svētbijība
svētbijība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svētbijība | svētbijības |
| Ģen. | svētbijības | svētbijību |
| Dat. | svētbijībai | svētbijībām |
| Akuz. | svētbijību | svētbijības |
| Lok. | svētbijībā | svētbijībās |
Vispārināta īpašība → svētbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī dievbijība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dariet to ar nolūku, ar svētbijību, un brīnums notiks.
- Es neatkāpšos no šķīstības un svētbijības nedz savā dzīvē, nedz veicot sava amata pienākumus.
- Televīzijas apdullinātie rietumnieki saskata te veselīgas “ lasītāju sabiedrības”, kuru svētbijību pret dižo literatūru nav noārdījusi – nav pat iebojājusi – masu izklaide.
- kurā ietilpst prāta kategorijas un tieksmes, antropomorfizējošas iejūtas un fantāzijas, priekšmeti un specifiski reliģiskās tieksmes un domas, svētbijības izjūtas, dievišķīgo spēku nojautas un pielūgšanas formas. "
- Nav jau tā, ka svētbijība, pieskaroties ģēnija dzimtās mājas durvju kloķim, kurš turklāt sen nomainīts, būtu lielāka par to, kas pārņem, redzot viņa darbus, tomēr tā ir savā ziņā pirmā personiskā satikšanās. “