izmanīgs
izmanīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | izmanīgs | izmanīgi |
| Ģen. | izmanīga | izmanīgu |
| Dat. | izmanīgam | izmanīgiem |
| Akuz. | izmanīgu | izmanīgus |
| Lok. | izmanīgā | izmanīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| izmanīga | izmanīgas |
| izmanīgas | izmanīgu |
| izmanīgai | izmanīgām |
| izmanīgu | izmanīgas |
| izmanīgā | izmanīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | izmanīgais | izmanīgie |
| Ģen. | izmanīgā | izmanīgo |
| Dat. | izmanīgajam | izmanīgajiem |
| Akuz. | izmanīgo | izmanīgos |
| Lok. | izmanīgajā | izmanīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| izmanīgā | izmanīgās |
| izmanīgās | izmanīgo |
| izmanīgajai | izmanīgajām |
| izmanīgo | izmanīgās |
| izmanīgajā | izmanīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
izmanīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus; tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
1.1.Attapīgs, veikls.
1.2.Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bieži vien izmanīgais un mutīgais skrandainais varonis kļūst par situācijas noteicēju.
- Mednieki centušies to nošaut, taču zvērs bijis ļoti izmanīgs.
- Tagad izmanīgs šveicars šīs durvis atrāvis - un uzreiz ar paplāti rokās!
- Tāpat finālturnīrā tiks noskaidrots labākais tālmetienu izpildītājs un izmanīgākais spēlētājs.
- Tie, kuri ir izmanīgāki, to dara savādākā veidā.