kņadot
kņadot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kņadoju | kņadojam | kņadoju | kņadojām | kņadošu | kņadosim |
2. pers. | kņado | kņadojat | kņadoji | kņadojāt | kņadosi | kņadosiet, kņadosit |
3. pers. | kņado | kņadoja | kņados |
Pavēles izteiksme: kņado (vsk. 2. pers.), kņadojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kņadojot (tag.), kņadošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kņadotu
Vajadzības izteiksme: jākņado
Izraisīt kņadu.
Avoti: LLVV