praulēt
praulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | praulēju | praulējam | praulēju | praulējām | praulēšu | praulēsim |
| 2. pers. | praulē | praulējat | praulēji | praulējāt | praulēsi | praulēsiet, praulēsit |
| 3. pers. | praulē | praulēja | praulēs | |||
Pavēles izteiksme: praulē (vsk. 2. pers.), praulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: praulējot (tag.), praulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: praulētu
Vajadzības izteiksme: jāpraulē
Pārvērsties praulā, kļūt tādam, kurā veidojas prauli.
Avoti: LLVV