pretnis
pretnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretnis | pretņi |
| Ģen. | pretņa | pretņu |
| Dat. | pretnim | pretņiem |
| Akuz. | pretni | pretņus |
| Lok. | pretnī | pretņos |
pretne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pretne | pretnes |
| Ģen. | pretnes | pretņu |
| Dat. | pretnei | pretnēm |
| Akuz. | pretni | pretnes |
| Lok. | pretnē | pretnēs |
1.Pretstats2; tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
2.joma: tehnika Rīks, ar ko balsta, pietur lāgojamo detaļu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaidrs, ka jaunkaimiņi tikpat sirsnīgi izturējās pret savu pretņu mantību.
- To saprot arī Tots: „ Reizi bijāt visam pretņi?
- Pretnis nepavisam nedomā padoties, tas turpina viltīgu un nežēlīgu cīņu, nenovērtēsim Melnā bruņinieka spēku par zemu, viņš ir mūžīgs.
- Šķiet, sev ierastajā pretņa manierē, pirmais, kam Boriss Bērziņš atvēl zelta fonu, ir uz galda kā katafalka svinīgi gulošā cūka, gaisā paslietām kājām ( “ Cūku bēres” ( “ Nokautā cūka”), 1980).
- ( KR 11: 401), kas liecina, ka gan Ibsens, gan Rainis galveno pretni saskata vienīgi paša varoņa pretrunīgajā dvēselē, jo pat ellē varonis nevar sastapt sev cienīgu pretinieku, ko apliecina Tota atziņa, sasaukdamās ar Raiņa vīziju par iespējamo Nākotnes cilvēku, kas būtu pats sev būtu: „ pretvelns, pretdievs, pretcilvēks, / Vecam pretnis, jaunam labs” ( KR 11: 401).