nerunīgs
nerunīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nerunīgs | nerunīgi |
| Ģen. | nerunīga | nerunīgu |
| Dat. | nerunīgam | nerunīgiem |
| Akuz. | nerunīgu | nerunīgus |
| Lok. | nerunīgā | nerunīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nerunīga | nerunīgas |
| nerunīgas | nerunīgu |
| nerunīgai | nerunīgām |
| nerunīgu | nerunīgas |
| nerunīgā | nerunīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | nerunīgais | nerunīgie |
| Ģen. | nerunīgā | nerunīgo |
| Dat. | nerunīgajam | nerunīgajiem |
| Akuz. | nerunīgo | nerunīgos |
| Lok. | nerunīgajā | nerunīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| nerunīgā | nerunīgās |
| nerunīgās | nerunīgo |
| nerunīgajai | nerunīgajām |
| nerunīgo | nerunīgās |
| nerunīgajā | nerunīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nerunīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
Tāds, kas parasti klusē, tāds, kas nelabprāt piedalās sarunās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atgādinām, ka Larisa stāstīja, ka viņš bijis gandrīz nerunīgs.
- Āduks nerunīgs un sabozies tup kaktiņā, sievasmāte grozās ap šūpuli.
- Nerunīgs un sarāvies, vecais vīrs vairs neatgādināja brašo skolas pārvaldnieku.
- Nokaunos, ka agrāk biju pret viņām tik noraidīga un nerunīga.
- Kādas divas nedēļas pēc bildināšanas Viktors kļuva nomākts un nerunīgs.