svētbijīgs
Lietojuma biežums :
svētbijīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | svētbijīgs | svētbijīgi |
Ģen. | svētbijīga | svētbijīgu |
Dat. | svētbijīgam | svētbijīgiem |
Akuz. | svētbijīgu | svētbijīgus |
Lok. | svētbijīgā | svētbijīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
svētbijīga | svētbijīgas |
svētbijīgas | svētbijīgu |
svētbijīgai | svētbijīgām |
svētbijīgu | svētbijīgas |
svētbijīgā | svētbijīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | svētbijīgais | svētbijīgie |
Ģen. | svētbijīgā | svētbijīgo |
Dat. | svētbijīgajam | svētbijīgajiem |
Akuz. | svētbijīgo | svētbijīgos |
Lok. | svētbijīgajā | svētbijīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
svētbijīgā | svētbijīgās |
svētbijīgās | svētbijīgo |
svētbijīgajai | svētbijīgajām |
svētbijīgo | svētbijīgās |
svētbijīgajā | svētbijīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
svētbijīgi apstākļa vārds
Tāds, kas izjūt bijību pret ko svētu; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; arī dievbijīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir svētbijīga sajūta, bet vienlaikus arī ļoti vienkārša.
- Mēs abi soļojām, klusām tērzēdami, noskaņojums mums pacilāts un svētbijīgs.
- Viņam jābūt viesmīlīgam, laba mīļotājam, prātīgam, taisnam, svētbijīgam, savaldīgam.
- Tagad, kurš nēsā mūka tērpu, tas neapšaubāmi – „ garīgs”, - kas uzvedās atturīgi un svētbijīgi, tas ir „ garīgs” augstākajā mērā!
- Es vienmēr būtu no visas sirds apgalvojusi, ka fotografēšana ir ieinteresētības izpausme, ka izvēlēties kadru no neaptverami daudzajām redzamā iespējām nozīmē to pašu, ko izvēlēties savu vienīgo dzīvi, zinot, ka to vairs nevarēs mainīt; es ilgi aplūkotu fotogrāfiju, pildot svētbijīgas pazemības rituālu, – ar to pašu cieņu, ko izjūtu pret augu, kurš nevar pārvietoties, lai mainītu savas dzīves ārējos apstākļus.