Tāds, kur ir mieles; tāds, kas ir mielēm līdzīgs.
- mielaiņš Tāds, kur ir mieles; tāds, kas ir mielēm līdzīgs.
- trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
- stādāms Tāds, kur ir paredzēts (ko) stādīt (par vietu, augsni u. tml.).
- mēms Tāds, kur ir pilnīgi kluss, tāds, kur nav nekādu skaņu.
- pīšļains Tāds, kur ir pīšļi (1), tāds, kas ir klāts ar pīšļiem.
- gleznains Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
- šķembains Tāds, kur ir šķembas; tāds, kas satur šķembas.
- sutains Tāds, kur ir tvaiki, garaiņi; tāds, kas satur tvaikus, garaiņus.
- miglains tāds, kur ir vai ko klāj [migla]{s:1674}
- vairākkultūru Tāds, kur ir vairākas kultūras; tāds, kas paredzēts vairāku kultūru audzēšanai (par lauku).
- puskrēslains tāds, kur ir viegla krēsla.
- vircains Tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu.
- virpulīgs Tāds, kur ir virpuļi (1), tāds, kas rada virpuļus (1); virpuļains (1).
- virpuļains Tāds, kur ir virpuļi (1); tāds, kas rada virpuļus (1).
- sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
- vienots Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- deduktīvs Tāds, kur izmantota dedukcija; tāds, kas balstās uz dedukciju.
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- spožs Tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu).
- izklaids Tāds, kur kas neatrodas cieši blakus cits citam; tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam.
- bezceļš Tāds, kur nav ceļa; tāds, kas paredzēts braukšanai pa šādām vietām.
- neērts Tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
- bezgaisa Tāds, kur nav gaisa; tāds, kurā neizmanto gaisu.
- bezkompromisa Tāds, kur nav kompromisa; tāds, kas nepieļauj kompromisu.
- nemedots Tāds, kur nav piejaukts medus, tāds kur nav medus.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- bezskābekļa Tāds, kur nav skābekļa, tāds, kas nesatur skābekli.
- bezslāpekļa Tāds, kur nav slāpekļa, tāds, kas nesatur slāpekli.
- kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
- beztauku Tāds, kur nav tauku, tāds, kas nesatur taukus.
- dūmāts Tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu).
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- upuris Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē (1).
- pieejams Tāds, kur var nokļūt, pie kā var pieiet (parasti par vietu); tāds, kas ir ērti sasniedzams.
- puķots tāds, kur zied daudz puķu
- pilns Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- alumīnijorganisks tāds, kurā alumīnijs saistīts ar oglekļa atomu.
- pogots Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogains (1).
- pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas; tāds, kam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas (par apģērbu); pogots.
- iesarkanspalvains tāds, kura apspalvojums ir iesarkanā krāsā.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- ūdeņains Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
- kodoltermisks Tāds, kurā augstā temperatūrā noris vieglo elementu atomu kodolu sintēze (par reakciju); tāds, kurā izmantota šāda sintēze; tāds, kas ir saistīts ar šādu sintēzi.
- selenocentrisks Tāds, kura centrs ir Mēness; tāds, kas riņķo ap Mēnesi.
- saskanīgs Tāds, kurā cilvēku savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par grupu, kolektīvu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- likumbāzēts tāds, kura darbība balstīta iepriekš izveidotos likumos
- elektronisks tāds, kura darbībai izmantota elektronu plūsma (parasti par ierīci).
- pusapaļš Tāds, kura forma ir tuva apļa, lodes formai; tāds, kam ir pusapļa, puslodes forma.
- iegarens Tāds, kura garums ir mazliet lielāks nekā platums, tāds, kurš ir mazliet pagarināts.
- pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
- vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs; tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
- konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- kļūdains tāds, kurā ir [kļūdas]{s:1466}
- blaugznains Tāds, kurā ir blaugznas; tāds, kas apbiris ar blaugznām.
- vētrains tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu; tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi
- asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
- drupatains Tāds, kurā ir daudz drupatu; tāds, kas viegli drūp.
- liekvārdīgs Tāds, kurā ir daudz lieku vārdu; tāds, kuram ir raksturīgs lieku vārdu pārdaudzums.
- klučains Tāds, kurā ir daudz lielu, masīvu gabalu (parasti par augsni); tāds, kas sastāv no lieliem, masīviem gabaliem.
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- pamācošs Tāds, kurā ir ietverta pamācība; tāds, no kura izriet pamācība; tāds, kurā izpaužas tieksme pamācīt (1).
- robotizēts Tāds, kurā ir ieviesti roboti (2); tāds, kura darbību nodrošina robots (2) vai roboti.
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas, tāds, kas nav pareizi, precīzi, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
- krēpains Tāds, kurā ir krēpas; tāds, kas satur krēpas.
- liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
- vienmulīgs Tāds, kura ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- vienmuļīgs Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- vienmuļš Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- monotons Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepilnīgi dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- dumpīgs Tāds, kurā ir nemieri, tāds, kurā cīnās (pret pastāvošo iekārtu) - par vietu, teritoriju.
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu); tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
- labs Tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
- nedzīvs Tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām); tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju.
- pelavains Tāds, kura ir pelavu piejaukums, tāds, kas ir gatavots no pelavām.
- pelnveida Tāds, kurā ir pelniem līdzīgas sastāvdaļas; tāds, kas ir līdzīgs pelniem.
- putekļains Tāds, kurā ir putekļi; tāds, kas satur putekļus.
- putekšņains Tāds, kurā ir putekšņi; tāds, kas satur putekšņus.
- puvekļains Tāds, kurā ir puvekļi; tāds, kas satur puvekļus.
- puvešains Tāds, kurā ir puveši (2); tāds, kas satur puvešus (2); pūžņains; strutains.
- pūžņains Tāds, kurā ir pūžņi; tāds, kas satur pūžņus; strutains.
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- sēnalains Tāds, kurā ir sēnalu piejaukums; tāds, kas ir gatavots no sēnalām.
- sīkporu Tāds, kurā ir sīkas poras; tāds, kurā veidojas sīkas poras.
- sodrējains Tāds, kurā ir sodrēji; tāds, kas satur sodrējus.
- gaiss Tāds, kurā ir šāds gāzu maisījums; tāds, ko veido šāds gāzu maisījums.
- šķiedrains Tāds, kurā ir šķiedras (1), tāds, kurš sastāv no šķiedrām.
- šķiedrains Tāds, kurā ir šķiedras (2), tāds, kurš sastāv no šķiedrām.
- šķiedrains Tāds, kurā ir šķiedras (3), tāds, kurš sastāv no šķiedrām.
- šķipsnains Tāds, kurā ir šķipsnas (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir šķipsnas.
- iespējams tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta.
- fotomehānisks Tāds, kurā izmanto fotomehānikas paņēmienus; tāds, kas veidots ar fotomehānikas paņēmieniem.
- tonāls Tāds, kurā izmanto skaņas, tāds, kuru veic ar skaņām.
- ūdens tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju); tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
- vājš Tāds, kura izpausme nav pietiekami spēcīga, tāds, kas noris ar mazu intensitāti (par darbību, procesu).
- apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
- personisks Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; [personīgs]{s:1550}.
- personīgs Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; [personisks]{s:1553}.
- autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
- sērs Tāds, kurā izpaužas bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
- drosmīgs Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme; tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
- drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
- kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
- glaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi; tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība.
- sapņains Tāds, kurā izpaužas iegrimšana domās (piemēram, par acīm); tāds, kas izraisa pozitīvas emocijas, kas tiek idealizēts.
- iztrūcināts Tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
- kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
- sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
- glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
- glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu); tāds, kas pauž maigumu, patiku.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums; tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
- bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot.
- izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
- vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
- nopietns Tāds, kurā izpaužas noteiktība, pārdomātība, arī apzinīgums; tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs.
- gļēvs Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
- pārsmalcināts Tāds, kurā izpaužas pārāk liela izsmalcinātība, tāds, kas atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām; pārāk niansēts, detalizēts.
- salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība.
- nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums; tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
- kaislīgs Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums; tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- cienīgs Tāds, kurā izpaužas svinīgums, nopietnība, pašapzinīgums; tāds, kas izturas svinīgi, nopietni, pašapzinīgi.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāda sajūta; tāds, kas ir saistīts ar šādu sajūtu.
- noslēpumains tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- vērienīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; arī tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
- plastisks Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kurā izmanto šādas īpašības.
- sāpes Tāds, kurā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis; tāds, kas ir saistīts ar šādu emocionālo stāvokli.
- virtuozs Tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums, arī tāds, kam nepieciešams šāds izpildījums; tāds, kurā izpaužas izcila profesionāla meistarība, izcila prasme.
- labticīgs tāds, kurā izpaužas ticība labajam
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- atklāts Tāds, kurā izpaužas vaļsirdība, arī patiesīgums; tāds, kam raksturīga vaļsirdība, arī patiesīgums.
- agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
- sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība; tāds, kas ir saistīts ar, parasti psihisku, aktivitāti, koncentrētību.
- sērīgs Tāds, kurā izpaužas, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdība; tāds, kas izraisa, parasti vieglas, bēdas, skumjas, arī grūtsirdību.
- smeldzīgs Tāds, kurā izraisās dedzinošas, sūrstošas, samērā vājās sāpes (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.); tāds, kas ir dedzinošs, sūrstošs, samērā vājš (par sāpēm); arī smeldzošs (2).
- pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma (par cilvēkiem); tāds, kura izturēšanās ir nevēlama (par dzīvniekiem).
- negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu.
- lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām; tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
- netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu); netaisnīgs (1).
- netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
- neaprēķināms Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- referatīvs Tāds, kurā kas ir izklāstīts referāta (2) veidā; tāds, kas satur referātu vai referātus (2).
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- turbo- Tāds, kura konstrukcijā ir turbīna, tāds, kas saistīts ar turbīnu (piem., turbokompresors, turboreaktīvs).
- šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums.
- neveikls Tāds, kura kustības ir lēnas, smagnējas, tāds, kas nespēj pārvietoties strauji, veikli (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- nemudrs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas; tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
- vājš Tāds, kura kvalitāte ir samērā zema (piemēram, par augsni), arī tāds, kura kvantitāte ir nepietiekama (piemēram, par ražu).
- atskanīgs Tāds, kurā labi atskan, tāds, kur viegli rodas atbalss.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav saistītas savā starpā un noteiktās līdzsvara vietās, bet atrodas haotiskā kustībā (par vielu); tāds, kurā vielai raksturīgi šādi molekulu sakari (par agregātstāvokli).
- hidrofobija tāds, kura molekulas vai virsmas atgrūž ūdeni, neslapinās.
- rāms Tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu).
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība; tāds, kura norisē nav regularitātes, sistemātiskuma.
- neformāls Tāds, kurā nav ievērotas formalitātes, speciālas nianses; tāds, kas nav veidots ar matemātisku precizitāti (piem., neformāls problēmas izklāsts).
- avitaminozs Tāds, kurā nav kāda vitamīna; tāds, kas saistīts ar avitaminozi.
- pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piemēram, izpildīts, veidots, aprēķināts.
- skaidrs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu).
- nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
- slikts Tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi (piemēram, par uzņēmumu, iestādi).
- vienlaidu tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju; tāds, kas noris bez pārtraukuma.
- viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērīguma; tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- blīvs Tāds, kurā nav spraugu; tāds, kas (kam) ir cieši piekļāvies.
- rāms Tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas (piemēram, par gaisu); tāds, kurā nav viļņošanās (par ūdens plūsmu, straumi, ūdenstilpi).
- bezšķembu Tāds, kurā nav šķembu; tāds, kur nav šķembu.
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša ierosme, arī tāds, kas veidots bez talanta.
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- neizdevies Tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi.
- līdzvērtīgs Tāds, kura nozīme, vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- sekvenciāls tāds, kura objekti ir sakārtoti atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, secīgi.
- parataktisks Tāds, kura pamatā ir paralakse; tāds (par sintaktisku sakaru), kas ir paralakse (piem., parataktiska attieksme starp teikuma komponentiem).
- precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
- skaudrs Tāds, kura pārvarēšanai, pārciešanai vajadzīga liela izturība; tāds, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus; arī skarbs (2).
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem); taisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- grupveida Tāds, kurā piedalās divas vai vairākas personas; tāds, kurā apvienotas divas vai vairākas vienības.
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus; tāds, kurā izmanto daiļdarbus.
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem); tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- straujš Tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2).
- rezultatīvs tāds, kura rezultāts nav neizšķirts.
- godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus.
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību); tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu.
- strutains Tāds, kurā rodas strutas, tāds, kas satur strutas.
- trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- izdedži Tāds, kura sastāvā ietilpst šādi materiāli, tāds, kas veidots no šādiem materiāliem, tāds, kam izmantoti šādi materiāli.
- režģains Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis; tāds, kas ir izgatavots režģa veidā; tāds, ko klāj režģis; režģots.
- režģots Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis; tāds, kas ir izgatavots režģa veidā; tāds, ko klāj režģis.
- rupjmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā liels šķērsgriezums (par produktu); tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā liels šķērsgriezums (par iekārtu, ierīci u. tml.).
- smalkmaluma Tāds, kura sastāvdaļām malšanas rezultātā ir samērā mazs šķērsgriezums (par produktu); tāds, kurā maļot iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums.
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- ribots tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir [ribas]{s:1687}
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- skumjš Tāds, kura saturā izpaužas skumjas; tāds, kas izraisa skumjas.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- kautrs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- homeotermisks tāds, kura temperatūra nav atkarīga no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- hipotermāls tāds, kura temperatūra pazeminās.
- tresots Tāds, kura tērpam ir treses (par cilvēku); tāds, kam ir treses (par tērpu, tā daļām).
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām.; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
- tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1).
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert daudz informācijas; tāds, kurā ietverts daudz informācijas.
- nepazīstams Tāds, kura vārds, personība nav zināmi; tāds, kas nav tuvāk iepazīts.
- trīsnedēļi Tāds, kura vecums ir trīs nedēļas; tāds, kas ilgst trīs nedēļas.
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants, tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts (par darbu, darbību).
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte; augstvērtīgs.
- vērts tāds, kura vērtība (1) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (1).
- vērts tāds, kura vērtība (2) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (2).
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
- ne dzīvs, ne miris tāds, kura veselība ir stipri cietusi.
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
- pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
- reljefs Tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- taisns Tāds, kura virzienam ir taisnes veids (par kustību); tāds, kas atbilst taisnei (par virzienu).
- biezs Tāds, kuram ir mazas atstarpes starp pavedieniem (par audumu, adījumu); tāds, kas nav plāns (par audumu, adījumu, apģērbu); ciešs, blīvs.
- sprigacīgs tāds, kuram ir mirdzošas, mirgojošas acis.
- spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
- izotonisks Tāds, kuram ir tāds pats spiediens kā kam citam.
- neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- dzīvesgudrs tāds, kuram piemīt dzīves gudrība, t. i. praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
- pumpmugure tāds, kuram uz muguras ir pumpa.
- veselīgs Tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pempis tāds, kurš daudz dzer (patērē šķidrumus).
- veselīgs Tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām).
- stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
- šauška tāds, kurš ir nepastāvīgs, nenoteikts savā rīcībā.
- piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
- homofobs tāds, kurš izjūt bailes, nepatiku vai naidu pret homoseksuāliem cilvēkiem, homoseksualitāti un ar to saistītām tēmām.
- atgremu Tāds, kurš tiek atkārtots, tāds, kurā neizpaužas nekas jauns.
- planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi; tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā.
- vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
- kā nerrs tāds, kuru neciena, izsmej, muļķo.
- kā tāds tāds, kuru nesaista, kuru nesalīdzina ar ko citu.
- draudzīgs Tāds, kuru saista draudzība (ar kādu); tāds, kas izjūt tuvību, sirsnību.
- agonistiskais muskulis tāds, muskulis, kuram pretēji darbojas cits muskulis, tā antagonists.
- hromogēns Tāds, no kā rodas krāsviela; tāds, kas izraisa nokrāsošanos.
- svētīgs Tāds, no kā rodas labums; tāds, kas ir noderīgs.
- pamests Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši; tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- gaisma Tāds, no kura izplatās apgaismojums, tāds, kas ir apgaismots (par vietu).
- neizdevīgs Tāds, no kura negūst peļņu, ienākumus; tāds, no kura negūst materiālu labumu.
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties; tāds, ko nevar neievērot.
- novēršams Tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt.
- beznodokļu Tāds, par ko nav jāmaksā nodokļi; tāds, kur nav jāmaksā nodokļi.
- bezmaksas Tāds, par ko nav jāmaksā; tāds, ko saņem bez atlīdzības.
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
- mazapmaksāts Tāds, par ko saņem samērā mazu algu; tāds, kas saņem samērā mazu algu.
- leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1); tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
- neejošs Tāds, pēc kura nav pieprasījuma, tāds, kuram nav noieta (par preci).
- mēslains Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
- mīļš Tāds, pret ko izjūt mīlestību; tāds, kas patīk, ir personīgi svarīgs, nozīmīgs; tuvs, dārgs.
- lielisks Tāds, starp kura locekļiem ir sevišķi laba saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu), tāds, ar kuru ir šādas attiecības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
- naidīgs Tāds, starp kuriem ir naids (par cilvēkiem, cilvēku grupām); tāds, kam ir naids pret kādu.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- labs Tāds, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas attiecības (par cilvēku grupu); tāds, ar kuru ir šādas attiecības.
- vienpadsmitactiņa Tāds, tāda, kam ir vienpadsmit acis.
- kā (bērtin) nobērts tāds, uz kā (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
- kārpains Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1); tāds, kam ir daudz kārpu (1) - par cilvēku.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā (kas) neatrodas, nepastāv; tāds, kurš ir tukšs, neaizņemts, no kura (kas) ir novākts, aizvākts.
- burvju loks tādu apstākļu kopums, no kuriem nevar rast izeju.
- morfofizioloģiskā regresija tādu atsevišķu orgānu (vai sistēmu) daļējs vai pilnīgs zudums, kurus aizstāj citi, jaunajiem dzīves apstākļiem vairāk piemēroti.
- momentānā rotācijas ass tādu cieta ķermeņa punktu ģeometriskā vieta, kuru ātrumi dotajā laika momentā ir vienādi ar nulli; pa šo asi vērsts momentānā leņķiskā ātruma vektors.
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā.
- saistību izpildījums tādu darbību veikšana, kas sastāda saistību saturu: lietas atdošana, darba izpilde, pakalpojuma sniegšana utt.
- informacionālā redundance tādu dublējošu vai papilddatu ieslēgšana sistēmas datu masīvos, kuru izņemšana nemazina šo masīvu adekvātumu reālajiem aprakstāmajiem objektiem.
