kaifs
kaifs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaifs | kaifi |
| Ģen. | kaifa | kaifu |
| Dat. | kaifam | kaifiem |
| Akuz. | kaifu | kaifus |
| Lok. | kaifā | kaifos |
1.sarunvaloda Patīkamu sajūtu kopums, ko rada narkotiku, alkohola iedarbība; estētiska vai citāda bauda vai arī laiska tīksme.
2.žargonisms Narkotiku deva; narkotisks reibums.
Avoti: SV99, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaifs, mielojoties ar pašas gatavotu kārumu, viennozīmīgi ir lielāks.
- Paralēli narkotiku sniegtajam kaifam, šīs vielas blakusefekts ir svara zudums.
- Viņš vairs neizjuta to saldo atriebības kaifu, ko agrāk.”
- – Tad es paņemšu līdzi kādu, kam tas sagādās kaifu.
- "Paiet ilgas laiks, kamēr no tā noķer kaifu.