pietaukšēt
pietaukšēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietaukšēju | pietaukšējam | pietaukšēju | pietaukšējām | pietaukšēšu | pietaukšēsim |
| 2. pers. | pietaukšē | pietaukšējat | pietaukšēji | pietaukšējāt | pietaukšēsi | pietaukšēsiet, pietaukšēsit |
| 3. pers. | pietaukšē | pietaukšēja | pietaukšēs | |||
Pavēles izteiksme: pietaukšē (vsk. 2. pers.), pietaukšējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietaukšējot (tag.), pietaukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietaukšētu
Vajadzības izteiksme: jāpietaukšē
1.Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
Avoti: LLVV