- datu redundance tādu dublējošu vai papildu datu esība informacionālajos masīvos, kuru izslēgšana no masīva neiespaido tā adekvātumu risināmajai problēmai.
- neradnieciskā pārošana tādu dzīvnieku pārošana, kuru abiem priekštečiem ciltsrakstos līdz ceturtajai paaudzei nav kopēju senču; autbrīdings.
- polimerizācijas pakāpe tādu elementārvienību (monomēra posmu) skaits polimēra makromolekulā, kuras atkārtojas.
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- algoritmiskā redundance tādu papildelementu iekļaušana algoritmos, kas neiespaido algoritma ikzpildes rezultātu.
- profesionālā noziedzība tādu personu noziedzīgas darbības, kurām krimināli sodāmi nodarījumi kļuvuši par pastāvīgu nodarbošanos un galveno naudas līdzekļu iegūšanas avotu.
- piespiedu intervence tādu personu piespiedu ārstēšana, kam ir psihiskās veselības problēmas
- ģeometriska vieta tādu punktu kopa, kuriem ir kāda noteikta īpašība.
- hidrauliskā separācija tādu sistēmu separācija, kuru dispersa vide ir šķidrums.
- koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- maršrutēšanas vadība tādu vadības nosacījumu ievērošana maršrutēšanas procesā, kas ļauj iekļaut maršrutos vai izslēgt no tiem atsevišķus datoru tīklus, datu posmus vai retranslatorus.
- Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā.
- strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens.
- direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums.
- taisnība tajā nozīmē, kādā to lieto tiesu iestādes, izriet no ieskatiem, kurus izteic tiesa vai šķīrējtiesa, kad, izšķirot juridiskus strīdus, tā pamatojas uz vispārējiem taisnības motīviem.
- tāllidošana Tāla lidošana bez lidaparāta nolaišanās (parasti rekorda uzstādīšanai).
- tamlabad Tālab, tādēļ.
- tāllidojums Tāls lidojums bez lidaparāta nolaišanās (parasti rekorda uzstādīšanai).
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
- koptāme Tāme, kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- istesso Tāpat, tādā pašā veidā.
- tam labā tāpēc, tādēļ.
- šādēļ Tāpēc, tādēļ.
- tādēšu Tāpēc, tādēļ.
- tādieš Tāpēc, tādēļ.
- par to tāpēc; tādēļ.
- orientēšana tarā, tvertnē vai uz transportiekārtas haotiski esošu detaļu vai sagatavju novietošana tādā stāvoklī, kāds nepieciešams to automātiskai salikšanai vai apstrādei.
- verminozs Tārpains, tāds, kas attiecas uz tārpiem.
- endoapendicīts Tārpveida piedēkļa gļotādas iekaisums.
- obliterējošais apendicīts tārpveida piedēkļa kairinājuma vai subakūta iekaisuma stāvoklis, kas rada gļotādas salipumus, lūmena obliterāciju un fibrozu deģenerāciju.
- Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- izīrētājs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas izīrē (ko).
- pārdevējs Tas (piemēram, cilvēks, iestāde), kas pārdod (ko).
- ātrgājējs Tas (tāds) (piemēram, transportlīdzeklis), kas ļoti ātri pārvietojas.
- platgalvis Tas (tāds) kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati.
- baskājis Tas (tāds), kam ir basas kājas.
- simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- simtacis Tas (tāds), kam ir fasetacis.
- garastis Tas (tāds), kam ir gara aste.
- garbārdis Tas (tāds), kam ir gara bārda.
- garausis Tas (tāds), kam ir garas ausis (par dzīvnieku).
- garstilbis Tas (tāds), kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājis Tas (tāds), kam ir garas kājas.
- garmatis Tas (tāds), kam ir gari mati.
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
- garkaklis Tas (tāds), kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gardegunis Tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns.
- garknābis Tas (tāds), kam ir garš knābis.
- pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
- strupkājis Tas (tāds), kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- strupkaklis Tas (tāds), kam ir īss, parasti paresns, kakls.
- staltradzis Tas (tāds), kam ir izcili skaisti ragi.
- lielacis Tas (tāds), kam ir lielas acis (1).
- lielvēderis Tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- līkmuguris Tas (tāds), kam ir līka mugura.
- līkkājis Tas (tāds), kam ir līkas kājas (1).
- līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
- pelēkastis Tas (tāds), kam ir pelēka aste (par dzīvniekiem).
- plakanknābis Tas (tāds), kam ir plakans knābis.
- plānmatis Tas (tāds), kam ir plāni mati.
- platbārdis Tas (tāds), kam ir plata bārda.
- platmutis Tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem).
- platacis Tas (tāds), kam ir platas acis.
- platausainis Tas (tāds), kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem).
- platlapis Tas (tāds), kam ir platas lapas (par augiem).
- platplecis Tas (tāds), kam ir plati pleci.
- platradzis Tas (tāds), kam ir plati, lāpstveida ragi (par dzīvniekiem).
- raibspārnis Tas (tāds), kam ir raibi spārni (par dzīvniekiem).
- raibvēderis Tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
- pašapputeksnētājs Tas (tāds), kam ir raksturīga pašappute.
- resnvēderis Tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- smaildegunis Tas (tāds), kam ir smails deguns.
- staltaudzis Tas (tāds), kam ir stalts augums.
- strupastis Tas (tāds), kam ir strupa aste (par dzīvniekiem).
- strupausis Tās (tāds), kam ir strupas ausis (par dzīvniekiem).
- strupdegunis Tas (tāds), kam ir strups deguns.
- šauracis Tas (tāds), kam ir šauras acis.
- staltkājis Tas (tāds), kam ir taisnas, parasti garas, kājas.
- padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma apspriešanā, bet ne tā izlemšanā.
- tievkājis Tas (tāds), kam ir tievas kājas.
- tievkaklis Tas (tāds), kam ir tievs kakls (parasti par dzīvniekiem).
- bezbārdis Tas (tāds), kam nav bārdas.
- bezkājis Tas (tāds), kam nav kāju.
- zobenradzis Tas (tāds), kam ragi (rags) ir zobenveida, bez žuburiem (par dzīvniekiem).
- apliecinātājs Tas (tāds), kas apliecina (1).
- apliecinātājs Tas (tāds), kas apliecina (2).
- iebrucējs Tas (tāds), kas ar varu iekļūst (piemēram, kādā telpā).
- ātraudzējs Tas (tāds), kas ātri attīstās, aug.
- ātraudzis Tas (tāds), kas ātri aug, sasniedz briedumu (parasti par augiem).
- ātrskrējējs Tas (tāds), kas ātri skrien (parasti par dzīvniekiem).
- sīkaudzis Tas (tāds), kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
- pašrakstītājs Tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā.
- pašreģistrētājs Tas (tāds), kas automātiski reģistrē (ko) - par ierīcēm, iekārtām.
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
- aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- dūmdevējs Tas (tāds), kas degot rada daudz dūmu.
- oldējējs Tas (tāds), kas dēj olas.
- caurceļotājs Tas (tāds), kas dzīvo jūrā, bet nārsto saldūdeņos, vai dzīvo saldūdeņos, bet nārsto jūrā (par zivīm).
- puscaurceļotājs Tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju grīvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm).
- cilvēkēdājs Tas (tāds), kas ēd cilvēka gaļu (par cilvēku); kanibāls.
- cilvēkēdājs Tas (tāds), kas ēd cilvēka gaļu (par dzīvniekiem).
- iekarotājs Tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
- rosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību); ierosinātājs (2).
- ierosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
- sūnaine Tas (tāds), kas ir apaudzis ar sūnām.
- sūnainis Tas (tāds), kas ir apaudzis ar sūnām.
- greizsirdis Tas (tāds), kas ir greizsirdīgs.
- staltaudzis Tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem).
- likumdevējs Tas (tāds), kas izdod likumu (piemēram, par valsts varas institūcijām, iestādēm, arī atsevišķiem cilvēkiem).
- pilnvardevējs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
- pilnvaras devējs tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvardevējs, pilnvarotājs.
- pilnvarotājs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml); pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
- tālāknesējs Tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības).
- bezkauņa Tas (tāds), kas izturas bezkaunīgi.
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- ligzdotājs Tas (tāds), kas ligzdo (par putniem).
- dobumperētāji Tas (tāds), kas ligzdo koku dobumos, alās, būros (par putniem).
- likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
- brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- kokvedējs Tas (tāds), kas paredzēts apaļkoku izvešanai no cirsmas (par transportlīdzekļiem).
- skujēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt no skujām (par dzīvniekiem).
- augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
- gaļēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no citiem dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- zālēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem).
- dūņēdājs Tas (tāds), kas pārtiek no dūņām (par dzīvniekiem).
- pašgājējs Tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai).
- dzīves apliecinātājs tas (tāds), kas pauž ticību dzīvei, tās nozīmīgumam.
- perētājs Tas (tāds), kas perē attiecīgajā apvidū (par putniem); tas (tāds), kas perē.
- pašlādētājs Tas (tāds), kas pielādējas automātiski (par šaujamieroci).
- slāpekļsaistītājs Tas (tāds), kas saista molekulāro gaisa slāpekli (par mikroorganismiem, augiem).
- pusklejotājs Tas (tāds), kas samērā bieži maina apmešanās vietu (piemēram, par tautu, cilti).
- daudzrakstītājs Tas (tāds), kas sarakstījis daudz darbu.
