kņadīgs
kņadīgs īpašības vārds; lieto: retiLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kņadīgs | kņadīgi |
| Ģen. | kņadīga | kņadīgu |
| Dat. | kņadīgam | kņadīgiem |
| Akuz. | kņadīgu | kņadīgus |
| Lok. | kņadīgā | kņadīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kņadīga | kņadīgas |
| kņadīgas | kņadīgu |
| kņadīgai | kņadīgām |
| kņadīgu | kņadīgas |
| kņadīgā | kņadīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kņadīgais | kņadīgie |
| Ģen. | kņadīgā | kņadīgo |
| Dat. | kņadīgajam | kņadīgajiem |
| Akuz. | kņadīgo | kņadīgos |
| Lok. | kņadīgajā | kņadīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kņadīgā | kņadīgās |
| kņadīgās | kņadīgo |
| kņadīgajai | kņadīgajām |
| kņadīgo | kņadīgās |
| kņadīgajā | kņadīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
kņadīgi apstākļa vārds; lieto: reti
Tāds, kas ir saistīts ar kņadu; tāds, kam raksturīgs troksnis, drūzma, jūklis, burzma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Acis piemiedzis, viņš vēroja kņadīgos tūristus, kas paklausīgi bija apstājuši slaidu sarkanmati ar nosvīdušu seju un mocekles smaidu.
- sagriezies šķeiri aiz greizsirdības uz savu jauno sievu, bet, kad šī, vecim piepalīdzot, nolec zemē un smaidīdama paskatās apkārt, tad visiem, kas viņu šajā mirklī redz, no viņas skaistuma asinis uzmutuļo dzīslās, sitas galvā un sāk gāzties pa degunu, un jūs nevis atbildat šai sievietei ar smaidu uz smaidu, bet stāvat kā mūjābeļi, spiezdami pie deguna lakatiņu un vienīgi ar skatieniem pauzdami prieku, ka dzīvojat tik lieliskā, plaukstošā laikmetā, kad vēl ir šādas sievietes, ka ir tirgus — tik žirgts, raibs un kņadīgs, ka ir saule, ka ir mēness, ka ir...
- TV režisori steigšus ekrānā sāka rādīt dažādus pasaules notikumu attēlus , bet fonā krietnu brīdi bija dzirdamas kņadīgas balsis