nerunīgs
nerunīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | nerunīgs | nerunīgi |
Ģen. | nerunīga | nerunīgu |
Dat. | nerunīgam | nerunīgiem |
Akuz. | nerunīgu | nerunīgus |
Lok. | nerunīgā | nerunīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
nerunīga | nerunīgas |
nerunīgas | nerunīgu |
nerunīgai | nerunīgām |
nerunīgu | nerunīgas |
nerunīgā | nerunīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | nerunīgais | nerunīgie |
Ģen. | nerunīgā | nerunīgo |
Dat. | nerunīgajam | nerunīgajiem |
Akuz. | nerunīgo | nerunīgos |
Lok. | nerunīgajā | nerunīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
nerunīgā | nerunīgās |
nerunīgās | nerunīgo |
nerunīgajai | nerunīgajām |
nerunīgo | nerunīgās |
nerunīgajā | nerunīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nerunīgi apstākļa vārds
Tāds, kas parasti klusē, tāds, kas nelabprāt piedalās sarunās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atgādinām, ka Larisa stāstīja, ka viņš bijis gandrīz nerunīgs.
- Āduks nerunīgs un sabozies tup kaktiņā, sievasmāte grozās ap šūpuli.
- Nerunīgs un sarāvies, vecais vīrs vairs neatgādināja brašo skolas pārvaldnieku.
- Nokaunos, ka agrāk biju pret viņām tik noraidīga un nerunīga.
- Kādas divas nedēļas pēc bildināšanas Viktors kļuva nomākts un nerunīgs.