glaimīgs
glaimīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | glaimīgs | glaimīgi |
| Ģen. | glaimīga | glaimīgu |
| Dat. | glaimīgam | glaimīgiem |
| Akuz. | glaimīgu | glaimīgus |
| Lok. | glaimīgā | glaimīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| glaimīga | glaimīgas |
| glaimīgas | glaimīgu |
| glaimīgai | glaimīgām |
| glaimīgu | glaimīgas |
| glaimīgā | glaimīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | glaimīgais | glaimīgie |
| Ģen. | glaimīgā | glaimīgo |
| Dat. | glaimīgajam | glaimīgajiem |
| Akuz. | glaimīgo | glaimīgos |
| Lok. | glaimīgajā | glaimīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| glaimīgā | glaimīgās |
| glaimīgās | glaimīgo |
| glaimīgajai | glaimīgajām |
| glaimīgo | glaimīgās |
| glaimīgajā | glaimīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
glaimīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kurā izpaužas glaimi; tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība.
1.1.Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priekšlikumu izklīst pa mājām vienprātīgi atbalsta vairākums, vēl steidzīgi glaimīga atsveicināšanās…
- Kad biju dzīvs, es nespēju paciest glaimīgas runas,
- Vējā, kas dveš glaimīgs, rēns un miegains
- – negaidīti laipnā un glaimīgā balsī ierunājās komandants.
- Šis vīrs mani sagaidīja ar glaimīgu smaidiņu.