- līgumslēdzējs Tas (tāds), kas slēdz līgumu (piemēram, valsts, iestāde, uzņēmums, organizācija, persona).
- smerdeklis Tas (tāds), kas smird; smirdeklis.
- smirdeklis Tas (tāds), kas smird.
- linaudzētājs Tas (tāds), kas specializējas linkopībā (par saimniecībām).
- stīgotājs Tas (tāds), kas stīgo (1) - par augiem, to dalām.
- stimulators Tas (tāds), kas stimulē (ko).
- smirdoņa Tas (tāds), kas stipri smird.
- asinssūcējs Tas (tāds), kas sūc citu dzīvnieku un cilvēka asinis (par dzīvnieku).
- tālšāvējs Tas (tāds), kas šauj samērā lielā attālumā (parasti par artilērijas ieročiem).
- iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
- caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- bruņusitējs Tas (tāds), kas var pārsist, caururbt bruņas (par šāviņu, lodi).
- tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
- stumbrveidotājs Tas (tāds), kas veido stumbru (par augiem).
- saulmīlis Tas (tāds), kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- ziemotājs Tas (tāds), kas ziemo attiecīgajā teritorijā (par putniem); ziemotājputns.
- tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem).
- staltaudzis Tas (tāds), kur aug stalti koki (parasti par mežu).
- raķešnesējs Tas (tāds), kura apbruņojumā ir raķetes (parasti par lidaparātiem, kuģiem).
- graudēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem).
- planktonēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir planktons (par ūdens dzīvniekiem).
- peldētājs Tas (tāds), kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai (par dzīvniekiem).
- izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
- pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
- skeletveidotājs Tas (tāds), uz kura skeletzariem ir uzpotēti cita augļu koka zari (par augļu kokiem).
- tauto- Tas pats, tāds pats.
- panģenēze Tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins).
- zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
- submukozs Tas, kas atrodas zem gļotādas.
- neskaidrība Tas, kas nav skaidrs, saprotams; tāds, kas rada neizpratni.
- sastādītājs Tas, kas sastāda, ir sastādījis (ko).
- garants Tas, kas uzņemas garantiju (piemēram, iestāde, persona); galvotājs.
- tastatūras kontrollers tastatūrā iebūvēta viena vai vairākas mikroshēmas, kas uztver taustiņa nospiešanu un ģenerē tai atbilstošu kodu, tādējādi atbrīvojot no šī uzdevuma tā centrālo procesoru.
- kvempis Tauks, apaļīgs sivēns vai tāds bērns.
- pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu, tādi ir četri: augšupšķiršanas taustiņš, lejupšķiršanas taustiņš, sākumvietas taustiņš un beigvietas taustiņš.
- fangi Tauta Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, kopā ar buliem, etoniem, jaundiem un mveliem veido tāda paša nosaukuma tautu grupu.
- TSSI Tautas saimniecības sasniegumu izstāde.
- glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu.
- shēmtehniķis Tehniķis, kas sastāda shēmas.
- inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu.
- sekundāri predikatīvs komponents teikuma palīgloceklis, kas nosauc pazīmi vai darbību, kura īstenojas izteicēja nosauktās darbības laikā, tādējādi veidojot papildu jeb slēptu gramatisko centru.
- notecēties Tekot atdalīties nost; būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu); tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums.
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- abonentu telegrāfs telegrāfa sakaru tīkls operatīvai ziņojumu apmaiņai starp organizācijām un iestādēm pilsētas, valsts vai starptautiskā mērogā.
- birofakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp sakaru iestādēm, izmantojot faksimilsakaru aparātus un datu pārraides kanālus.
- ārpusstudijas raidītājs telepārraidīšanas aparatūra, kas nogādājama un uzstādāma raidīšanai atstatu no stacionāriem raidītājiem.
- ekvatoriālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir paralēla pasaules asij (polārā ass), bet otra – perpendikulāra tai (deklinācijas ass); ar teleskopu, kas uzstādīts uz šāda montējuma, var sekot debess spīdekļiem to diennakts kustībā, griežot teleskopu tikai ap polāro asi.
- azimutālais teleskopa montējums teleskopa montējums, kam viena no rotācijas asīm ir vertikāla (azimutālā ass), bet otra – horizontāla (augstuma ass); lai sekotu debess spīdekļiem to diennakts kustībā, teleskops, kas uzstādīts uz šāda montējuma, jāgriež ap abām asīm.
- ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju.
- lokāls Tēlotājā mākslā - tāds, kas piemīt priekšmetam pašam (par krāsu, krāsu toni).
- ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; garderobe.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve (1).
- direkcija Telpa (telpas), kur atrodas uzņēmuma, iestādes pārvalde, vadība.
- galerija Telpa pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
- anatomikums Telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus.
- vīndarītava Telpa vai ēka (arī iestāde), kurā notiek vīna gatavošana.
- mītne Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
- rasētava Telpa, darbnīca, arī iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veido rasējumus.
- mašīntelpa Telpa, iecirknis, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
- fotostudija Telpa, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas; attiecīga iestāde vai organizācija.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- slaukšanas zāle telpa, kurā uzstādītas stenda tipa slaukšanas iekārtas un kurā slaucamie dzīvnieki uzturas tikai slaukšanas laikā.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- siena Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).
- salons Telpa, telpu kopums, arī uzņēmums, iestāde u. tml. (kā) demonstrēšanai un pārdošanai.
- krājkase Telpas, kurās atrodas šī iestāde.
- kredītiestādes filiāle teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā.
- militāri piesārņota teritorija teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem.
- jamiņ Termins, ar ko apzīmēja valsts iestādi Ķīnā līdz 1949. g.
- familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem.
- defamilizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru valsts uzņemas rūpes par indivīdu un ģimeni, līdz ar to sekmējot indivīda iespējas īstenot savus mērķus neatkarīgi no ģimenes ierobežojumiem.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem.
- terminogrāfs Terminu apkopošanas un terminu vārdnīcu sastādīšanas teorijas un praktiskās izstrādes speciālists.
- tvaika un gāzes elektrostacija termoelektrostacija, kurā uzstādīta tvaika gāzturbīnas iekārta; var darboties gan kā kondensācijas elektrostacija (KES), gan kā termoelektrocentrāle (TEC).
- vilikinīns Termostabila viela zarnu gļotādā, kas izdalās zarnu sulā sālsskābes ietekmē un ierosina zarnu bārkšu kustības.
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- testators Testamenta sastādītājs.
- abstraktā testēšanas metode testēšanas darbību apraksts tādā abstrakcijas līmenī, kas nesaista testēšanas metodi ar tās praktisko realizāciju; šo jēdzienu lieto, lai specificētu abstrakto testpiemēru konstruēšanu.
- petitio principii tēzes pamatošana ar tādu argumentu, kurš pats vēl jāpierāda.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- piedzīšana Tiesas nolēmumu piespiedu izpildīšanas līdzeklis, ko izmanto tādu tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ar kuriem apmierinātas piespriešanas vai izpildīšanas prasības, izpildot šādus tiesas nolēmumus piespiedu kārtībā piedziņu vērš: uz parādnieka naudas summām un mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot komisijām vai izsolē, uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām, trešajām personām, uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākumu veidiem.
- logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem.
- areiopags Tiesas un uzraudzības iestāde Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes pieņemta likuma stāšanos spēkā.
- zemes lietošanas tiesības tiesības izmantot zemes derīgās īpašībās - auglību, platību, derīgos izrakteņus, stādījumus u. c., šādas tiesības ir zemes īpašniekam un zemes nomniekam, kā arī citām personām ar īpašnieka vai nomnieka atļauju.
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā.
- dispozīcijas tiesība tiesības, kas atļauj zināmos atgadījumos kādā lietā rīkoties pēc paša ieskatiem, piem. testamentu sastādot.
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- personu apliecinošu dokuments tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (personas apliecība vai pase).
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- izglītības programmas licencēšana tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu.
- augstāka iestāde tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesāja nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā 1889.-1940. g.).
- emisija Tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi.
- mats matā Tieši tāds, pilnīgi līdzīgs.
- uz mata Tieši tāds, pilnīgi līdzīgs.
- enterokrinīns Tievās zarnas gļotādas hormons, kas stimulē tievās zarnas dziedzeru funkciju.
- enterīts Tievās zarnas gļotādas iekaisums.
- sirks tikai daļēji apsārtis (tāds, kas nav pilnībā nogatavojies, piemēram, zemene)
- beidzamais Tikko pagājušais (laika posms); tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
- primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē.
- apakštīkls tīkla daļa - neatkarīgs segments vai domēns, kas savstarpēji savienots ar citiem segmentiem vai domēniem, tādējādi uzlabojot tīkla veiktspēju un drošību.
- cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības.
- caurspīdīgs tilts tīkla tilts, kurš darba procesā pārbauda, kurš mezgls atbilst katras jaunas stacijas adresei, kas tiek pārraidīta, tādējādi uzzinot, kādi mezgli ir pievienoti kādiem portiem.
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas.
- starptīklošana Tīklu apvienošanas tehnoloģija, kas nodrošina atsevišķu lokālo tīklu apvienošanu teritoriālajā tīklā un teritoriālo tīklu apvienošanu lielākos teritoriālajos tīklos. S-ai izmanto tādas ierīces kā, piem., vārtejas, maršrutētājus un tiltus.
- pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
- izanasāties Tikt izlietotam (par ko tādu, ko atdod citiem).
- izlidot Tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes).
