strīdīgs
strīdīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | strīdīgs | strīdīgi |
| Ģen. | strīdīga | strīdīgu |
| Dat. | strīdīgam | strīdīgiem |
| Akuz. | strīdīgu | strīdīgus |
| Lok. | strīdīgā | strīdīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| strīdīga | strīdīgas |
| strīdīgas | strīdīgu |
| strīdīgai | strīdīgām |
| strīdīgu | strīdīgas |
| strīdīgā | strīdīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | strīdīgais | strīdīgie |
| Ģen. | strīdīgā | strīdīgo |
| Dat. | strīdīgajam | strīdīgajiem |
| Akuz. | strīdīgo | strīdīgos |
| Lok. | strīdīgajā | strīdīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| strīdīgā | strīdīgās |
| strīdīgās | strīdīgo |
| strīdīgajai | strīdīgajām |
| strīdīgo | strīdīgās |
| strīdīgajā | strīdīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
strīdīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas bieži strīdas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
1.2.Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) – piemēram, par tekstu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Runājot par tādu strīdīgu jēdzienu kā integrācija, noteikti nepieciešama refleksija.
- [..] Cita starpā strīdīgs paliek jautājums, vai kreativitāte ir vispār.
- Man gribējās aromātu padarīt nedaudz strīdīgu, neviennozīmīgu – skaistuma inde.
- Tieši pretēji, tā ir iespēja pārrunāt strīdīgos jautājumus visaugstākajā līmenī.
- Spriedumā esot strīdīgas lietas, tomēr par pārsūdzēšanu vēl esot jālemj.