bezprieka
bezprieka nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
Lietojuma biežums :
Tāds, kas neizraisa prieku, tāds, kas nav saistīts ar prieku; skumjš, bēdīgs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilnas baznīcas ar bēdīgiem, zemu galvas un ķermeņus noliekušiem, bezprieka un neticības pilniem cilvēkiem.
- Savā bezpriekā un tumsā, mazticībā un neticībā nevis slavējam, bet jāsaka — noliedzam Dievu.
- Man atliek tikai iespert kāju Pils ielā, un vienā rāvienā būšu nokļuvusi dzīvo vai jau beigto dzejnieku pašnāvnieciskajā sabiedrībā, pie lētas suslas aplaistītajiem galdiem, pirmatnējā bezprieka pašiznīcināšanās rituālā, kura bērnišķīgo sākumu visi jau ir aizmirsuši, bet beigas nav tik žēlsirdīgas, lai pienāktu drīzāk.
- Latvijas ciematiņa mūsdienu iedzīvotāja sapņi un plāni ir neizpildāmi , paliek tikai smags bezprieka darbs
- Ļaunāka par nāvi ir bezprieka dzīve