landrāts
landrāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | landrāts | landrāti |
| Ģen. | landrāta | landrātu |
| Dat. | landrātam | landrātiem |
| Akuz. | landrātu | landrātus |
| Lok. | landrātā | landrātos |
landrāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | landrāte | landrātes |
| Ģen. | landrātes | landrāšu |
| Dat. | landrātei | landrātēm |
| Akuz. | landrāti | landrātes |
| Lok. | landrātē | landrātēs |
1.Vietējās pārvaldes rajona institūcijas vadītājs (Vācijā).
2.vēsturisks Muižniecības izvēlēta amatpersona.
Stabili vārdu savienojumiLandrātu kolēģija.
- Landrātu kolēģija vārdkoptermins — muižnieku ievēlēts pārstāvības institūcija
3.Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos.
Avoti: LLVV, SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Celta no 1860. līdz 1864. gadam Vidzemes landrātam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam.
- Aizputē atradās tā augstākās pārvaldes iestādes — landrātu kolēģija un tiesa.
- 1806. gadā muižu savā īpašumā ieguva landrāts Kārlis fon Tranzē.
- Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija.
- No 1875. gada Landrātu kolēģija ievēlēja vienu pastāvīgu priekšstāvi uz trīs gadiem.