Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suda ( ) jeb Svida ( ) ir apjomīgs 10. gadsimta Bizantijas impērijas enciklopēdisks leksikons viduslaiku grieķu valodā par antīko Vidusjūras reģionu.
- Tāpēc vieni zinātnieki uzskata, ka nosaukums visdrīzāk cēlies no sengrieķu vārda " souda" ar nozīmi " cietoksnis" vai " nocietinājums", savukārt citi turpina uzskatīt, ka Svida ir autora vai redaktora, kas vadījis autoru grupu, vārds.
- Viņš aplūko hipomnēmatistus Teōnu un Epafrodītu, metriķi Hēfaistionu, Atēnaja Deipnosofistus, gramatiķus Dionīsiju Trāķieti, Apolloniju Diskolu, Hoirobosku un rindu sholiju: Dionīsija Trāķieša, Apollonija Rodieša, Arāta, Eurīpida, Likofrona, Pindara, Sofokla un Teokrita sholijas, tālāk Svidas Leksiku, Fotija t.s. Etymologicum genuinum, Etymologicum Gudianum, tāpat Milānas papīrusu, kas satur Kallimaha dzejas atstāstījumus ( διηγήσεις) un Florences sholiji ( scholia Florentina).»