Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
divdabīgs
divdabīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.divdabīgsdivdabīgi
Ģen.divdabīgadivdabīgu
Dat.divdabīgamdivdabīgiem
Akuz.divdabīgudivdabīgus
Lok.divdabīgādivdabīgos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
divdabīgadivdabīgas
divdabīgasdivdabīgu
divdabīgaidivdabīgām
divdabīgudivdabīgas
divdabīgādivdabīgās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.divdabīgaisdivdabīgie
Ģen.divdabīgādivdabīgo
Dat.divdabīgajamdivdabīgajiem
Akuz.divdabīgodivdabīgos
Lok.divdabīgajādivdabīgajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
divdabīgādivdabīgās
divdabīgāsdivdabīgo
divdabīgajaidivdabīgajām
divdabīgodivdabīgās
divdabīgajādivdabīgajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Rīgas mēram šis laiks patiešām bija tāds divdabīgs, kad prieks mijās ar dziļām skumjām.
  • Interesanti, ka maizes koki ir divdabīgi.
  • Autore stāstos bieži apspēlē izdomu pasaules viltību un pēta divdabīgas emocijas un stāvokļus, jo īpaši dzīvnieku un cilvēku attiecību problemātiku.
  • Bērns ar šo divdabīgo situāciju netiek galā un it kā bez redzamiem iemesliem kļūst viegli aizkaitināms, niķīgs, nespēj koncentrēt uzmanību.
  • Arī pēkšņā mīlestība uz Langarta paziņu Strautiņu ir divdabīga: Laima nejūtas morāli mazvērtīgāka par līgavaini, taču apzinās, ka sabiedrības acīs tāda ir.