- iekārtoties Tikt izveidotam, iekārtotam (kur) - parasti par iestādi.
- pāriet Tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu.
- (no)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupes (arī ūtrupnieka) āmura tikt pārdotam ūtrupē; kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- (no)nākt (arī nokļūt) zem ūtrupnieka (arī ūtrupes) āmura tikt pārdotam ūtrupē; kļūt tādam, kura manta jāpārdod ūtrupē.
- nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2).
- sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu).
- pārvietoties tikt pārvietotam (uz citu telpu, atrašanās vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
- pāriet Tikt pārvietotam (uz citu vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
- beigties Tikt paveiktam (par mācībām); beigt darbu (par mācību iestādi).
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- paškaitējums tīša sava ķermeņa savainošana bez pašnāvības nolūka, kas var tikt veikta ar mērķi atvieglot citādi grūti pārvaldāmas emocijas, saiknes zudumu ar realitāti un nejutīgumu.
- restrikcija to kredītu samazināšana, kurus kādas valsts centrālā banka piešķir komercbankām; tādējādi samazinās kredīti rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem, sarūk ražošanas apjomiun pazeminās tās pieauguma tempi.
- fis-dūrs Toņkārta no "fis" līdz "fis", ar 6 diēziem pie atslēgas, citādi fa-dieza-mažors.
- acumēra uzmērīšana topogrāfiskās uzmērīšanas vienkāršota metode, lai ātri sastādītu uzskatāmi, bet neprecīzu shematisko plānu.
- traheocēle Trahejas trūce, elpvada gļotādas izspīlējums.
- stādāmā mašīna traktoram uzkarināta vai pusuzkarināta lauksaimniecības mašīna stādāmā materiāla sadalīšanai pa lauku un iestrādei augsnē.
- transplantēts Transplantācijas jeb audu un orgānu pārstādīšanas materiāls.
- bremzēšana Transportlīdzekļa kustības ātruma samazināšana vai tā apstādināšana ar bremzēm iepriekš paredzētajā vietā.
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
- ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
- kā niedre trausls, tāds, kas ātri, viegli lūst.
- priekšbilance Trešā kompānijas grāmatvedības bilances sastādīšanas stadija, t. i., pirms regulatīvajiem iegrāmatojumiem.
- pakalpojumatteices uzbrukums trieciens datoru tīklam, ko veido tā pārpludināšana ar tādu papildpieprasījumu skaitu, kas ievērojami palēnina normālo trafiku vai pat to pilnīgi pārtrauc.
- trigemināls Trijdaļīgs, trijžuburots; tāds, kas attiecas uz trijzaru nervu.
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
- bruzda Troksnis, tāds kārtīgs burziņš jeb tusiņš, kur iet "brizdu, brazdu".
- tukšulis Trūkumcietējs; tāds, kam nekas nepieder.
- galjūns Tualete uz kuģa; uz seno spāņu un holandiešu kara burukuģu priekšgala esošajā izbūvē bija tualete, bet uz tās uzstādīts priekšgala greznojums.
- starpierakstu atstarpe tukša telpa starp datu blokiem uz magnētiskā diska vai lentes. Tā parasti veidojas, iedarbinot vai apstādinot disku vai lenti.
- vaļas voga tukša vaga, kurā nekas nav stādīts.
- goļakovijs Tukšs, tāds, kam nekā nav.
- goļaks Tukšs, tāds, kam nekā nav.
- piņķernieks Tūļa; tāds, kas piņķerējas.
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
- nesaulīgs Tumšs, drūms, tāds, kur nav saules gaismas.
- melanoplakija Tumšu plankumu veidošanās uz mutes gļotādas; novēro stomatīta, hepatīta u. c. slimību gadījumos.
- bismutija Tumšzila ādas un gļotādu nokrāsa kā bismuta savienojumu lietošanas sekas.
- fundamentālisms Turēšanās pie reliģijas senākajām mācībām vai pamatnostādnēm (gk. runājot par islāmticīgajiem).
- konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
- savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- rekuperators Tvertne tehnoloģiskā ūdens nostādināšanai azbestcementa izstrādājumu ražošanas nodaļās.
- cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas.
- hidrofobs ūdeni nesaistošs; tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, arī materiāliem).
- Vitkops ūdenskrātuve Birzgales pagastā, kas uzstādināta tāda paša nosaukuma upē, platība - 48,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 2,5 m; Vitkopes ūdenskrātuve.
- Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
- Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m.
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis.
- herpes Ūdeņainas pūtītes uz ādas vai gļotādas; izraisa vīruss, gk. ap muti (herpes labialis) un dzimumorgāniem (herpes genitalis).
- sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
- ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā.
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
- uretrīts Urīnizvadkanāla gļotādas iekaisums.
- cistoptoze Urīnpūšļa gļotādas daļas noslīdēšana urīnizvadkanālā.
- cistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums.
- miksocistīts Urīnpūšļa gļotādas iekaisums.
- ureteroneocistostomija Urīnvadā distālā gala pārstādīšana urīnpūslī jaunā vietā.
- ureterīts Urīnvadā iekaisums, kam raksturīgi cistiski veidojumi gļotādā.
- ostainis Ūsainis, tāds, kam ir ūsas.
- egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem.
- aizspriedumains Uz aizsprieduma (aizspriedumiem) dibināts; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
- patrona uz darbvārpstas uzstādāma ierīce instrumenta vai apstrādājamā ķermeņa iestiprināšanai.
- piroklastisks Uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā.
- emblemātisks Uz emblēmu attiecīgs; tāds, kas ir emblēma; pieņemts, alegorisks.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
- deviācijas noteikšana uz kuģa vai jahtas pēc deviācijas iznīcināšanas paliek tā saucamā atlikusī deviācija, ko nosaka deviators un sastāda deviācijas tabulu ik pa 10 vai 15 grādiem katram kompasam atsevišķi.
- pamirt Uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu.
- pamirt Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
- aerofotoaparāts Uz lidaparāta uzstādīta optiski mehāniska ierīce Zemes virsmas fotografēšanai.
- Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha.
- public Uz valsti, pašvaldību vai citu publisku iestādi attiecīgs.
- plānripa uz virpas vai citas darbmašīnas uzstādāma ierīce lielu izmēru apstrādājamā ķermeņa iespīlēšanai.
- problēmas apraksts uzdevuma risināšanas mērķa un metožu formulējums, kas sevī ietver uzdevuma nostādni, risināšanas metožu izklāstu, sākotnējo datu aprakstu, rezultātu attēlošanas veidus, kā arī prasības attiecībā pret uzdevuma risināšanai izmantojamajiem algoritmiem un programmām.
- kompozīcija Uzdevums, etīde, problēma (šahā, dambretē); šādu uzdevumu, etīžu, problēmu sastādīšana.
- pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi.
- operētājsistēmas MS-DOS čaula uzlabota izvēļņvadāma lietotāju saskarne, kas, sākot ar versiju 5.0 ir operētājsistēmas _MS-DOS_ sastāvdaļa. _MS-DOS_ čaula nodrošina izvēļņvadāmu piekļuvi vairumam _MS-DOS_ komandu, tādējādi paplašinot šīs operētājsistēmas funkcionalitāti un izmantošanas iespējas.
- uzdēt Uzlikt, uzstādīt.
- uzriktēt Uzlikt; uzstādīt.
- činka Uzmācīgs, neatlaidīgs, tāds, kas kaulējas, uzplijas.
- vērīgs Uzmanīgs, arī smalkjūtīgs; tāds, kurā izpaužas uzmanība, smalkjūtība.
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.
- darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
- kopētava Uzņēmuma, iestādes nodaļa, arī telpa, kurā kopē (3).
- sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību.
- šefs Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodaļas vadītājs.
- administrācija uzņēmuma, iestādes, organizācijas u.tml. vadība.
- administrācija uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- mainītava Uzņēmums, iestāde, kur (ko) apmaina.
- ēdinātājs uzņēmums, kas (kādā pasākumā vai iestādē) rūpējas par ēdināšanu
- pierakstīt Uzrakstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu).
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību.
- pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- reģistrācija Uzskaitījuma, saraksta sastādīšana.
- ostensīvs uzskatāms, tāds, ko var demonstrēt.
- henoteisms Uzskats, ka eksistē daudz dievu, bet tikai vienam atsevišķam dievam ir īpašs sakars ar konkrētu dzimtu, ģinti vai cilti, un tas nozīmē, ka šai grupai nekādu citu dievu nav, bet vispār eksistē arī citādi dievi.
- historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski.
- antropomorfiskā teleoloģija uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam.
- kolektīvisms uzskats, pēc kura sabiedrības (kolektīva) intereses stādāmas augstāk par privātajām.
- nacionālā naida izraisīšana uzskatu, teoriju izplatīšana mutiski vai rakstisku masu saziņas līdzekļos vai citādi, lai izraisītu naidīgu attieksmi pret kādu citu nāciju vai tautību.
- Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
- Māras dīķis uzstādināta ūdenskrātuve Mārupītes tecējumā, Rīgā starp Torņkalnu un Āgenskalnu, platība — 5 ha, izteku regulē slūžas.
- Viļānu ūdenskrātuve uzstādināta uz Maltas upes Viļānu pilsētas dienvidu nomalē un Viļānu pagastā, platība — 5,5 ha.
- Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers.
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers.
- Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha.
- Sustes dzirnavezers uzstādināts uz Sustes upes Saldus novada Ezeres pagastā, platība — 6,4 ha; Ezeres dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
- Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha.
