kaifīgs
kaifīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kaifīgs | kaifīgi |
| Ģen. | kaifīga | kaifīgu |
| Dat. | kaifīgam | kaifīgiem |
| Akuz. | kaifīgu | kaifīgus |
| Lok. | kaifīgā | kaifīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kaifīga | kaifīgas |
| kaifīgas | kaifīgu |
| kaifīgai | kaifīgām |
| kaifīgu | kaifīgas |
| kaifīgā | kaifīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kaifīgais | kaifīgie |
| Ģen. | kaifīgā | kaifīgo |
| Dat. | kaifīgajam | kaifīgajiem |
| Akuz. | kaifīgo | kaifīgos |
| Lok. | kaifīgajā | kaifīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kaifīgā | kaifīgās |
| kaifīgās | kaifīgo |
| kaifīgajai | kaifīgajām |
| kaifīgo | kaifīgās |
| kaifīgajā | kaifīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
kaifīgi apstākļa vārds; sarunvaloda
Lietojuma biežums :
Labs; tāds, kas sagādā baudu.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kastē bordeļu diezgan, pārslēdz tik slēdzi un dabū kaifīgāko.
- Kā viņš pieiet pasaulei, būdams garīgs cilvēks, ticīgs – tik mežonīgi kaifīgi.
- Viena mīkla man ir — kā es izdomāju šo teikumu — “ Dabas valdzinājums kaifīgākai dzīvei”?
- Un cik sievietes kā sadegušas jau plāno nākamo, jo saskata kaut kādas kaifīgas sajūtas grūtniecībā un audzināšanā?
- Jebkurš no tiem procesiem ir ļoti kaifīgs – pļaut zāli, iet ar suņiem mežā, izravēt puķu dobi.