nerunīgums
nerunīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nerunīgums | nerunīgumi |
| Ģen. | nerunīguma | nerunīgumu |
| Dat. | nerunīgumam | nerunīgumiem |
| Akuz. | nerunīgumu | nerunīgumus |
| Lok. | nerunīgumā | nerunīgumos |
Vispārināta īpašība → nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nerunīgumu dienas beigās un, otrādi, jūsu vēlmi parunāties var izskaidrot ļoti vienkārši.
- Viņam līdzās ir tēvs un brālis Edgars, kas uzņemas atbildību par Artūru tēva nerunīguma dēļ.
- No visām Bērziņa sarunātajām pretrunām īpaši neomulīgs šķita viņa konceptuālais nerunīgums, kad tika skartas Latvijas stratēģiskās prioritātes - NATO un Eiropas Savienība - , un daudzvārdīgā aizsvilšanās, kad bija jāatbild, kāpēc brauks uz Olimpiskajām spēlēm Sočos, kuras daudzu rietumvalstu līderi izvēlējušies neapmeklēt, ņemot vērā cilvēktiesību situāciju Krievijā. "
- Nerunīgums gan ne par ko labu neliecina
- Piemēram, pacietība, darba mīlestība, nerunīgums, nopietnība, atbildība un askētisms.