pietaurēt

Lietojuma biežums :

pietaurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).

1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri