badgailis
badgailis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badgailis | badgaiļi |
Ģen. | badgaiļa | badgaiļu |
Dat. | badgailim | badgaiļiem |
Akuz. | badgaili | badgaiļus |
Lok. | badgailī | badgaiļos |
Negausis – tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
Avoti: Sin