bezceļa
Lietojuma biežums :
bezceļa nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; nepiemīt dzimte, nepiemīt
bezceļu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; nepiemīt dzimte, nepiemīt
1.Tāds (apvidus), kur nav ceļa; tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu.
1.1.lieto: pareti Tāds (brauciens, virzīšanās), kas nenotiek pa ceļu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri