pietaupīt
pietaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietaupu | pietaupām | pietaupīju | pietaupījām | pietaupīšu | pietaupīsim |
| 2. pers. | pietaupi | pietaupāt | pietaupīji | pietaupījāt | pietaupīsi | pietaupīsiet, pietaupīsit |
| 3. pers. | pietaupa | pietaupīja | pietaupīs | |||
Pavēles izteiksme: pietaupi (vsk. 2. pers.), pietaupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietaupot (tag.), pietaupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietaupītu
Vajadzības izteiksme: jāpietaupa
1.Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
1.1.Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
1.2.Censties nenolietot.
1.3.Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā es pietaupīju riepas, lai varētu braukt ātrāk sacīkšu izskaņā.
- Kabatā Zivtiņam vienmēr pietaupīta cigarešu paciņa, lai pacienātu sarunu biedrus.
- Un vienīgi pa paradumam viņai sagadījās vairāk pietaupīt tieši savu īpašumu.
- Viņš bija pietaupījis galdiņu ar naktslampu un augļu vāzi tuvāk muzikantiem.
- Varbūt tāpēc, ka sāka gatavoties karam un patronas vajadzēja pietaupīt.