svētbirze
svētbirze novecojis
Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alkšņi, kas alkst imitēt svētbirzes, satrupējuši koki, kas kupli zeļ ozolu teritorijās, atdarina un kaut kur tiecas.
- Ziedojumus nesa uz svētvietu, kas parasti bija birze ( svētbirze) vai pakalns ( svētkalns, kur atradās īpašs koks vai dižakmens).
- AIZ visa atblāzmo bagātīgā daba, kur laumas var piepeši parādīties aiz koka, kur svētbirzes augšā debesu apskates vietas un avoti ir zemeslodes slepenās acis, ielūrēšanai iekšā, kur tumšos atvaros dzīvo vāravas un debesīs mākoņi veido debesu zīmes, esi vien vīrs un izlasi tur vajadzīgo vēsti!
- Kurši pameta darbu smēdēs, devās uz svētbirzēm un lūdza jo sirsnīgi lielos ozolus.
- Dzelzsgalvji ielauzās svētbirzēs un cirta lūgšanā noliektās galvas.