nerunība
nerunība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nerunība | nerunības |
| Ģen. | nerunības | nerunību |
| Dat. | nerunībai | nerunībām |
| Akuz. | nerunību | nerunības |
| Lok. | nerunībā | nerunībās |
Vispārināta īpašība → nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Es ļoti pateicos jums, ka mani paņēmāt līdzi, – beidzot sacīju, kaut tikai tādēļ vien, lai pārtrauktu nerunības atmosfēru.
- Sieviete ietinusies skumjā nerunībā kā savā zilajā, lēverainajā kleitā un nekustīgi smēķē.
- Viņai bija divreiz mazāk gadu nekā Aleksim, taču piesardzība, biklums un nerunība uzlika zīmogu viņas vaibstiem, apkopēja izturējās kā veca un nenozīmīga būtne.
- Nomāktībai un nerunībai var būt arī citi iemesli, nesaistīti ar jūsu plāniem.
- Inga Bunkše raksta arī par nepelnītā aizmirstībā iegrimušā mākslinieka Aivara Īzaka dzīvi, aso humoru un viņa tēlu laikabiedru atmiņās, savukārt kuratore un vēsturniece Ieva Astahovska dalās pieredzē, kādu guvusi, institucionālo arhīvu nerunībā velti meklējot informāciju savam pētījumam par trimdas mākslinieku un kuratoru Valdi Āboliņu.