nesamierināms
nesamierināms darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis (-ams, -ama, -āms, -āma)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | nesamierināms | nesamierināmi |
Ģen. | nesamierināma | nesamierināmu |
Dat. | nesamierināmam | nesamierināmiem |
Akuz. | nesamierināmu | nesamierināmus |
Lok. | nesamierināmā | nesamierināmos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
nesamierināma | nesamierināmas |
nesamierināmas | nesamierināmu |
nesamierināmai | nesamierināmām |
nesamierināmu | nesamierināmas |
nesamierināmā | nesamierināmās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | nesamierināmais | nesamierināmie |
Ģen. | nesamierināmā | nesamierināmo |
Dat. | nesamierināmajam | nesamierināmajiem |
Akuz. | nesamierināmo | nesamierināmos |
Lok. | nesamierināmajā | nesamierināmajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
nesamierināmā | nesamierināmās |
nesamierināmās | nesamierināmo |
nesamierināmajai | nesamierināmajām |
nesamierināmo | nesamierināmās |
nesamierināmajā | nesamierināmajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nesamierināmi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Nolieguma divdabis → samierināt.
2.Tāds, kas ar aktīvu darbību nepieļauj samierināšanos (parasti ar ko nevēlamu).
2.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
2.2.Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu nostājušies divās nesamierināmās pusēs un sīvi cīnās par pleķīti zemes.
- Dievs ir mūžīgi nesamierināms ar grēku, un Viņš mīl taisnību!
- Tur notiek nesamierināmas cīņas starp pretišķīgiem spēkiem, un & scaron...
- Lai nu paliek nesamierināmās čuskas un Kroni aizgājušo laiku literārajai burvībai.
- Tāds vīrietis vienmēr būs strīdīgu un nesamierināmu, konkurējošu Sieviešu ielenkumā.