prokurators
prokurators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prokurators | prokuratori |
| Ģen. | prokuratora | prokuratoru |
| Dat. | prokuratoram | prokuratoriem |
| Akuz. | prokuratoru | prokuratorus |
| Lok. | prokuratorā | prokuratoros |
1.Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
2.vēsturisks Senajā Romā – provinces pārvaldnieks.
3.vēsturisks Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
4.vēsturisks Viduslaikos Rietumeiropā – kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 60. gadā par Tarrakonas Spānijas prokuratoru kļuva Servijs Sulpicijs Galba.
- 73. gadā par Tarrakonas Spānijas prokuratoru tika iecelts Plīnijs Vecākais.
- Livonijas ordeni ir arī protokolam pievienotais Sv. Marijas Vācu ordeņa prokuratora taisnošanās raksta fragments.
- Līdzšinējā prokuratora vietā, provinci pārvaldīja pretors un tajā tika dislocēts vesels leģions — X Fretensis.
- Prokuratora dalība tika pieļauta visās prāvas stadijās; acīmredzot, viņa stāvoklis bija stabilāks nekā kognitora stāvoklis.