- Vormsātes dzirnavezers uzstādināts uz Šķērveļa Nīkrāces pagastā, platība — 1,1 ha.
- Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve.
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers.
- uzkāršot Uzstādīt jumta kārtis.
- kakažāt Uzstādīt jumta spāres.
- apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst.
- uzkļaut Uzstādīt piestiprinot.
- nourrāt Uzstādīt vainagu uz jaunbūves jumta.
- grīst Uzstādīt, izveidot (galdu).
- uzstellēt Uzstādīt, sagatavot (piemēram, ierīci, mašīnu) lietošanai, darbināšanai.
- sertificēšanas institūcija uzticama organizācija, kas izsniedz sertifikātus, ar to apliecinot, ka attiecīgajai personai pieder dotā publiskā atslēga, un tādējādi apstiprinot viņas identitāti.
- retranslēt Uztvert un noraidīt tālāk (signālus) tādos pārraides traktos, kuros (tie) jāraida lielākā attālumā.
- Latviešu leģions vācu armijas 15. un 19. divīzija, ko 1943. g. nelikumīgi izveidoja vācu okupācijas iestādes no faktiski piespiedu kārtā mobilizētajiem latviešu vīriešiem.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.
- rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
- priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
- ciparotās vadīklas vadības rīki, kuru uzstādījumu skaits ir galīgs, bet tos var saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt.
- valdēt Vadīt (iestādi, uzņēmumu, saimniecību u. tml.).
- rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- mahāsidhas vadžrajānas budisma mitoloģijā - pusmītiskas personas, kas sasniegušas pilnību ar jogas prakses palīdzību; tiek uzskatīts, ka tādu bijuši 84, kas dzīvojuši Indijā no 7. līdz 11. gadsimtam.
- apzobe Vaga, kas ir palikusi neapstādīta.
- kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
- izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus).
- gnatorāģija Vaiga vai žokļa gļotādas asiņošana.
- nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
- tprūjināt Vairākkārt teikt "tpr" vai "tprū", lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
- alternatīvā pults vairākpulšu sistēmā operetora pults, kurai bez datora apstādināšanas var nodot vadību galvenās pults bojājuma vai citos gadījumos.
- vājsaistīta sistēma vairāku procesoru sistēmā tādu savienojumu organizācija, kad procesori apvienoti ārējās krātuves līmenī un tie nevar tieši vērsties viens pie otra operatīvās atmiņas. Sadarbība starp tiem notiek ar ziņojumu apmaiņu.
- sleja Vairāku rindu kopums (sējai vai stādīšanai).
- panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
- mērdelis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis; tāds, kas tikko velk dzīvību.
- supuris vājš, nespēcīgs cilvēks (retāk: tāds dzīvnieks).
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
- nēsāt (kā) krāsas valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- reāllaika valoda valoda, ko izmanto tādu reāllaika sistēmu programmēšanā, kurās kā galvenā prasība tiek izvirzīta ātra datora reakcija uz pienākošajiem signāliem.
- valoda "Display PostScript" valodas "PostScript" paplašinājums, kas interpretē šīs valodas instrukcijas un displeja ekrānā izveido tieši tādus grafikas un teksta elementus, kādus lietotājus ieraudzīs izdrukātajā dokumentā.
- leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- augstākā tiesa valsts augstākā tiesu iestāde - tiesas spriedumu pēdējā pārsūdzēšanas instance valstī.
- centrālā valsts iestāde valsts budžeta iestāde, kurai gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.
- renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (gk. feodālismā).
- servisdienests Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiska persona, kas veic kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu programmēšanu, uzstādīšanu un tehnisko apkopi, kā arī apmāca kasierus operatorus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai programmai.
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
- dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei.
- reģistrs Valsts iestāde, arī privāts uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums; kuģu reģistrs.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- asinsdonoru centrs valsts iestāde, kas sagatavo asinis un asins komponentus, pārbauda asins paraugus un apgādā ārstniecības iestādes ar kvalitatīvām konservētām asinīm, asins komponentiem un preparātiem.
- palāta Valsts iestāde, kas vada kādu nozari.
- komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību.
- valsts zīdaiņu nams valsts iestāde, kurā tiek uzņemti un uzturēti zīdaiņu vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadu vecumam.
- probācijas dienests valsts iestāde, kuras kompetencē ir noziedzības novēršana, dažādu sabiedrībā izciešamo sodu izpildes nodrošināšana un koordinācija, kā arī pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbības atslogošana.
- izmeklēšanas iestāde valsts iestāde, kuras kompetencē ir pirmstiesas izmeklēšanas veikšana.
- ieslodzījuma vietas valsts iestādes apcietināto izvietošanai izmeklēšanas laikā vai brīvības atņemšanas soda izciešanai pēc tiesas sprieduma.
- normatīvais akts valsts iestādes izdots rakstveida juridisks dokuments, kas nosaka, groza vai atceļ tiesību normas (vispārobligātus juridiskus noteikumus).
- orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
- tiesību aizsardzības iestādes valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru darbībā saskaņā ar likumu kā galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, tiesībpārkāpumu novēršana un valsts piespiedu līdzekļu vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana tiesību pārkāpējiem.
- ģeoloģiskā kontrole valsts institūciju darbība, kas nodrošina, lai visas ministrijas u. c. valsts iestādes, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ievērotu zemes dzīļu lietošanas kārtību, izpildītu savus pienākumus zemes dzīļu aizsardzībā un vides aizsardzībā, iegūstot derīgos izrakteņus un izmantojot pazemes ūdeņus (gruntsūdeņus).
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- kambarkollēģija Valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus; kamerkollēģija.
- Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
- Naturalizācijas pārvalde valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un kārto ar Latvijas pilsonību saistītos jautājumus, kā arī savas kompetences ietvaroskoordinē Latvijas sabiedrības integrācijas procesu.
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
- resors Valsts pārvaldes nozare; iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma.
- autoritārais režīms valsts pārvaldīšanas veids, kad valsts izpildvara kontrolē pilsonisko sabiedrību, reglamentē garīgo dzīvi, ekonomiku, ierobežo vai atlaiž pārstāvnieciskās valsts varas iestādes, likvidē opozicionārās partijas un organizācijas, lieto politiskas represijas.
- optācija valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī; arī dubultās pilsonības likvidēšanas veids.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes.
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
- imigrācijas politika valsts stratēģiskās nostādnes un pasākumi attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanu.
- prīžu tiesa valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
- prīžu tiesas valsts tiesas, kuras nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kas rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- budžeta institūcijas valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem.
- kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams.
- juridiskā konsultācija valsts vai advokātu profesionālās organizācijas veidota iestāde, birojs juridiskas palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem, pārsvarā - mazturīgajiem.
- valsts vai pašvaldības institūcija valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle).
- regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu.
- budžeta iestāde valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.
- pasūtītājs valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem.
- valsts vai pašvaldības manta valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
- izglītības pārvaldes iestāde valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas.
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
- delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
- tiesiska valsts valsts, kurā attiecības starp varas iestādēm un pilsoņiem balstās uz tiesiskiem pamatiem un visi valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām.
- gaisa kuģa ekspluatantvalsts valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta.
- ekspluatantvalsts Valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta.
- juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss.
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem.
- kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
- uzcilus Vaļīgs, tāds, kas nav cieši piegulošs.
- mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts.
- cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
- līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi: tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā arī kanibālisms un citādi.
- virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus.
- onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību.
- nevīrišķīgs Vārgs, tāds, kas nav vīrišķīgs.
- peiksts Vārgulis, sprāgoņa, vājš stāds.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1).
- virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
- virt Vārīties; būt tādam, kur kas vārās.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- tapnis Vārpstveida ierīce uzmaucama instrumenta vai apstrādājama ķermeņa uzstādīšanai darbmašīnā.
- darbvārpsta Vārpstveida rotācijas izpildietaise ar bāzējošiem elementiem instrumenta vai speciālu ierīču - patronas, plānripas u. c. - uzstādīšanai.
- ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi.
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- blanka Veidlapa - lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- oriģinalizēt Veidot (ko, piemēram, mākslas darbu) tādu, kas ievērojami atšķiras no citiem; veidot (ko) neparastu, savdabīgu.
- skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
- raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- šķūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku).
- štūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku).
- pabeigts veids veids, kas izsaka pabeigtu darbību; latviešu valodā tādi ir priedēkļverbi.
- mimētisks Veikls atdarināšanā; tāds, kas atdarina.
- apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
- turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, noteiktas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- sekties Veikties (par darbību, darbu); būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
- strebulis Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
- terkšans Vējdzirnavām līdzīgs tarkšķis, ko uzstāda kāpostu dārzā, lai atbaidītu zaķus.
- vekseļa diskonts vekseļa pārdošana bankai vai citai kredītiestādei, lai saņemtu skaidru naudu pirms vekseļa termiņa iestāšanās brīža.
- pēcindosaments Vekseļu un čeku tiesībās, tād indosaments, kas izdarīts pēc vekseļa samaksas termiņa notecējuma.
- Satversmes sapulce vēlēta pārstāvības institūcija, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
- prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- valde vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- sebaudzējs Vēlīns, tāds (augs), kas vēlu dod ražu.
- uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- agela Vergturu aristrokrātijas pārstāvju dēlu (7-18 g. vecuma) slēgta tipa valsts audzināšanas iestāde senajā Spartā.
