disciplinēts
disciplinēts darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | disciplinēts | disciplinēti |
Ģen. | disciplinēta | disciplinētu |
Dat. | disciplinētam | disciplinētiem |
Akuz. | disciplinētu | disciplinētus |
Lok. | disciplinētā | disciplinētos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
disciplinēta | disciplinētas |
disciplinētas | disciplinētu |
disciplinētai | disciplinētām |
disciplinētu | disciplinētas |
disciplinētā | disciplinētās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | disciplinētais | disciplinētie |
Ģen. | disciplinētā | disciplinēto |
Dat. | disciplinētajam | disciplinētajiem |
Akuz. | disciplinēto | disciplinētos |
Lok. | disciplinētajā | disciplinētajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
disciplinētā | disciplinētās |
disciplinētās | disciplinēto |
disciplinētajai | disciplinētajām |
disciplinēto | disciplinētās |
disciplinētajā | disciplinētajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
disciplinēti apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ievēro disciplīnu 2; tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
1.1.Tāds, kurā izpaužas disciplīna 2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pienākuma cilvēks — pieklājīgs un disciplinēts, rūpīgs un punktuāls.
- Kā disciplinēts kareivis, daudz nedomādams, izpildu pavēli bez jebkādas sarkšanas.
- Ar visu augstāk aprakstīto viegli tiktu galā prasmīgs, disciplinēts, trenēts stūrētājs.
- Tas ir individuāls un disciplinēts darbs katram ar sevi.
- Esmu pedantiski akurāts un disciplinēts, pie tam nedzērājs.