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) citādām (arī citām) acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā.
- cerbuls Vertikāli uzstādīts koks, kuru spēles dalībnieki cenšas apgāzt, metot tam ar nūjām.
- stāvs Vertikāls vai gandrīz vertikāls; tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
- depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
- orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
- frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs.
- frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs.
- aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
- kokultivācija Veselu, neinficētu šūnu kultivācija kopā ar tāda paša veida inficētām šūnām.
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
- pasta sūtījums vēstules, pastkartes, bandroles, pakas, naudas pārvedumi, periodiskie izdevumi, ko pasta iestādes pieņem, pārsūta un izsniedz adresātiem saskaņā ar pasta noteikumiem.
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība.
- Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- pievēžot Vēžojot iegūt (vēžus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- kārdinošs Vicinošs, aizraujošs; valdzinošs, tāds, ko kāro iegūt.
- reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- karaskola Vidējā mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- komercskola Vidējā mācību iestāde, kas gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- franču licejs vidējā mācību iestāde, kurā pastiprināti māca franču valodu.
- korpuss Vidējā militārā mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
- sovhoztehnikums Vidējā speciālā mācību iestāde, kur sagatavoja lauksaimniecības speciālistus un kas veidoja vienotu saimniecisku kompleksu ar sovhozu.
- arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
- skolotāju seminārs vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- politehnikums Vidējā vai augstākā tehniskā mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm.
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
- arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
- domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas.
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas.
- Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu.
- Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai.
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu.
- peptokrinīns Viela ar sekretīna īpašībām, kuru iegūst no zarnu gļotādas.
- presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns.
- vitamērs Viela vai sintētiska mazmolekulāra, vitamīniem radniecīga organiska viela, kam ir tāda pati iedarbība kā vitamīniem.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
- antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts.
- nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu.
- antistatiķi Vielas, kas palielina polimērmateriālu elektrovadītspēju, tādējādi samazinot to statisko elektrizēšanos.
- gastroprotektori Vielas, kas pasargā kuņģa gļotādu no sālsskābes iedarbības (piemēram, sukralfats).
- kancerogēni Vielas, un faktori, kas, ilgstoši iedarbojoties uz organismu, var izraisīt ļaundabīgu audzēju; tāds, kas veicina vēža šūnu attīstību.
- eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam.
- alotransplantācija Viena cilvēka audu pārstādīšana citam.
- homoplastika Viena indivīda organisma audu vai orgānu pārstādīšana otram tās pašas sugas indivīdam, piem., viena cilvēka ādas pārstādīšana otram cilvēkam.
- kvadrātmilimetrs Viena miljondaļa kvadrātmetra - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens milimetrs.
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- analekti Viena no četrām tā dēvētā konfūcisma kanona grāmatām, kas ietver Konfūcija mācības pamatprincipus un, iespējams, ir sastādīta apmēram septiņdesmit gadus pēc viņa nāves.
- kontaktants Viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- demārketings Viena no mārketinga darbības formām, ko nosaka preču pieprasījuma pieaugums līdz tādam līmenim, kas pārsniedz to ražošanas iespējas ar esošajiem resursiem.
- heksuronskābe Viena no skābēm, kas rodas no heksozēm, oksidējot primāro spirta grupu: tādas ir glukuronskābe un galakturonskābe.
- dzeltenā kaite viena no slimībām, kuru pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
- socializētāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajām lomām, kurā viņš palīdz apgūt sociālās mijiedarbības modeļus un veidot sociālo kompetenci, tādējādi sekmējot indivīda sociālo integrāciju vidē.
- plānotāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajm lomām, kurā tiek plānotas nākotnes perspektīvas klientu sociālo problēmu risināšanā, un sociālais darbinieks ierosina dažādas darbības un rada tādas struktūras, kas palielina iespējamību sasniegt problēmas atrisinājumu.
- programmēšanas sistēma viena vai vairākas programmēšanas valodas un nepieciešamā programmatūra, kas paredzēta lietojumprogrammu sastādīšanai kādai noteiktai datu apstrādes sistēmai.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- identisms Vienāds (ar ko); viens un tas pats; tāds, kam ir tāda pati nozīme.
- vienprātīgs Vienāds (par ieskatiem, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādi ieskati, uzskati.
- līgans Vienāds, tāds pats, līdzīgs.
- asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei.
- šāds vai tāds Vienalga, kāds; ne tāds, kāds ir vajadzīgs, vēlams.
- komunikāts Vienas iestādes rakstisks ziņojums citai.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai par naudas izmaksu.
- heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
- biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis.
- vienasdienas Viendienas; tāds, kas domā tikai par šodienu.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
- bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- fiksfokuss Vienkāršs, fotoaparātā stacionāri iebūvēts neliela fokusa attāluma fotoobjektīvs ar mazu diafragmas atvērumu, kas iestādīts hiperfokālā attālumā, kurš liela dziļuma asuma dēļ nav jāfokusē.
- atvasinātie gludpinumi vienkārtas šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena gludpinuma stabiņiem ieadīts viens vai vairāki tādi paši gludpinuma cilpu stabiņi.
- mononukleārs Vienkodola-, tāds, kam ir viens kodols.
- monohromisks Vienkrāsains; tāds, kam ir tikai viena krāsa vai arī kas ir melnbalts; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu (piem., monohroma glezniecība).
- operāciju paralēlizpilde vienlaicīga vairāku vienas vai dažādu datoru programmu operāciju izpilde, tādējādi palielinot datoru efektīvo ātrdarbību.
- vides taisnīgums vienlīdzīgas pieejas īstenošana vides resursu izmantošanā, vides aizsardzībā, kā arī tādu vides noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēku rases, kultūras, ienākumu līmeņa, izglītības un citām sociālajām atšķirībām.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- apvienošana Vienota faila, datu virknes vai masīva izveidošana no divām tādām pašām datu kopām atbilstoši to uzbūves likumiem.
- unitārs Vienots, apvienots; tāds, kas veido vienu veselumu.
- kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise.
- gaistošais liniments viens no ādas un gļotādu kairinātājiem līdzekļiem, satur 25% ožamā spirta saulgriežu eļļā, lieto ādas ieberzēšanai pret muskuļu un nervu sāpēm.
- izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
- plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas ziņā (piemēram, mācību iestādēs).
- izrakstīšanas izvērtēšana viens no plānošanas posmiem pacienta izrakstīšanā no ārstniecības iestādes, un to veic sociālais darbinieks pēc informācijas saņemšanas no ārstēšanā un aprūpē iesaistītajiem speciālistiem.
- institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku.
- homofons Viens no tādiem vārdiem vai vārdu formām, kuru izruna ir vienāda.
- homonīms Viens no tādiem vārdiem, kuru izruna un rakstījums ir vienāds, bet nozīmes dažādas.
- homomorfs Viens no vārdiem, kam ir vienāda rakstība un izruna un tāda pati nozīme, bet kas pieder pie dažādām vārdšķirām.
- mitridātijs Viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats.
- monosifilīds Viens vienīgs sifilītisks izsitums uz ādas vai gļotādas.
- vienmaļš Vientulīgs, tāds, kas atrodas atsevišķi, vientuļš.
- centrs Vieta, iestāde, organizācija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
- audziene Vieta, kur jāiestāda jaunmežs.
- apakšstacija Vieta, telpa, kur uzstādīta šāda iekārta.
- aģitācijas punkts vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
- iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi.
- traipekļains Vietumis netīrs; tāds, kam ir traipi.
- bakstēt Vietumis, šur tur stādīt.
- bakstīt Vietumis, šur tur stādīt.
- ekipāža Vilces ritošā sastāva konstruktīvā daļa, kas realizē sastāva kustību pa sliežu ceļu, pamats virsbūvei ar tajā uzstādītajām iekārtām.
- elektrovilciens Vilciens, kura vilces spēku rada vagonos uzstādīti elektriskie dzinēji, kas enerģiju saņem pa kontaktvadu; elektriskais vilciens.
- maukt Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu.
- vīnadārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīndārzs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīnogulājs Vīnkoku stādījumi; vieta, kur ir šādi stādījumi.
- vīnakalns Vīnkoku stādījumi: vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
- nolaižamā koja virās iekārta koja, kuru nolaistā stāvoklī izmanto gulēšanai, bet, kad neguļ, koju paceļ un fiksē vertikāli, tādējādi iegūstot rīcības telpu.
- uzdēstīt Virs kaut kā iestādīt.
- kancele Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
- radioepidermīts Virsādas iznīcināšana un pamatādas atsegšana, veicot ādas apstarošanu.
- ac Virsdomēns akadēmiskās iestādes apzīmēšanai (Lielbritānijā).
- mil Virsdomēns militāras iestādes apzīmēšanai.
- epidermoplastika Virsējo ādas slāņu pārstādīšana.
- rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai.
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- respiratoriskās vīrusslimības vīrusslimību grupa, kurā apvienotas dažādas izcelsmes elpošanas ceļu vīrusu infekcijas, kurām kopīgs ir infekcijas pārnešanas mehānisms (pilieninfekcija), kā arī ierosinātāju spēja vairoties elpošanas ceļu gļotādā.
- herpētiskā infekcija vīrusu ierosināta slimība ("infectio herpetica"), kas bojā ādu, gļotādu un nervu sistēmu.
- ripināt Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības.
- skarties Virzīties, arī virzīt (savu ķermeņa daļu) tā, ka nonāk saskarē (ar kādu, ko); kļūt tādam, kas ko skar (1).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart; spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- skart Virzoties, tiekot virzītam, nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija; kļūt tādam, ar kuru (kas) nonāk saskarē tā, ka rodas deformācija.
- uztākelēšana Visa nepieciešamā virsklāja aprīkojuma (mastu, vanšu, štagu, faļļu utt.) uzstādīšana.
- acu gonoreja visai bīstams gonorejas baciļa izraisīts acu gļotādas iekaisums.
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
- trešās personas visas līgumā minētās personas, kas nav līdzēji (vecāki, aizbildņi, Valsts darba inspekcija), bet var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks.
- reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
- sezonas nagla visinteresantākā, vislabākā izrāde, izstāde, visinteresantākais, vislabākais koncerts (sezonā).
- pikselis Vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piem., krāsa un spilgtums.
- ģimnāzija Vispārējā vidējā mācību iestāde.
- monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos.
- simazīns Vispārējās un selektīvās iedarbības herbicīds, iznīcina vārpatu u. c. nezāles ābeļu, jāņogulāju un ērkšķogulāju stādījumos, lieto arī granulētā veidā īsmūža nezāļu apkarošanai kukurūzas un zirņu sējumos.
- speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām.
- starpprocesu komunikācija vispārējs termins datu apmaiņas metožu apzīmēšanai vairākuzdevumu sistēmās, kas realizētas vienā datorā vai tādās programmu sistēmās, kas sadarbojas ar datoru tīkla starpniecību.
- šūnu retranslēšana vispārējs termins, kas apzīmē sakaru protokolus, kuri izmanto īsu fiksēta garuma pakešu komutāciju un tādējādi nodrošina efektīvu dažāda tipa datu multipleksēšanu vienā kanālā.
- IBM saderīgs personālais dators vispārīgs apzīmējums tādiem personālajiem datoriem, kas ir aparatūrsaderīgi un programmsaderīgi ar _IBM PC_.
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
- pilsētas skola vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- licejs vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde vairākās pasaules valstīs.
- gatavības eksāmeni vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
- ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstādes procesu un metožu ieviešana.
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
- lidaparāta metalizācija visu lidaparātu konstrukcijas elementu savienošana ar elektrību vadošām detaļām, lai nodrošinātu elektrisko kontaktu, tādējādi novēršot elektriskā potenciāla starpības rašanos un dzirksteļošanu.
- ķīlu zīmju konversija visu vai atsevišķas sērijas visu hipotekāro ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību hipotekārās kredītiestādes noteiktajā izpirkšanas brīdī.
- kāpelētājrozes Vīteņrožu šķirņu grupa, parasti ar maziem, vienkāršiem ziediem, tās parasti stāda vienmuļu koku izrotāšanai vai dārza nojumes nosegšanai.
- fotovitrīna Vitrīna fotoattēlu izstādīšanai.
- ekrāna mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums; mirgoņa.
- mirgoņa vizuāls traucējums (piemēram, attēla spilgtuma maiņa), kas parādās tādu monitoru ekrānos, kam zems atsvaidzināšanas ātrums.
- apzābagots Zābakots, tāds, kam ir zābaki.
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- daudzripzāģmašīna Zāģmašīna, kurai iespējams uzstādīt vairākus ripzāģus.
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
- zārda Zarains koks, ko izmanto zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
- holecistokinīns Zarnu gļotādas hormons, kas veicina žultspūšļa kontrakcijas.
- endoenterīts Zarnu gļotādas iekaisums.
- apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam.
- organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski; orgānu, audu pārstādīšana.
- stiepnes Zeķes ar likru, tādas, kas stiepjas.
- harmoniskā attiecība zelta griezums - nogriežņa sadalījums tādās daļās a un b, ka lielākā daļa ir vidējais ģeometriskais starp mazāko daļu un visu nogriezni: (a+b)/a=a/b=(1/2)(1+√5)≈1,62.
- kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- fona darbs zemas prioritātes darbs, ko iekļauj darbu secībā, tos izpildot pakešapstrādes režīmā un tādējādi optimizējot sistēmas resursu noslodzi.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
- plantāža Zemes apstrādāšana stādīšanai.
- lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; feods.
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- zamindari zemes nodokļu sistēma, ko Indijā 18. un 19. gs. mijā ieviesa angļu koloniālās varas iestādes; pastāvēja līdz 20. gs. piecdesmitajiem gadiem.
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās.
- rabate Zemes pacēlums, divpusīgi saarot augsni, koku stādīšanai mitrākos augšanas apstākļos.
- aizsargjosla zemes platība no autoceļa (ceļa) ass uz abām pusēm, ko izmanto ceļa paplašināšanai, sniega aizturēšanai, stādījumu un barjeru ierīkošanai u. tml.
- sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
- invariābilais slānis zemes slānis tādā dziļumā, kur temperatūras svārstības zemes virsū nav vairs manāmas.
- zemtekulis Zemteks - bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās.
- moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.
- kolostrs Zīdītājiem pirmais piens pēc atnešanās, teteriņš, kuram ir citādas īpašības nekā turpmākam pienam.
- mandele zīdītāju un cilvēka limfātisko audu sakopojums, kas atrodas mutes dobumā un rīkles gļotādā.
- grizelīnija Ziedaugu kārtas ģints ("Griselinia"), mūžzaļi, dekoratīvi augi ar apaļām, ādainām, gaiši zaļām lapām, kas iztur dažus grādus sala, var stādīt neapkurināmā siltumnīcā vai arī audzēt traukā.
- divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs.
- universālisti Ziemeļamerikā izplatīta sekta, kas atmet kristīgās ticības dogmatisko pusi un par visu pārāk nostāda tikumības pienākumu.
- boreāls ziemeļniecisks, tāds kas attiecas uz ziemeļiem vai ir saistīts ar ziemeļiem.
- prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir nepietiekami piesātinātas ar skābekli.
- cianotisks zilganīgas nokrāsas, tāds, kam ir nosliece uz cianozi.
- koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu.
- koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu.
- sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
- medaļa zīme, novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- uzlipne Zīmītes ar uzrakstiem uzlipināšanai vai citāda veida piestiprināšanai preču saiņiem un priekšmetiem.
- aizdevuma līgums zināma daudzuma aizvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
- izglītība zināšanas un prasmes, kas iegūtas, sistemātiski mācoties (parasti mācību iestādē).
- kurss Zināšanu kopums, ko apgūst kādā mācību iestādē.
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- kartogrāfija Zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas un lietošanas metodēm.
- kodeksoloģija Zinātne, kas pēta senās grāmatas un sastāda to katalogus.
- ģeofizikālā observatorija zinātniska iestāde ģeofizikālo procesu pētīšanai dabā un eksperimentēšanai.
- hidrometeoroloģiskā observatorija zinātniska iestāde, kas metodiski un tehniski vada hidrometeoroloģiskās stacijas un apkopo novērojumu rezultātus atsevišķās teritorijās.
- zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
- botāniskais dārzs zinātniska un izglītojoša iestāde, kurā atrodas plašas augu kolekcijas no dažādām zemeslodes ģeogrāfiskajām vietām, kā arī vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kas izdara, piemēram, astronomiskus, ģeofizikālus, meteoroloģiskus novērojumus un pētījumus.
- tiesību institūts zinātniskās pētniecības vai augstākās mācību iestādes, kas nodarbojas tiesību zinātnes pētniecības darbu.
- zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
- diplomdarbs Zinātnisks darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- bibliogrāfija Zinātņu nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu sistemātisku aprakstu sastādīšana.
- gņilojs Zinošs, pieredzējis, viltīgs, veikls, tāds, kam nevar uzticēties.
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi); virstituls.
- virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
- pierādījums Ziņas, uz kuru pamata kompetentas valsts iestādes noteic tādu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- raports Ziņojums (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.).
- raportēt Ziņot (parasti augstāk stāvošai iestādei, organizācijai u. tml.).
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
- plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai.
- šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma.
- ķēvnīca Zirgu audzēšanas un sugu izkopšanas iestāde vai saimniecība.
- rīkstiņš Zirņu stāda atbalsta mietiņš.
- lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai.
- sakaru ZMP ZMP, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā; sakaru pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārā orbītā.
- dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
- odontiatrija Zobārstniecība - medicīnas nozare, kas pēta mutes dobuma orgānu (zobu, mēles, gļotādas) slimības vai plašākā nozīmē - arī sejas un žokļa slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- molārs Zobs, dzeroklis; tāds, kas attiecas uz lielo dzerokli.
- īstā anodotija zobu trūkums tādēļ, ka nav attīstījušies zobu aizmetņi.
- Aša Zoroastrismā patiesības, taisnības un kārtības princips, kas pārvalda pasauli; dabas likums, kas nodrošina saules vienmērīgu kustību, gadalaiku maiņu, tādējādi gādājot par kārtību pasaulē.
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- angažētā literatūra Ž. P. Sartra ieviests termins tādas literatūras apzīmēšanai, kas ir iesaistīta politiskajā cīņā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- stražņiks Žāvēts sieriņš (īpaši tāds, kas žāvējas mājas ārpusē).
- tanžīrs Želatīna plēve ar reljefu punktētu vai citādu attēlu, kuru lieto, lai litogrāfiskās un cinkogrāfiskās reprodukcijās iegūtu tonētus laukumus.
- haimorīts Žokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
- krītēt Žūstot kļut tādam, kas smērējas kā krīts.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tād.